| Name | Večerynka, danču vakars, vakaruškos, party, вечарына |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Viena no komunikācijas un izklaides formām ir večerynka (arī supretka, vakaruška, pulka, kiure, masterka), kas Latgales kultūrvidē raksturojama kā: 1. Organizēts jauniešu sarīkojums ar dejošanu un muzicēšanu. 2. Atjaunota mūsdienu tradīcija. 3. Publisku pasākumu nosaukums.
Atšķirībā no vakariešonys večerynkai raksturīga galvenokārt izklaidējošā funkcija: vakarēšanā katrs dalībnieks ir gājis ar savu darbu. Tas pavadīts ar dziesmām un citām tradīcijām. Ar laiku darba formas (piemēram,vērpšana) izzuda, bet rotaļas jeb igriščis, kaitys un dejas (dziga) ieguva galveno paliekošo nozīmi.
Večerynkys norisinājās visu gadu, izņemot gavieņa laiku. Parasti svētdienu pēcpusdienās kādā lielākā istabā vai (vasaras laikā) labības vai siena šķūnī, pagalmā, atklātā laukumā pārmaiņus pie viena vai otra suseda pulcējās apkārtējo ciemu jaunieši. Goda vieta vienmēr tika atvēlēta muzykantam, jo bez muzicēšanas večerynka nevarēja notikt. Dodoties uz večerynku, jaunieši īpaši uzposās ar mērķi pievērst sev uzmanību un piemēroties dejošanas apstākļiem.
Pēc kolhozu izveidošanas tautā iecienītas bija arī tā sauktās sklasčynys (skladčynys), kam līdzīgi kā večerynkai raksturīga kopā sanākšana, kopīga muzicēšana un dancošana. 20. gs. 60. gadu klubu būvniecības rezultātā tika rīkotas balles, profesiju svētki, kolhoznieku dienas u. tml. Vēlāk, 20. gs. 80. g., īpaši jaunākās paaudzes vidū populāras kļuva diskotēkas, kam mūsdienās daudz nosaukumu.
Večerynkys tradīcijas atdzimšana aizsākās 20. gs. 90. g. sāk. līdz ar folkloras kustības aktivitātēm. Rīkotie sadancošanas pasākumi visbiežāk tiek saukti par danču vakariem un notiek neformālā atmosfērā, kļūstot par interesantu brīvā laika pavadīšanas veidu, iespēju iegūt draugus.
Pēc senākajiem večerynkys norises principiem mūsdienās tiek organizēti tematiski sarīkojumi, īstenoti muzikāli pasākumi u. tml. Tradicionāli šādiem pasākumiem ir divas daļas: pirmā ietver intelektuālu nodarbi, tad turpinās dejas un rotaļas mūzikas pavadībā.
„Latgolys Radejā” skanēja raidījums „Aizīsim iz večerynku!” (vadītāja Iveta Dukaļska), ko Nacionālā radio un TV padome atzina par labāko radio raidījumu reģionālajās radio stacijās (2007). Dziedātājas Aijas Rimšas albuma nosaukums ir „Večerynka Latgalē” (2000).
Atšķirībā no vakariešonys večerynkai raksturīga galvenokārt izklaidējošā funkcija: vakarēšanā katrs dalībnieks ir gājis ar savu darbu. Tas pavadīts ar dziesmām un citām tradīcijām. Ar laiku darba formas (piemēram,vērpšana) izzuda, bet rotaļas jeb igriščis, kaitys un dejas (dziga) ieguva galveno paliekošo nozīmi.
Večerynkys norisinājās visu gadu, izņemot gavieņa laiku. Parasti svētdienu pēcpusdienās kādā lielākā istabā vai (vasaras laikā) labības vai siena šķūnī, pagalmā, atklātā laukumā pārmaiņus pie viena vai otra suseda pulcējās apkārtējo ciemu jaunieši. Goda vieta vienmēr tika atvēlēta muzykantam, jo bez muzicēšanas večerynka nevarēja notikt. Dodoties uz večerynku, jaunieši īpaši uzposās ar mērķi pievērst sev uzmanību un piemēroties dejošanas apstākļiem.
Pēc kolhozu izveidošanas tautā iecienītas bija arī tā sauktās sklasčynys (skladčynys), kam līdzīgi kā večerynkai raksturīga kopā sanākšana, kopīga muzicēšana un dancošana. 20. gs. 60. gadu klubu būvniecības rezultātā tika rīkotas balles, profesiju svētki, kolhoznieku dienas u. tml. Vēlāk, 20. gs. 80. g., īpaši jaunākās paaudzes vidū populāras kļuva diskotēkas, kam mūsdienās daudz nosaukumu.
Večerynkys tradīcijas atdzimšana aizsākās 20. gs. 90. g. sāk. līdz ar folkloras kustības aktivitātēm. Rīkotie sadancošanas pasākumi visbiežāk tiek saukti par danču vakariem un notiek neformālā atmosfērā, kļūstot par interesantu brīvā laika pavadīšanas veidu, iespēju iegūt draugus.
Pēc senākajiem večerynkys norises principiem mūsdienās tiek organizēti tematiski sarīkojumi, īstenoti muzikāli pasākumi u. tml. Tradicionāli šādiem pasākumiem ir divas daļas: pirmā ietver intelektuālu nodarbi, tad turpinās dejas un rotaļas mūzikas pavadībā.
„Latgolys Radejā” skanēja raidījums „Aizīsim iz večerynku!” (vadītāja Iveta Dukaļska), ko Nacionālā radio un TV padome atzina par labāko radio raidījumu reģionālajās radio stacijās (2007). Dziedātājas Aijas Rimšas albuma nosaukums ir „Večerynka Latgalē” (2000).
Intresting info
Večerynkuos netrūka humoristisku pārpratumu (J. Trūps (sak.) „Latgaļu folklora, I. Tautas jūki, meikles, parunas”, 1968, 154–155): Lauku večerynkā puiss, dancynōdams sovu nu piļsātas ībraukušū partneri, najauši uzmyn tai uz garōs mūdes kleitas „šlepes”, tai ka tei nūstērkš vīn un attryukst. „Vērss taids!” voi sorkona nu dusmem nūšņōc skaistule. „Atvainojit, jaunkundz!” zami nūsalūka puiss. „Bet es nazynōju, ka gūvei tik gara aste!”