| Name | Pasīnis bazneica, Pasienes baznīca, Pasinio bažnyčia, Pasiene church, Пасінская царква |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pasīnis bazneica (arī Pasienes Sv. Dominika un Sv. Krusta Romas katoļu baznīca): 1. Arhitektūras piemineklis. 2. Svētvieta. 3. Kultūras pasākumu vieta.
Pasīnis bazneica ir viens no izcilākajiem sakrālās mākslas un arhitektūras pieminekļiem Latgalē un Latvijā. Īpaša ar organisku divu stilu apvienojumu: celta poļu (poļaki) baroka stilā, bet interjera noformējumā pārsvaru guvuši rokoko paņēmieni, ļoti maz pārveidota, saglabājot maksimālu oriģinalitāti.
Pasīnis bazneicys tornis bija pazīstams ar savu īpatnējo pulksteni (stuņdinīks) – stundu sitienu laikā no tā parādījusies Jūdas un āža figūriņa un āzis badījis Jūdu tik, cik stundu sita laikrādis. Ebreju (žydi) kopiena pēc Otrā pasaules kara panāca Jūdas savdabīgo sodu atainojošā pulksteņa demontēšanu.
Pasīnis bazneica iekļauta UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā.
2011. g. Pasīnis bazneica ir kļuvusi par mūsdienās visā pasaulē populārās slēpņošanas (geocaching) spēles objektu.
Pasīnis bazneicā atdusas ievērojamā Inflantijas poļu dzejniece Konstance Benislavska (1747–1806), kurai 2011. g. 26. septembrī atklāta piemiņas plāksne, u. c. šīs dzimtas pārstāvji.
Jau pašos pirmsākumos (17. gs. beigās) baznīcā atradās Jaunavas Marijas glezna (kopija), ko sauca par Dievmātes brīnumdarītājas gleznu, liecinot par tās dziednieciskajām spējām un piesaistot svētceļotājus. Svētceļojumi ir atsākušies 2008. g. 26. novembrī (un joprojām notiek katra mēneša 26. datumā).
No kultūras pasākumiem nozīmīgākais ir poļu kultūras festivāls ik gadu kādā no 8. septembra, kas ir Jaunavas Marijas dzimšanas diena, tuvākajām brīvdienām, kura aizsākumi ir 20. gs. 90. g. sākumā. 2005. g. Pasīnis bazneicā notika autentiskās baroka mūzikas koncerts, savukārt 2011. g. 19.–24. jūlijā Latgalē norisinājās „Latgales ērģeļu dienas”, kuru mērķis – vākt ziedojumus Pasīnis bazneicys ērģeļu restaurēšanai.
Pasīnis bazneica ir viens no izcilākajiem sakrālās mākslas un arhitektūras pieminekļiem Latgalē un Latvijā. Īpaša ar organisku divu stilu apvienojumu: celta poļu (poļaki) baroka stilā, bet interjera noformējumā pārsvaru guvuši rokoko paņēmieni, ļoti maz pārveidota, saglabājot maksimālu oriģinalitāti.
Pasīnis bazneicys tornis bija pazīstams ar savu īpatnējo pulksteni (stuņdinīks) – stundu sitienu laikā no tā parādījusies Jūdas un āža figūriņa un āzis badījis Jūdu tik, cik stundu sita laikrādis. Ebreju (žydi) kopiena pēc Otrā pasaules kara panāca Jūdas savdabīgo sodu atainojošā pulksteņa demontēšanu.
Pasīnis bazneica iekļauta UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā.
2011. g. Pasīnis bazneica ir kļuvusi par mūsdienās visā pasaulē populārās slēpņošanas (geocaching) spēles objektu.
Pasīnis bazneicā atdusas ievērojamā Inflantijas poļu dzejniece Konstance Benislavska (1747–1806), kurai 2011. g. 26. septembrī atklāta piemiņas plāksne, u. c. šīs dzimtas pārstāvji.
Jau pašos pirmsākumos (17. gs. beigās) baznīcā atradās Jaunavas Marijas glezna (kopija), ko sauca par Dievmātes brīnumdarītājas gleznu, liecinot par tās dziednieciskajām spējām un piesaistot svētceļotājus. Svētceļojumi ir atsākušies 2008. g. 26. novembrī (un joprojām notiek katra mēneša 26. datumā).
No kultūras pasākumiem nozīmīgākais ir poļu kultūras festivāls ik gadu kādā no 8. septembra, kas ir Jaunavas Marijas dzimšanas diena, tuvākajām brīvdienām, kura aizsākumi ir 20. gs. 90. g. sākumā. 2005. g. Pasīnis bazneicā notika autentiskās baroka mūzikas koncerts, savukārt 2011. g. 19.–24. jūlijā Latgalē norisinājās „Latgales ērģeļu dienas”, kuru mērķis – vākt ziedojumus Pasīnis bazneicys ērģeļu restaurēšanai.
Intresting info
Izrādās („Diena”, 2006, 3. augustā): Pasīnis bazneicā ir daudz svēto figūru un eņģeļu, kuru sejas iemieso visdažādākās emocijas, fenomens slēpjas tajā, ka, ienākot baznīcā, cilvēka skatiens atduras pret to eņģeli, kas pauž tādu pašu emocionālo stāvokli, kādā cilvēks atrodas pats.