| Name | Austrumu rūbežs, Austrumu robeža, Rytų siena, Eastern Border, Усходняя мяжа |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Robeža – senākajā nozīmē ‘eža, kas atdala vienu saimniecību no citas’, krievu valodā рубеж. Robežu galos parasti novietoja robežstabu, kuru sauca par kapču (kapčs) ‘kupica’, lietuviešu – kāpčius, krievu valodas izloksnēs – конец, poļu – kopiec. Austrumu rūbežs: 1. Vēsturiski krustceļu un ES robeža. 2. Skarbā dzīves realitāte mākslā. 3. Tūrisma piesaistes objekts.
Austrumu rūbežs bija un ir nozīmīga šķirtne, kas daļēji iezīmē 2 pasauļu, kultūru (rietumu un austrumu), reliģiju ietekmes sfēru krustpunktus. Tā ir simboliska – bailes no citādā to pastiprina. Traģiskākais tajā visā ir Latgolys latviešu (latgalīši) liktenis. Par pirmo Austrumu rūbeža neveiksmi var uzskatīt vācu krustnešu iebrukumu, kas apstājās ar Ludzas pils uzcelšanu 1394. g. Dažādi avoti liecina, ka Polocka 11. gs. bijusi baltu pilsēta, pie kuras 13. gs. bijusi slāvu un baltu robeža, taču vācu apstāšanās pie Ludzas par robežu padara Sīnupi (Zylupe). Turpmāk sekojuši: 1) kari (Napoleona karagājiens, Pirmais, Otrais pasaules karš) un cīņas par varu, kuros fiziski ir iznīcināti tūkstošiem cilvēku, 2) 1920. g. robežlīgums ar Padomju Krieviju, kā rezultātā Latgales teritorija saruka un tūkstošiem Drisas apriņķa latgaliešu palika Krievijas teritorijā, laika gaitā tika iznīcināti vai asimilēti.
Pēc neatkarības pasludināšanas 1991. g. un vēlāk, pēc iestāšanās ES (2004), Austrumu rūbežs atkal kļūst par nozīmīgu robežšķirtni starp Eiropu un Krieviju. Daži robežpunkti slaveni ar garajām rindām, piem., Terehova, Grebņeva.
Robežas sargāšanā lielākā nozīme ir profesionāliem robežsargiem. Latvijā vienīgā robežsargu koledža atrodas Rēzeknē.
Austrumu rūbežs ir interesants tēls mākslā, spilgts piemērs ir Rimanta Ziedoņa grāmata „Austrumu robeža” (2008). Skaudri un patiesi Pasienes pag. (Pasīnis bazneica) ieskicē īsmetrāžas filma „Zemes austrumu robeža” (2000), kas atklāj viena no galējiem Latvijas punktiem kā skaistumu, tā skarbumu.
Austrumu rūbežs piesaista tūristus. Tā, piem., ir izveidota tūrisma taka „Cibla (Cybla) – ES austrumu robeža”, Ludzys tūrisma informācijas centrs piedāvā maršrutu „Apceļo Latvijas austrumu robežu”, kas savā ceļojumā ietver nozīmīgus pierobežas objektus – Pasieni, Grebļa kolnu, Draudzības kurgānu, Austras koka zīmi u. c.
Ļoti nozīmīga vieta Austrumu rūbeža un pierobežas attīstībā ir pārrobežu projektiem.
Austrumu rūbežs bija un ir nozīmīga šķirtne, kas daļēji iezīmē 2 pasauļu, kultūru (rietumu un austrumu), reliģiju ietekmes sfēru krustpunktus. Tā ir simboliska – bailes no citādā to pastiprina. Traģiskākais tajā visā ir Latgolys latviešu (latgalīši) liktenis. Par pirmo Austrumu rūbeža neveiksmi var uzskatīt vācu krustnešu iebrukumu, kas apstājās ar Ludzas pils uzcelšanu 1394. g. Dažādi avoti liecina, ka Polocka 11. gs. bijusi baltu pilsēta, pie kuras 13. gs. bijusi slāvu un baltu robeža, taču vācu apstāšanās pie Ludzas par robežu padara Sīnupi (Zylupe). Turpmāk sekojuši: 1) kari (Napoleona karagājiens, Pirmais, Otrais pasaules karš) un cīņas par varu, kuros fiziski ir iznīcināti tūkstošiem cilvēku, 2) 1920. g. robežlīgums ar Padomju Krieviju, kā rezultātā Latgales teritorija saruka un tūkstošiem Drisas apriņķa latgaliešu palika Krievijas teritorijā, laika gaitā tika iznīcināti vai asimilēti.
Pēc neatkarības pasludināšanas 1991. g. un vēlāk, pēc iestāšanās ES (2004), Austrumu rūbežs atkal kļūst par nozīmīgu robežšķirtni starp Eiropu un Krieviju. Daži robežpunkti slaveni ar garajām rindām, piem., Terehova, Grebņeva.
Robežas sargāšanā lielākā nozīme ir profesionāliem robežsargiem. Latvijā vienīgā robežsargu koledža atrodas Rēzeknē.
Austrumu rūbežs ir interesants tēls mākslā, spilgts piemērs ir Rimanta Ziedoņa grāmata „Austrumu robeža” (2008). Skaudri un patiesi Pasienes pag. (Pasīnis bazneica) ieskicē īsmetrāžas filma „Zemes austrumu robeža” (2000), kas atklāj viena no galējiem Latvijas punktiem kā skaistumu, tā skarbumu.
Austrumu rūbežs piesaista tūristus. Tā, piem., ir izveidota tūrisma taka „Cibla (Cybla) – ES austrumu robeža”, Ludzys tūrisma informācijas centrs piedāvā maršrutu „Apceļo Latvijas austrumu robežu”, kas savā ceļojumā ietver nozīmīgus pierobežas objektus – Pasieni, Grebļa kolnu, Draudzības kurgānu, Austras koka zīmi u. c.
Ļoti nozīmīga vieta Austrumu rūbeža un pierobežas attīstībā ir pārrobežu projektiem.
Intresting info
Tautasdziesmās populārākie motīvi ir saistībā ar tautās iešanu (kuozys; „Latviešu tautas dziesmas, III”, 1952, 482): Uz rūbeža es izaugu,/ Par rūbežu puorleigaju;/ Palīk cimdi (kulaini) iz rūbeža,/ Vaiņugs tautu rūciņā.