| Name | Žydi, ebreji, žydai, Jews, яўрэі |
| Author | Olga Senkāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Žydi (arī žeidi, židi) ir: 1) viena no lielākajām minoritātēm multinacionālajā Latgolā 18. gs.–20. gs 40. gados; 2) etniska Latgales grupa, kas ievērojami ietekmē reģiona ekonomiku, kultūras u. c. jomu attīstību, īpaši 19. gs.–20. gs. sākumā; 3) spilgts tipizēts un stereotipizēts tēls latgaliešu folklorā un literatūrā; 4) Latgalē izzūdoša etniska grupa ar izkoptu atmiņas kultūru.
Aškenazi žydi (no Centrāleiropas migrējošie žydi) skaits Latgalē strauji palielinājās 18. gs. beigās. 1897. g. Latvijas teritorijā dzīvo 140 000 žydi, vislielākais žydu skaita pieaugums 19. gs. vērojams tieši Latgalē. Pēc Pirmā pasaules kara žydu skaits Latgalē samazinās: 1920. g. dzīvoja vairs tikai 30 311 žydi. No gandrīz 28 000 Latgales žydu Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti 20 000. Šobrīd žydi veido vairāk kā 1 % Latvijas iedzīvotāju.
Žydu tirgotājs, sīktirgotājs – visbiežākais viesis zemnieku sātā līdz pat 1940. g. Tirdzniecība bija abpusēji izdevīgs, neatņemams lauku saimniecības pastāvēšanas nosacījums.
No Latgales nāk ievērojami žydu mākslinieki: tēlnieks Naums Aronsons, režisors Solomons Mihoelss, komponists Oskars Stroks, kinorežisori – Fridrihs Ermlers un Hercs Franks (pasaules kino Latgalē), Aleksandrs Stolpers, gleznotājs M. Rotko, diriģents Marks Lavri, dziedātājs Mihails Aleksandrovičs, literatūrzinātnieks un rakstnieks J. Tiņanovs u. c.
Latgaliešu folklorā un literatūrā žydu tēls iegūst iezīmes, kas raksturo citādo, retāk svešo. Pasakās, anekdotēs un literatūrā īpaša uzmanība pievērsta žydu runas manierei personāža tipizācijas nolūkos, arī komiskā līdzekļu piesaistei (pārpratums, pārspīlējums).
Žydu kopienas 20. gs. 90. gados atjaunotas Rēzeknē un Daugavpilī. RA Reģionālistikas institūts sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu, žydu reliģisko draudzi un kopienu „Šamir” izveidojis dokumentālu filmu par Rēzeknes žydu kultūru „Izdzīvošanas sindroms” (2010).
Aškenazi žydi (no Centrāleiropas migrējošie žydi) skaits Latgalē strauji palielinājās 18. gs. beigās. 1897. g. Latvijas teritorijā dzīvo 140 000 žydi, vislielākais žydu skaita pieaugums 19. gs. vērojams tieši Latgalē. Pēc Pirmā pasaules kara žydu skaits Latgalē samazinās: 1920. g. dzīvoja vairs tikai 30 311 žydi. No gandrīz 28 000 Latgales žydu Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti 20 000. Šobrīd žydi veido vairāk kā 1 % Latvijas iedzīvotāju.
Žydu tirgotājs, sīktirgotājs – visbiežākais viesis zemnieku sātā līdz pat 1940. g. Tirdzniecība bija abpusēji izdevīgs, neatņemams lauku saimniecības pastāvēšanas nosacījums.
No Latgales nāk ievērojami žydu mākslinieki: tēlnieks Naums Aronsons, režisors Solomons Mihoelss, komponists Oskars Stroks, kinorežisori – Fridrihs Ermlers un Hercs Franks (pasaules kino Latgalē), Aleksandrs Stolpers, gleznotājs M. Rotko, diriģents Marks Lavri, dziedātājs Mihails Aleksandrovičs, literatūrzinātnieks un rakstnieks J. Tiņanovs u. c.
Latgaliešu folklorā un literatūrā žydu tēls iegūst iezīmes, kas raksturo citādo, retāk svešo. Pasakās, anekdotēs un literatūrā īpaša uzmanība pievērsta žydu runas manierei personāža tipizācijas nolūkos, arī komiskā līdzekļu piesaistei (pārpratums, pārspīlējums).
Žydu kopienas 20. gs. 90. gados atjaunotas Rēzeknē un Daugavpilī. RA Reģionālistikas institūts sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu, žydu reliģisko draudzi un kopienu „Šamir” izveidojis dokumentālu filmu par Rēzeknes žydu kultūru „Izdzīvošanas sindroms” (2010).
Intresting info
Latgalē ar žydim saistīti uzvārdi (Žīdens) un vietvārdi (O. Kovaļevska „Krāslavas rajons. Ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca”, 1997, 6–7): Žīdu kaļneņš, Žīda gruovs; hidronīmi: Židovka, Ļipka, Zamka.