| Name | Muorys zeme, Māras zeme, Maros kraštas, The land of Mara, зямля Мары |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Apzīmējuma Muorys zeme izcelsme saistās ar senlatviešu cilšu kristianizāciju. Muorys zeme Latgales kontekstā aplūkojama kā: 1. Semantiska Jaunavas Marijas un senlatviešu Māras tēla izpausme. 2. Garīgās aizbildniecības un Latgales apzīmējums. 3. Nacionālās atmodas simbols.
Gadsimtu gaitā Jaunavas Marijas (Marija) tēls latgalīšu apziņā pakāpeniski saplūda ar mītiskās senlatviešu Māras tēlu.
Sākotnēji latviešu folklorā Māra ir materiālās pasaules dievība, Māra ir zemes un ūdeņu pārvaldniece. Māra rūpējas par jaundzimušā un mātes veselību un turpmāko labklājību. Māras līdzdalība sievietes, īpaši sērdienes (buorineite), grūtību pārvarēšanā dod pamatu Māru pieskaitīt pie likteņa dievībām. Gādība par ganāmpulku, īpaši govīm (gonūs īšona), Māru raksturo arī kā vienu no auglības aizbildnēm. Māra ir visas laicīgās dzīves nodrošinātāja.
Viena no smeldzīgākajām latgaliešu tautasdziesma ir „Pi Dīveņa gari goldi”, kurai mūsdienīgu skanējumu ir piešķīrusi grupa „Borowa MC”, apvienojot tautasdziesmas rindas ar repa ritmiem.
Kopš Latgales rekatolizācijas (katuoli) 17.–18. gs. apzīmējumu Muorys zeme attiecina tikai uz Latgali, lai gan mūsdienās to katolicisma kontekstā attiecina arī uz visu Latviju.
Māras (Marijas) aizbildniecības tematika atspoguļojas Marijas Andžānes, Jāzepa Cakula, Aleksandra Pelēča dzejā, Antona Austriņa tēlojumos. Smagajos nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos Muorys zeme rod skanējumu Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) vokālajā kamermūzikā balsij ar pavadījumu (1943, Andreja Eglīša teksts).
Tā dēvētās trešās tautas atmodas laikā 1989. g. 25. septembrī Rēzeknē iznāca laikraksta „Mōras Zeme” pirmais numurs. Osvalda Zvejsalnieka (Osvalds) priekšlikums šādi nosaukt jauno laikrakstu tika pieņemts vienprātīgi.
Laikraksta „Rēzeknes Vēstis” pielikums „Mōras Zeme” mūsdienās zināmā mērā ir atmodas laika laikraksta idejas turpinājums, kas iznāk reizi mēnesī latgalīšu volūdā.
Gadsimtu gaitā Jaunavas Marijas (Marija) tēls latgalīšu apziņā pakāpeniski saplūda ar mītiskās senlatviešu Māras tēlu.
Sākotnēji latviešu folklorā Māra ir materiālās pasaules dievība, Māra ir zemes un ūdeņu pārvaldniece. Māra rūpējas par jaundzimušā un mātes veselību un turpmāko labklājību. Māras līdzdalība sievietes, īpaši sērdienes (buorineite), grūtību pārvarēšanā dod pamatu Māru pieskaitīt pie likteņa dievībām. Gādība par ganāmpulku, īpaši govīm (gonūs īšona), Māru raksturo arī kā vienu no auglības aizbildnēm. Māra ir visas laicīgās dzīves nodrošinātāja.
Viena no smeldzīgākajām latgaliešu tautasdziesma ir „Pi Dīveņa gari goldi”, kurai mūsdienīgu skanējumu ir piešķīrusi grupa „Borowa MC”, apvienojot tautasdziesmas rindas ar repa ritmiem.
Kopš Latgales rekatolizācijas (katuoli) 17.–18. gs. apzīmējumu Muorys zeme attiecina tikai uz Latgali, lai gan mūsdienās to katolicisma kontekstā attiecina arī uz visu Latviju.
Māras (Marijas) aizbildniecības tematika atspoguļojas Marijas Andžānes, Jāzepa Cakula, Aleksandra Pelēča dzejā, Antona Austriņa tēlojumos. Smagajos nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos Muorys zeme rod skanējumu Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) vokālajā kamermūzikā balsij ar pavadījumu (1943, Andreja Eglīša teksts).
Tā dēvētās trešās tautas atmodas laikā 1989. g. 25. septembrī Rēzeknē iznāca laikraksta „Mōras Zeme” pirmais numurs. Osvalda Zvejsalnieka (Osvalds) priekšlikums šādi nosaukt jauno laikrakstu tika pieņemts vienprātīgi.
Laikraksta „Rēzeknes Vēstis” pielikums „Mōras Zeme” mūsdienās zināmā mērā ir atmodas laika laikraksta idejas turpinājums, kas iznāk reizi mēnesī latgalīšu volūdā.
Intresting info
Tautas teiksmā (J. Veselis „Latvju teiksmas”, 2000, 18): Māra dodas pie Dieva, lai sūdzētu savas bēdas un pārestību, ko tai bija nodarījis cilvēks. Kad Dievs, to dzirdot, taisās zemi noslīcināt, Māra lūdz to nedarīt, jo Zeme ir mana. Dodi lielu lietu un liec tiem bīties, bet nenoslīcini pavisam.
Nostāsts par Livonijas kara (1558–1583) laikiem vēsta (J. Kursīte „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”, 2008, 196): Kad Maskavas cars Jānis ieņēmis visu Māras zemi, viņš tur licis apkaut visus katoļu garīdzniekus (bazneickungs). Bet tauta prasījusi pēc Dieva lūgšanas. (..) Kā par brīnumu maskavieši viņus neaizskāruši un katoļu baznīca Māras zemē atkal atspirgusi.
Nostāsts par Livonijas kara (1558–1583) laikiem vēsta (J. Kursīte „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”, 2008, 196): Kad Maskavas cars Jānis ieņēmis visu Māras zemi, viņš tur licis apkaut visus katoļu garīdzniekus (bazneickungs). Bet tauta prasījusi pēc Dieva lūgšanas. (..) Kā par brīnumu maskavieši viņus neaizskāruši un katoļu baznīca Māras zemē atkal atspirgusi.