| Name | Voguls, Voguls/vabole, Vogulis/vabalas, Voguls/bug, Вогулс/жук |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Voguls (arī vabale, vabada, bugacs) asociējas ar: 1. Salīdzinājumu objektu folklorā un literatūrā. 2. Keramiķu Vogulu dinastiju. 3. Daugavpils Universitātes koleopteroloģijas pētniecību.
Dažādos leksiskajos variantos un lietojuma funkcijās vārds voguls ir sastopams Jezupa Laganovska stāstos un atmiņās, kas publicēti latviešu literārajā valodā – gan iesauka Vaboļu Stasiks, gan vides tēlojumā ir vaguls, bugacs, gan lamuvārds mēslu vabole, kas vēlāk ar filmas „Cylvāka bārns” (J. Streičs, Boņuks) O. Kūkuoja atveidotā Kazača starpniecību kļūst par populāru teicienu: Māslu vabale!
Voguls ir samērā reti sastopams folkloras tēls, kas uz ārējās līdzības pamata (melns, spīdīgs, tātad veselīgs, stiprs) tiek salīdzināts ar darba simbolu – zemnīka palīgu zyrgu. Savukārt pasakās voguls idejiskā ziņā ir Īkšķīša sinonīms. Reti izmantots kā patstāvīgs tēls. Kā nozīmīgāks tēls parādās pasakās, kur zemniekam palīdz kļūt par karaļa znotu, taču biežāk funkcionāli tiek atklāta kā māslu vabale.
Latgaliešu literatūrā voguls parādās kā fona detaļa vai salīdzinājumu komponents.
Voguls – viena no Latgales keramiķu (Latgolys keramika) dzimtām, kuras vecākais pārstāvis ir Voldemārs Voguls (1952) – viens no vidējās paaudzes savdabīgākajiem Latgales keramiķiem, kas jau kopš 1975. g. piedalās gan vietēja, gan starptautiskās mēroga izstādēs. Neatsverams meistara palīgs ir viņa sieva Olga Vogule (1952). Abi dēli turpina vecāku aizsāktās keramiķu tradīcijas, kopš 1997. g. piedaloties izstādēs. Voldemārs Voguls savu radošumu pauž ne tikai māla formās, bet arī dzejā, dažreiz rakstot dzejoļus uz māla podiem. Ir iznākuši trīs dzejoļu krājumi.
Voguli un to pētīšana ir atnesusi slavu Latvijai un Latgalei. DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis ir pasaules zinātnieku aprindās pazīstams biologs, jau 1993. g. publicēja monogrāfiju „Austrumlatvijas vaboles”, kurā blakus vairāk kā 1000 zināmām sugām 3 skrejvaboļu sugas aprakstītas kā jaunas zinātnei. Sistemātiskās bioloģijas institūts un Baltijas Koleopteroloģijas biedrība regulāri rīko koleopterologu kongresus, izdod 2 pasaulē pazīstamus izdevumus: „Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis”, „Baltic Journal of Coleopterology”, kā arī paši atklāj un apraksta jaunas vogulu sugas.
Dažādos leksiskajos variantos un lietojuma funkcijās vārds voguls ir sastopams Jezupa Laganovska stāstos un atmiņās, kas publicēti latviešu literārajā valodā – gan iesauka Vaboļu Stasiks, gan vides tēlojumā ir vaguls, bugacs, gan lamuvārds mēslu vabole, kas vēlāk ar filmas „Cylvāka bārns” (J. Streičs, Boņuks) O. Kūkuoja atveidotā Kazača starpniecību kļūst par populāru teicienu: Māslu vabale!
Voguls ir samērā reti sastopams folkloras tēls, kas uz ārējās līdzības pamata (melns, spīdīgs, tātad veselīgs, stiprs) tiek salīdzināts ar darba simbolu – zemnīka palīgu zyrgu. Savukārt pasakās voguls idejiskā ziņā ir Īkšķīša sinonīms. Reti izmantots kā patstāvīgs tēls. Kā nozīmīgāks tēls parādās pasakās, kur zemniekam palīdz kļūt par karaļa znotu, taču biežāk funkcionāli tiek atklāta kā māslu vabale.
Latgaliešu literatūrā voguls parādās kā fona detaļa vai salīdzinājumu komponents.
Voguls – viena no Latgales keramiķu (Latgolys keramika) dzimtām, kuras vecākais pārstāvis ir Voldemārs Voguls (1952) – viens no vidējās paaudzes savdabīgākajiem Latgales keramiķiem, kas jau kopš 1975. g. piedalās gan vietēja, gan starptautiskās mēroga izstādēs. Neatsverams meistara palīgs ir viņa sieva Olga Vogule (1952). Abi dēli turpina vecāku aizsāktās keramiķu tradīcijas, kopš 1997. g. piedaloties izstādēs. Voldemārs Voguls savu radošumu pauž ne tikai māla formās, bet arī dzejā, dažreiz rakstot dzejoļus uz māla podiem. Ir iznākuši trīs dzejoļu krājumi.
Voguli un to pētīšana ir atnesusi slavu Latvijai un Latgalei. DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis ir pasaules zinātnieku aprindās pazīstams biologs, jau 1993. g. publicēja monogrāfiju „Austrumlatvijas vaboles”, kurā blakus vairāk kā 1000 zināmām sugām 3 skrejvaboļu sugas aprakstītas kā jaunas zinātnei. Sistemātiskās bioloģijas institūts un Baltijas Koleopteroloģijas biedrība regulāri rīko koleopterologu kongresus, izdod 2 pasaulē pazīstamus izdevumus: „Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis”, „Baltic Journal of Coleopterology”, kā arī paši atklāj un apraksta jaunas vogulu sugas.
Intresting info
Izrādās („Acta Latgalica, II”, 1968, 261–262): vārds voguls ir cēlīs disimilacijas ceļā nu formas vobuls, kas nāk no vabale, tādējādi apliecinot, ka vabale ir vecāks vārds. Savukārt vabale ir saistāms gan ar lietuviešu vabuolas, gan ar seņaugšvōcu wibil ‘kopurs’, seņaugšvōcu darbeibas vords weban ‘napōrtraukti kustētīs prūjom i atpakaļ’, (..) angļu wabble un wobble ‘kustētīs, šyupōtīs’ (..). Taitod nav šaubu, ka vabale sovu nūsaukumu ir dabōjuse nu sovas namiteigas kusteibas, pi kam šei kusteiba nav styngra, bet ļūdzeiga.