• RegistrationLogin

    Register Now

    Please enter your username or email address.
    You will receive a link to create a new password via email.

Name

Gonūs īšona, iešana ganos, ganiava, the fulfilment of herdsman’s duties, пасьба
Author Angelika Juško-Štekele
Year of establishment „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012
Place of establishment Rēzeknes Augstskola

Description

Gonūs īšona ir lopkopības kultūrai tipisks saimnieciskās darbības veids, ko Latgales kultūrvidē raksturo: 1. Vēsturiski mainīgas mājlopu ganāmpulka uzraudzīšanas tradīcijas. 2. Gana tēla izpratne. 3. Rituālais un izglītojošais konteksts.
Gonūs īšona aktualizējas līdz ar lopkības veidošanos vidējā un vēlajā neolītā (3.–2. g. t. p. m. ē.). Sākotnēji tā ir mājlopu laišana ganos bez uzraudzības. Latgolā tā novērota vēl 20. gs. sāk. pavasaros un rudeņos – kad lauki un pļovys vēl nebija apsēti vai jau bija nokopti. Vēl 19. gs. vidū Latgalē ir tipiska t. s. jauktā lopkopība, kad visi mājlopi tiek ganīti kopā. Vidējā ganāmpulkā vienā Latgales sādžā 19. gs. bija 32 govis, 40 aitu, 24 cūkas un atbilstošs skaits jaunlopu. Līdz ar ciemu sadalīšanos viensētās kopīgo ganīšanu nomaina individuālā – ar ganu, sienot vai aplokos.
Latgales kultūras vēsturē gana izpratni veidojuši sociālie un profesionālie faktori. Folkloras un kultūras vēstures fakti liecina, ka tradicionāli ganos sūtīts t. s. nepilnvērtīgais darbaspēks – bērni, pusaudži un veci cilvēki. 5–7 gadus veci bērni ganījuši vistas un zosis, 8–9 gadus veci – cūkas, lielāki – govis.
Svarīgākie gana piederumi bija rīkste, taure, ciba, gana drēbes un ganu suns. Rīkstei piedēvēja maģiskas funkcijas – pirmās ganu dienas rīksti nedrīkstēja pazaudēt, jo tad lopi gaisīs un slimos. Pūšamie mūzikas instrumenti (taure un stabule, sviļpaunīks) tikuši izmantoti gan praktiskiem nolūkiem (sazināšanās, mājās dzīšanas laika paziņošana), gan izklaidei.
Kristietībā gana un viņa ganāmpulka izpratni noteikusi Jēzus (Dīvs) kā lobuo Gona pašprezentācija Jaunajā Derībā.
Gonūs īšonys semantika organiski savijusies ar izglītības jautājumiem. Ganu periods 20. gs. pirmajā pusē ietekmēja skolas laika normatīvo regulējumu Latgalē, kas sākās 1. oktobri un beidzās jau 1. vai 15. maijā, lai lauku bērni varētu doties ganu gaitās. Liela daļa līdz Otrajam pasaules karam Latgalē dzimušo kultūras un sabiedrisko darbinieku atminas gonūs īšonu kā būtisku darba pieredzes un personības veidotāju. Arhetipisks ganiņa kā jaunā censoņa tēls, savienots ar nostalģiju par izglītoto latgaliešu aizmirsto dzimteni, parādās kā literatūrā, tā ieskanas arī mūsdienu modernās latgaliešu mūzikas tekstos.

Intresting info

Mītiskajā kultūrslānī senākie gani ir dzylna un vylks. Dzylna ganījusi valna govis; kad Dievs aizvīlis velna govis, velns pārsitis dzilnai galvu, kas no tā laika visām dzilnām ir sarkana. Savukārt cilvēku ganāmpulku senāk esot pieskatījis vilks. Vakarā, pārdzenot lopus mājās, katrs saimnieks iemetis vilkam mutē mazu maizis kukulīti. Kāds saimnieks maizes vietā iemetis sakarsētu akmeni, vilks apvainojies un no tā laika sācis lopus ēst.

Daugavpils_aprinka_dzive_un_darbs_skaitlos_Briva_Zeme_1937 *

Dzidosonas_pacelsonas_lita_Drywa_Nr_130_01 *

Dzidosonas_pacelsonas_lita_Drywa_Nr_130_02 *

Edot_kapostus_norijis_daksinu_Jaunakas_Zinas_Nr_274 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_01 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_02 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_03 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_04 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_05 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_06 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_07 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_08 *

Ganu_gaitas_Bertulis_Vestule_tevam_1999_09 *

Gondreiz_jauns_golvas_nuduklis_Zemnika_Zinas_Nr_8 *

Goriga_Maize_Drywas_pilykums_Nr_8_01 *

Goriga_Maize_Drywas_pilykums_Nr_8_02 *

Igauni_Se_bernen_tev_zalta_kukle_1993_Latgalisu_dzismys_Ganens_beju_gonus_goju *

Jauna_darba_brauceji_Briva_Zeme_1937 *

Jo_Veiskupa_Rancana_vizitacija_Kokorova_Augustova_Latgolas_Vords_Nr_87 *

Jurdzs_A_Myuzeigais_kalenders_1999 *

Kad_maizi_saticiba_ed_Jaunakas_Zinas__Nr_47 *

Karulis_Latviesu_etimologijas_vardnica_I_1992 *

Katolis_Liksna_vesture_Interneta_resurss_01 *

Katolis_Liksna_vesture_Interneta_resurss_02 *

Katolis_Liksna_vesture_Interneta_resurss_03 *

Katolis_Liksna_vesture_Interneta_resurss_04 *

Kristigus_goni_aizit_vylkus_Jauno_Straume_Nr_109 *

Laganovskis_Ciemos_pie_Izidora_izlase_1970_01 *

Laganovskis_Ciemos_pie_Izidora_izlase_1970_02 *

Laganovskis_Ciemos_pie_Izidora_izlase_1970_03 *

Laganovskis_Ciemos_pie_Izidora_izlase_1970_04 *

Latgales_liela_diena_rits_Nr_254 *

Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_II_1983_Latgolas_dals_01 *

Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_II_1983_Latgolas_dals_02 *

Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_II_1983_Latgolas_dals_014 *

Latkovskis_XXX *

Latvijas_nokutnes_cereiba_un_lapnumsJaunais_Vords_1935_Nr_40 *

Lauku_skolas_Jaunakas_Zinas_Nr_237_01 *

Lauku_skolas_Jaunakas_Zinas_Nr_237_02 *

Lursoft_Uznemumu_meklesana_01 *

Lursoft_Uznemumu_meklesana_02 *

Lursoft_Uznemumu_meklesana_03 *

Mekleisona_gonu_Drywa_Nr_5 *

Moceibas_godu_socut_Latgolas_Vords_Nr_41 *

Pavieglais_Donatins_Briva_Zeme_1938_01 *

Pavieglais_Donatins_Briva_Zeme_1938_02 *

Pavieglais_Donatins_Briva_Zeme_1938_03 *

Pavieglais_Donatins_Briva_Zeme_1938_04 *

Pavieglais_Donatins_Briva_Zeme_1938_05 *

Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_I_1998_01 *

Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_I_1998_02 *

Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_I_1998_03 *

Spornoti_pigulniki_Auseklis_Nr_24 *

Tryuceigai_Reigas_jaunotnei_apgodoj_vosoras_dorbu_Jaunais_Vords_Nr_13 *

Tryukst_lykuma_Jauno_Straume_Nr_14 *

Uliniks_Andzane_Izejas_punkts_1982_01 *

Uliniks_Andzane_Izejas_punkts_1982_02 *

Uliniks_Andzane_Izejas_punkts_1982_03 *

Uliniks_Andzane_Izejas_punkts_1982_04 *

Vietvardu_datubaze_Atgoniski_01 *

Vietvardu_datubaze_Atgoniski_02 *

Vietvardu_datubaze_Ganusova *

Vietvardu_datubaze_Gonusola *

Vilmane_Varkavas_novada_mutvardu_dailrades_purs_2005_Uda_bieris *

Zimels_Wulkani_wai_ar_guni_elpojusi_kolni_Iwods_01 *

Zimels_Wulkani_wai_ar_guni_elpojusi_kolni_Iwods_02 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_01 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_02 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_03 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_04 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_05 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_06 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_07 *

Agapova_Mozos_Ganes_pizeimes_Tavu_zemes_kalendars_1999_08 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_01 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_02 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_03 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_04 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_05 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_06 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_07 *

Borbala_Dukalska_Balvu_regiona_kulturvestures_datubaze_08 *

Cik_moksoj_ganeisona_valsts_meza_Jaunais_Vords_1932 *

* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv