| Name | Rēzeknis muokslinīku kūpa, Rēzeknes mākslinieku kopa, Rezeknės dailininkų grupė, Rēzekne artists’ group, аб’яднанне мастакоў Рэзэкнэ |
| Author | Valentīns Lukaševičs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rēzeknes mākslinieku kopa saistās ar: 1. Latgaliskuma uzplaukumu tēlotājā mākslā. 2. Francisku Varslavānu kā spilgtāko pārstāvi. 3. Individuālā izteiksmes stila meklējumiem.
Rēzeknes mākslinieku kopa bija apvienība, kuru vienoja savstarpēja mākslinieku draudzība un kopīga praktiska rīcība, kura rezultējās izstādēs. Iespējams, arī praktiski apsvērumi, jo rīkot izstādes vairākiem māksliniekiem kopā bija izdevīgāk, tā varēja piesaistīt vairāk apmeklētāju.
Rēzeknes mākslinieku kopai piederēja gan mākslinieki, kas bija dzimuši un savas mākslinieciskās dotības atklājuši jau Latgolā (F. Varslavāns, Vitālijs Kalvāns, Leons Tomašickis, Arkādijs Naišloss, kopš pamatskolas laikiem Arvīds Egle), kā arī tie, kam Latgale saistījās ar darba vietu, piemēram, Jānis Gailis, Nikolajs Breikšs. Darbības sākumā tās izstādēs piedalījās arī Alberts Filka (1871–1938).
Rēzeknes mākslinieku kopa ir pirmā, kura kopnacionālā līmenī iedzīvināja priekšstatu, ka arī tēlotājā mākslā, ir iespējams atklāt un prezentēt lokālo identitāti. Otrreiz tāda situācija izveidojās 20. gs. 80. gados, kad aktīvi un ar plašu rezonansi darbojās Latvijas PSR Mākslinieku savienības Latgales organizācija (Osvalds Zvejsalnieks (Osvalds), Jānis Unda u. c.).
F. Varslavāns ir ļoti daudzveidīgs mākslinieks tehniku un žanru ziņā. F. Varslavāna kultūras darbinieka plašums izpaužas arī viņa Latgales pētījumos, apcerēs par mākslu vispār un dažādiem tās veidiem. No visiem Latgales kultūras darbiniekiem tikai divi – F. Varslavāns un dzejnieks Andris Vējāns – ir apceļojuši pasauli.
Rēzeknes mākslinieku kopas būtiskākais devums Latvijas glezniecībā ir saistīts ar spilgtām personībām.
Rēzeknes mākslinieku kopa bija apvienība, kuru vienoja savstarpēja mākslinieku draudzība un kopīga praktiska rīcība, kura rezultējās izstādēs. Iespējams, arī praktiski apsvērumi, jo rīkot izstādes vairākiem māksliniekiem kopā bija izdevīgāk, tā varēja piesaistīt vairāk apmeklētāju.
Rēzeknes mākslinieku kopai piederēja gan mākslinieki, kas bija dzimuši un savas mākslinieciskās dotības atklājuši jau Latgolā (F. Varslavāns, Vitālijs Kalvāns, Leons Tomašickis, Arkādijs Naišloss, kopš pamatskolas laikiem Arvīds Egle), kā arī tie, kam Latgale saistījās ar darba vietu, piemēram, Jānis Gailis, Nikolajs Breikšs. Darbības sākumā tās izstādēs piedalījās arī Alberts Filka (1871–1938).
Rēzeknes mākslinieku kopa ir pirmā, kura kopnacionālā līmenī iedzīvināja priekšstatu, ka arī tēlotājā mākslā, ir iespējams atklāt un prezentēt lokālo identitāti. Otrreiz tāda situācija izveidojās 20. gs. 80. gados, kad aktīvi un ar plašu rezonansi darbojās Latvijas PSR Mākslinieku savienības Latgales organizācija (Osvalds Zvejsalnieks (Osvalds), Jānis Unda u. c.).
F. Varslavāns ir ļoti daudzveidīgs mākslinieks tehniku un žanru ziņā. F. Varslavāna kultūras darbinieka plašums izpaužas arī viņa Latgales pētījumos, apcerēs par mākslu vispār un dažādiem tās veidiem. No visiem Latgales kultūras darbiniekiem tikai divi – F. Varslavāns un dzejnieks Andris Vējāns – ir apceļojuši pasauli.
Rēzeknes mākslinieku kopas būtiskākais devums Latvijas glezniecībā ir saistīts ar spilgtām personībām.
Intresting info
Izrādās („Latgales kultūras darbinieki, II”, 2008, 376): F. Varslavānam uzvārds „Varslavāns” skrīvera kļūdas dēļ radies no dzimtās sādžas nosaukuma.