| Name | Juoņs Streičs, Jānis Streičs, Janis Streičis, Jānis Streičs, Яніс Стрэйчс |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
J. Streičs (1936) ir viena no 100 izcilākajām 20. gs. Latvijas personībām, nosaukts arī par dižāko latgalieti (latgalīši) latviskajā kultūrā. J. Streičs – 1. Tautiskākais un latgaliskākais kinorežisors inscenētājs, aktieris. 2. Gleznotājs. 3. Rakstnieks. 4. Sabiedriskais darbinieks.
J. Streičs ir 22 spēlfilmu režisors, to vairākums veido latviešu kino zelta fondu. Viņa filmu personāžs apveltīts ar tik lielu pozitīvās enerģijas lādiņu, ka tā pietiek nu jau vairākām skatītāju paaudzēm. Filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” kļuvusi par neatņemamu Jāņu (Juoņa dīna) sastāvdaļu, ko translē vairāki TV kanāli; filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Daudzi filmas galveno personu izteicieni ir folklorizējušies: U meņa vsjo v porjadke!; Man kā vēsturniecei…, Giluču Jāzepa kakis u. c. Filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ievada Latgales tematiku Latvijas kinomākslā, bet filma „Cilvēka bērns” (Boņuks) iznes Latgales un Latvijas vārdu pasaulē (pirmā un arī vienīgā mākslas filma latgaliešu valodā, pasaulis kino Latgolā).
J. Streiča bērnības sapnis bija kļūt par mākslinieku. Studiju laikā Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951–1955, RVSI) J. Streiču iedvesmo zīmēšanas priekšmeta metodiku pasniedzējs Jakovs Beketovs. Pirmā J. Streiča gleznu personālizstāde „...kur basām kājām” (2004) tika sarīkota Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA), tad Valmierā, Valkā, Cēsīs, Mazsalacā, Limbažos, Melngalvju namā Reigā. Eļļas un akrila tehnikā gleznoto ainavu izstāde „Otrā tūre” (2011) ir J. Streiča dzimšanas dienas dāvana sev pašam, LZA un sava talanta cienītājiem.
Kā publicists J. Streičs pazīstams kopš 20. gs. 70. g. 2006. g. izdota viņa atmiņu grāmata „Lāga dvēseļu straumei”. 2012. g. ir publicēta J. Streiča grāmata „Tas garais cilvēkbērna gads – 1991” par filmas „Cilvēka bērns” tapšanu. Grāmatas saturā iekļautas arī J. Streiča vēstules Jānim Klīdzējam.
J. Streiča sabiedriskā darbība izpaužas, gan iesaistoties un vadot dažādas biedrības, pasākumus, diskusijas, gan paužot viedokli plašsaziņas līdzekļos par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Viņš vadījis Latvijas Kinematogrāfistu savienību (1991–1993), Latgales Kultūras biedrību savienību (1989–1993) un Rīgas Latviešu biedrību (1999–2002); apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998); LZA Goda loceklis u.c.
J. Streičs ir 22 spēlfilmu režisors, to vairākums veido latviešu kino zelta fondu. Viņa filmu personāžs apveltīts ar tik lielu pozitīvās enerģijas lādiņu, ka tā pietiek nu jau vairākām skatītāju paaudzēm. Filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” kļuvusi par neatņemamu Jāņu (Juoņa dīna) sastāvdaļu, ko translē vairāki TV kanāli; filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Daudzi filmas galveno personu izteicieni ir folklorizējušies: U meņa vsjo v porjadke!; Man kā vēsturniecei…, Giluču Jāzepa kakis u. c. Filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ievada Latgales tematiku Latvijas kinomākslā, bet filma „Cilvēka bērns” (Boņuks) iznes Latgales un Latvijas vārdu pasaulē (pirmā un arī vienīgā mākslas filma latgaliešu valodā, pasaulis kino Latgolā).
J. Streiča bērnības sapnis bija kļūt par mākslinieku. Studiju laikā Rēzeknes pedagoģiskajā skolā (1951–1955, RVSI) J. Streiču iedvesmo zīmēšanas priekšmeta metodiku pasniedzējs Jakovs Beketovs. Pirmā J. Streiča gleznu personālizstāde „...kur basām kājām” (2004) tika sarīkota Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA), tad Valmierā, Valkā, Cēsīs, Mazsalacā, Limbažos, Melngalvju namā Reigā. Eļļas un akrila tehnikā gleznoto ainavu izstāde „Otrā tūre” (2011) ir J. Streiča dzimšanas dienas dāvana sev pašam, LZA un sava talanta cienītājiem.
Kā publicists J. Streičs pazīstams kopš 20. gs. 70. g. 2006. g. izdota viņa atmiņu grāmata „Lāga dvēseļu straumei”. 2012. g. ir publicēta J. Streiča grāmata „Tas garais cilvēkbērna gads – 1991” par filmas „Cilvēka bērns” tapšanu. Grāmatas saturā iekļautas arī J. Streiča vēstules Jānim Klīdzējam.
J. Streiča sabiedriskā darbība izpaužas, gan iesaistoties un vadot dažādas biedrības, pasākumus, diskusijas, gan paužot viedokli plašsaziņas līdzekļos par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Viņš vadījis Latvijas Kinematogrāfistu savienību (1991–1993), Latgales Kultūras biedrību savienību (1989–1993) un Rīgas Latviešu biedrību (1999–2002); apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998); LZA Goda loceklis u.c.
Intresting info
2005. g. izdotajā grāmatā par 50 spožākajām latviešu kinoklasikas pērlēm 6 pērles pieder J. Streičam kā režisoram inscenētājam: „Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967), „Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), „Teātris” (1978), „Nepabeigtās vakariņas” (1979), „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), „Cilvēka bērns” (1991). Filma „Atcerēties vai aizmirst” (1981) tika iepirkta >40 valstīs.