| Name | „Tāvu zemes kalendars”, „Tēvu zemes kalendārs”, „Tėvynės kalendorius”, “Fatherland Calendar”, “Каляндар айчыны” |
| Author | Solvita Pošeiko |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Tāvu zemes kalendars” ir: 1. Vecākā kultūrvēstures un literārā gadagrāmata Latvijā (kopš 1939), kas izdota: 1.1. Daugavpilī. 1.2. Rietumvācijā. 1.3. Rēzeknē. 2. Tēvzemes simboliskās nozīmes nesējs.
Līdzās jau esošajam „Katōļu (katuoli) kalendaram” (1921–1940) 1939. g. Daugovpilī iznāk pirmais „Tāvu zemes kalendars” 80 lpp. biezumā, cena Ls 0,35. Par šī brīža „Tāvu zemes kalendars” izdevumu prototipu Jānis Elksnis (LKCI) uzskata G. Manteifeļa kalendāru, „Tāvu zemes kalendars” apvieno kristietības kalendāriju, populāri zinātniskās un mākslinieciskās publikācijas.
Kaut arī vizuāli un poligrāfiski trimdā izdotie „Tāvu zemes kalendars” ir vienkārši, saturiski tie ir nozīmīgi vairāku iemeslu dēļ: 1) gleznu reprodukciju publicējumi, iezīmējot mākslas attīstības tendences; 2) literatūras žanru daudzveidība; 3) aplūkoto jautājumu problemātika tiek skatīta Eiropas un pasaules kontekstā; 4) „Tāvu zemes kalendars” ir kā vidutājs starp latgaliešu grāmatu (gruomota) īpašniekiem un grāmatu interesentiem; 5) literārā mantojuma saglabāšanas funkcija.
„Tāvu zemes kalendars” līdz šim ir piedzīvojis dažādas formas un satura izmaiņas: 1) pilnveidots poligrāfiskais noformējums – lapu biezums un vāku noformējums, nodrošinot kvalitatīvu un ilgu izdevuma saglabāšanu; 2) ar 1992. g. „Tāvu zemes kalendars” ir papildināts ar kultūras kalendāru, katram mēnesim atbilstošu parēmiju vai kultūras darbinieka atziņu; 3) kopš 2001. g. tam ir apakštituls „Kulturvēsturiska un literāra godagrōmota” un epigrāfs (tautasdziesma, dzejolis), aktualizējot kādu „Tāvu zemes kalendara” izvēlēto problemātiku; 4) pastāvīgu sadaļu izveide (jauna – „Kulturvēstures pīminekļi” ar seniem rakstu valodas paraugiem); 5) noteikta problēmjautājuma izvērsums atsevišķos izdevumos; 6) trimdā izdoto „Tāvu zemes kalendars” vāku noformējuma tautiskā romantisma motīvu (piemēram, tautumeita, arājs ar zyrgu) nomainījis kristietības motīvs (krucifikss (krysts), bazneica).
„Tāvu zemes kalendara” dzejā tāvu zeme (dzymtuo zeme, Muorys zeme) tiek mitoloģizēta. Tāvu zeme bieži tiek izmantota apcerēs un rakstos par Latgali.
Līdzās jau esošajam „Katōļu (katuoli) kalendaram” (1921–1940) 1939. g. Daugovpilī iznāk pirmais „Tāvu zemes kalendars” 80 lpp. biezumā, cena Ls 0,35. Par šī brīža „Tāvu zemes kalendars” izdevumu prototipu Jānis Elksnis (LKCI) uzskata G. Manteifeļa kalendāru, „Tāvu zemes kalendars” apvieno kristietības kalendāriju, populāri zinātniskās un mākslinieciskās publikācijas.
Kaut arī vizuāli un poligrāfiski trimdā izdotie „Tāvu zemes kalendars” ir vienkārši, saturiski tie ir nozīmīgi vairāku iemeslu dēļ: 1) gleznu reprodukciju publicējumi, iezīmējot mākslas attīstības tendences; 2) literatūras žanru daudzveidība; 3) aplūkoto jautājumu problemātika tiek skatīta Eiropas un pasaules kontekstā; 4) „Tāvu zemes kalendars” ir kā vidutājs starp latgaliešu grāmatu (gruomota) īpašniekiem un grāmatu interesentiem; 5) literārā mantojuma saglabāšanas funkcija.
„Tāvu zemes kalendars” līdz šim ir piedzīvojis dažādas formas un satura izmaiņas: 1) pilnveidots poligrāfiskais noformējums – lapu biezums un vāku noformējums, nodrošinot kvalitatīvu un ilgu izdevuma saglabāšanu; 2) ar 1992. g. „Tāvu zemes kalendars” ir papildināts ar kultūras kalendāru, katram mēnesim atbilstošu parēmiju vai kultūras darbinieka atziņu; 3) kopš 2001. g. tam ir apakštituls „Kulturvēsturiska un literāra godagrōmota” un epigrāfs (tautasdziesma, dzejolis), aktualizējot kādu „Tāvu zemes kalendara” izvēlēto problemātiku; 4) pastāvīgu sadaļu izveide (jauna – „Kulturvēstures pīminekļi” ar seniem rakstu valodas paraugiem); 5) noteikta problēmjautājuma izvērsums atsevišķos izdevumos; 6) trimdā izdoto „Tāvu zemes kalendars” vāku noformējuma tautiskā romantisma motīvu (piemēram, tautumeita, arājs ar zyrgu) nomainījis kristietības motīvs (krucifikss (krysts), bazneica).
„Tāvu zemes kalendara” dzejā tāvu zeme (dzymtuo zeme, Muorys zeme) tiek mitoloģizēta. Tāvu zeme bieži tiek izmantota apcerēs un rakstos par Latgali.
Intresting info
Kā atzīst „Tāvu zemes kalendars” sastādītājs un redaktors J. Elksnis (no S. Pošeiko intervijas ar Jāni Elksni, 2011, 23. martā): Latgales, Latvijas vēsture ir „Tāvu zemes kalendara” ilgnoturības pamatā, tā jāzina no visām pusēm.