| Name | Tiergs, tirgus, turgus, market, рынак |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Tiergs (arī tērgs, godavīs tiergs, godatiergs, oplots (opluots), kirmašs, polots, jarmanka) ir Latgolys saimnieciskās un kultūras dzīves fenomens, īpašs sociālās komunikācijas veids ar noturīgām, tradīcijā nostiprinātām funkcijām un sazarotu semantiku. Nostiprinās vairākas tierga izpratnes: 1. Saimnieciska darbība preču apmaiņas realizēšanai; tirdzniecības sistēma. 2. Vieta, kur noteiktā laikā notiek plaša preču apmaiņa. 3. Izpriecu un publisku pasākumu vieta.
Attīstīta tirdzniecības kultūra Latgales teritorijā pastāvēja jau vidējā neolītā (3300.–2300. g. p. m. ē). Sevišķa nozīme šai laikā bija Lubuona ezera baseinam, kas nodrošināja tirdzniecības sakarus, par maiņas ekvivalentu izmantojot dzintaru. Nostiprinoties lopkopībai un zemkopībai, tirdzniecība nemainīgi kalpo par līdzekli naturālajā saimniecībā saražoto preču pārpalikuma maiņai pret trūkstošajām.
Līdz pat 20. gs. 20. gados tierga izvietojumu, apmeklētību un kalendāru („Myužeygays kalinders”) Latgalē noteica galvenokārt tradīcija nūturēt tiergu kopā ar bazneicys svētkiem ‒ atlaidom.
Tiergs nodrošināja arī būtiskus sociālus un kultūras procesus. Tiergs piesaistīja arī ar dažādām izklaidēm. Sevišķu interesi izraisīja cirks ar līdzatvestu lāci vai ziloni, virves dejotājiem, ugunsrijējiem, kinematogrāfs (pasaules kino Latgalē), pēc tirgus rīkotās teātra izrādes, koncerti, večerynkys. Tiergā notika arī sporta sacīkstes: zirgu skriešanās ziemā uz ezeriem vai upēm, sišanās ar olām.
Tradicionāli tiergs veica arī soda laukuma funkciju. Tierga administrācija tur sodīja tierga nodevu nemaksātājus, kārtības sargi ‒ zagļus un kautiņu dalībniekus. Vēstures krīzes situācijās tierga laukums izmantots par publisku varas vai ideoloģijas pretinieku soda vietu.
Gan 20. gs. 20.–30. gados, gan mūsdienās tiergs tiek izmantots arī politisko partiju priekšvēlēšanu cīņā kā iespējamā elektorāta ietekmēšanas vieta.
Attīstīta tirdzniecības kultūra Latgales teritorijā pastāvēja jau vidējā neolītā (3300.–2300. g. p. m. ē). Sevišķa nozīme šai laikā bija Lubuona ezera baseinam, kas nodrošināja tirdzniecības sakarus, par maiņas ekvivalentu izmantojot dzintaru. Nostiprinoties lopkopībai un zemkopībai, tirdzniecība nemainīgi kalpo par līdzekli naturālajā saimniecībā saražoto preču pārpalikuma maiņai pret trūkstošajām.
Līdz pat 20. gs. 20. gados tierga izvietojumu, apmeklētību un kalendāru („Myužeygays kalinders”) Latgalē noteica galvenokārt tradīcija nūturēt tiergu kopā ar bazneicys svētkiem ‒ atlaidom.
Tiergs nodrošināja arī būtiskus sociālus un kultūras procesus. Tiergs piesaistīja arī ar dažādām izklaidēm. Sevišķu interesi izraisīja cirks ar līdzatvestu lāci vai ziloni, virves dejotājiem, ugunsrijējiem, kinematogrāfs (pasaules kino Latgalē), pēc tirgus rīkotās teātra izrādes, koncerti, večerynkys. Tiergā notika arī sporta sacīkstes: zirgu skriešanās ziemā uz ezeriem vai upēm, sišanās ar olām.
Tradicionāli tiergs veica arī soda laukuma funkciju. Tierga administrācija tur sodīja tierga nodevu nemaksātājus, kārtības sargi ‒ zagļus un kautiņu dalībniekus. Vēstures krīzes situācijās tierga laukums izmantots par publisku varas vai ideoloģijas pretinieku soda vietu.
Gan 20. gs. 20.–30. gados, gan mūsdienās tiergs tiek izmantots arī politisko partiju priekšvēlēšanu cīņā kā iespējamā elektorāta ietekmēšanas vieta.
Intresting info
Arī mūsdienās specifiska tierga iezīme ir daudzveidīgais preču piedāvājums (http://saprge.wordpress.com/tag/info, 2010): Kuo tik tī nav. Kas vyss tī ir. Nu divanu da syvānu. Nu puču da skruču. Nu apakšbikšu da lustru. Nazcik kilometru vysa kuo.