| Name | „Latgolys Radeja”, „Latgales Radio”, „Latgalos Radijas” , “Latgalian Radio”, “Радыë Латгалii” |
| Author | Sandra Murinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Latgolys Radeja”: 1. Atsevišķi raidījumi latgaliešu valodā. 2. Latgales novada radiostacija Latvijas austrumos. 3. Biedrība.
Latgolā radio kā informācijas nodošanas un laika kavēšanas līdzeklim nozīmīga loma ir atvēlēta tikai pēc Otrā pasaules kara, īpaši padomju laikā pēc 1960. g., kad ir neoficiālais drukas aizliegums attieksmē pret latgaliešu valodu. LPSR: latgalīšim radio kļūst par vienīgo masu saziņas līdzekli, kur var dzirdēt latgalīšu volūdu, jāteic gan – citvalstu.
Pirmie radio raidījumi latgaliešu valodā uz Latviju tiek pārraidīti no latgaliešu trimdas mītnēm Spānijā un Vācijā. 1958. g. latgalieši tiek uzrunāti raidījumā „Brīvā latviešu balss” no Madrides (1958–1962). Sižetu ciklus latgaliski veidoja latviešu studentu organizācijas biedri, t. sk. dzejnieks, filozofs Alberts Spoģis. Raidījumu saturs tika publicēts laikrakstā „Latgolas Bolss”.
1975. g. „Radio brīvā Eiropa” no Vācijas latviešu raidījumu ietvaros sāk raidīt arī latgaliski. Darbību uzsāk raidījums „Latgolas bolss” Vladislava Loča (V. Lōča izdevnīceiba) vadībā, kas sākotnēji skan no Minhenes (1975–1995), Prāgas (1995–1997), pēdējā pastāvēšanas posmā – no Reigys (1997–2004).
„Latgolys Radeja” sākusi darboties 2006. g. 9. jūnijā. Izveidotājs un akciju kontrolpaketes turētājs sākotnēji ir Valdis Labinskis, apraidi nodrošina SIA „MG Latgolas bolss” (dibināta 2005. g.); kopš 2009. g. radio īpašnieks ir Romas katoļu (katuoli) Baznīcas (bazneica) Rēzeknes–Aglonas diecēze (pieder 99 % akciju) un Ansis Ataols Bērziņš (1 %).
„Latgolys Radejis” darbību pēc attīstības koncepcijas var iedalīt divos posmos: 1. posms (2006–2009), kad radio ir orientēts uz latgaliskās identitātes saglabāšanu kā interaktīvs medijs ar plašu autorraidījumu klāstu, kuru veidošanā tiek iesaistīti radoši Latgales jaunieši. Šajā laikā radio klausītāju auditoriju veido galvenokārt jaunākā un vidējā paaudze; 2. posms sākas 2009. g. ar izteiktu katolisko ievirzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas radio struktūrā – izzūd autorraidījumi, priekšplānā tiek izvirzīts garīgais vadmotīvs.
Sākotnēji „Latgolys Radeja” ir aktīva vietējo Latgales mūzikas autoru un izpildītāju atbalstītājs un popularizētājs. Radio izveidota ierakstu studija: 2006.–2008. g. tajā ir ierakstīts ~100 dziesmu. Apkopojot dažādu latgaliešu mūziķu dziesmas, 2007. g. izdota „Latgolys Radejis” dziesmu izlase „Made in Latgola/ As ar čiulim (čyuli) nadoncoju” (izdevējs „Latgolys producentu grupa”).
„Latgolys Radeja” ir latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” ieguvēja vairākās nominācijās: „Latgalīšu kulturys masu medejs”, labākā publicitātes akcija literatūrā – raidījumam „Kukuži” (2008).
Latgolā radio kā informācijas nodošanas un laika kavēšanas līdzeklim nozīmīga loma ir atvēlēta tikai pēc Otrā pasaules kara, īpaši padomju laikā pēc 1960. g., kad ir neoficiālais drukas aizliegums attieksmē pret latgaliešu valodu. LPSR: latgalīšim radio kļūst par vienīgo masu saziņas līdzekli, kur var dzirdēt latgalīšu volūdu, jāteic gan – citvalstu.
Pirmie radio raidījumi latgaliešu valodā uz Latviju tiek pārraidīti no latgaliešu trimdas mītnēm Spānijā un Vācijā. 1958. g. latgalieši tiek uzrunāti raidījumā „Brīvā latviešu balss” no Madrides (1958–1962). Sižetu ciklus latgaliski veidoja latviešu studentu organizācijas biedri, t. sk. dzejnieks, filozofs Alberts Spoģis. Raidījumu saturs tika publicēts laikrakstā „Latgolas Bolss”.
1975. g. „Radio brīvā Eiropa” no Vācijas latviešu raidījumu ietvaros sāk raidīt arī latgaliski. Darbību uzsāk raidījums „Latgolas bolss” Vladislava Loča (V. Lōča izdevnīceiba) vadībā, kas sākotnēji skan no Minhenes (1975–1995), Prāgas (1995–1997), pēdējā pastāvēšanas posmā – no Reigys (1997–2004).
„Latgolys Radeja” sākusi darboties 2006. g. 9. jūnijā. Izveidotājs un akciju kontrolpaketes turētājs sākotnēji ir Valdis Labinskis, apraidi nodrošina SIA „MG Latgolas bolss” (dibināta 2005. g.); kopš 2009. g. radio īpašnieks ir Romas katoļu (katuoli) Baznīcas (bazneica) Rēzeknes–Aglonas diecēze (pieder 99 % akciju) un Ansis Ataols Bērziņš (1 %).
„Latgolys Radejis” darbību pēc attīstības koncepcijas var iedalīt divos posmos: 1. posms (2006–2009), kad radio ir orientēts uz latgaliskās identitātes saglabāšanu kā interaktīvs medijs ar plašu autorraidījumu klāstu, kuru veidošanā tiek iesaistīti radoši Latgales jaunieši. Šajā laikā radio klausītāju auditoriju veido galvenokārt jaunākā un vidējā paaudze; 2. posms sākas 2009. g. ar izteiktu katolisko ievirzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas radio struktūrā – izzūd autorraidījumi, priekšplānā tiek izvirzīts garīgais vadmotīvs.
Sākotnēji „Latgolys Radeja” ir aktīva vietējo Latgales mūzikas autoru un izpildītāju atbalstītājs un popularizētājs. Radio izveidota ierakstu studija: 2006.–2008. g. tajā ir ierakstīts ~100 dziesmu. Apkopojot dažādu latgaliešu mūziķu dziesmas, 2007. g. izdota „Latgolys Radejis” dziesmu izlase „Made in Latgola/ As ar čiulim (čyuli) nadoncoju” (izdevējs „Latgolys producentu grupa”).
„Latgolys Radeja” ir latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” ieguvēja vairākās nominācijās: „Latgalīšu kulturys masu medejs”, labākā publicitātes akcija literatūrā – raidījumam „Kukuži” (2008).
Intresting info
Latgalisko ētera vidi papildina kolorīti „Latgolys Radejis” saukļi: zynuotnīki ir atkluojuši, ka lobuokais, kū Dīvs radeja, ir „Latgolys Radeja”; īkuop prīdē i pagrīz skaļuok „Latgolys Radeju”; lobu cylvāku bārns [Boņuks] – klausuos „Latgolys Radeju”, īslēdz skaļuok i dzīdi leidza; cik cylvākam var byut draugu? Vīns – „Latgolys Radeja” u. c.