| Name | Laime, laime, laimė, happiness, шчасце |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Laime (arī laimeiba) kā universāla socioloģiska un psiholoģiska kategorija vienlaikus atklāj nacionālās mentalitātes kodus. Latgalē laimi saprot un interpretē kā: 1. Antropomorfisku mitoloģijas un folkloras personāžu, kas lemj cilvēka likteni. 2. Stāvokli, kas apliecina saskaņu starp cilvēka vēlmēm, darbību un panākto rezultātu: 2.1. Tās meklēšanas kontekstā latgaliešu folklorā, literatūrā un vēsturē. 2.2. Ideoloģiskajās laimis doktrīnās. 3. Veiksmi; ļoti labvēlīgu, nejauši sakritušu apstākļu kopumu. 4. Uzņēmējdarbības, kultūras un tūrisma zīmolu.
Laime saukta arī Laima, Laimis muote, ir likteņa dievība, kas laimoj, līk, dūd, sūlej vai vēlej cilvēkam vairāk vai mazāk veiksmīgu mūžu. Laimis mainīgumu apliecina tās attieksme pret bārenīti (buorineite), kurai Laime var dot bagātu pūru, bet var arī lemt trīskārt nelaimīgu likteni.
Pasakās īstenojas trīs laimis meklēšanas scenāriji: 1) varonis, neapmierināts ar esošajiem (sa)dzīves apstākļiem, dodas pasaulē meklēt laimi. Folklorā šādi sižeti noslēdzas ar bagātības/ laulātā drauga iegūšanu; 2) laimis meklētājs, ieguvis turību pasaulē, atgriežas mājās, kas arī kļūst par galveno saturisko laimis piepildījumu. Noskaņās variēts dzimto māju (sāta) slavinājums raksturīgs visai latgaliešu literatūrai; 3) pieticīgas, pat nabadzīgas (nabogs) dzīves cildinājums. Pasakās tas vērojams kristīgās ētikas atziņā par garīgās bagātības vērtību pretstatā materiālajai, par nepieciešamību dalīties tajā, ko laime (vai Dīvs) cilvēkam dāvājusi.
Latgales vēstures pagriezienu periodos laimis izpratne iegrozīta arī sava laika politisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu sistēmā. 19. gs. literatūrā par laimis izteicēju kļūst apgaismības (gaisma) un kristietības vērtībās sakņotais čaklā, pieticīgā un laimīgā zemnīka tēls. Sākot ar 20. gs. 30. g., laime iegūst nacionālpatriotisku skanējumu, cildinot vienotās Latvijas ideju. Līdzīgas noskaņas laimis interpretācijā parādās arī t. s. padomju perioda literatūrā, kur vienotās Latvijas ideju nomaina padomju republiku saime, bet vadoņa vietu ieņem komunistiskā partija un tās ideologi.
Nereti būtisks veiksmes un atbilstoši laimis priekšnosacījums ir uzdrīkstēšanās, risks. 20. gs. 20. g. beigās Latgalē popularitāti iekaro Sarkanā Krusta loterijas, kas gūst rezonansi arī literatūrā. Laimis kā necerētas veiksmes izpratne substantivējusies arī teicienā: cyukas laime vai muļka (duraceņš) laime.
Laimis vārda enerģētiskais potenciāls iedvesmojis tā izmantojumu uzņēmējdarbības, kultūras un tūrisma produktos.
Laime saukta arī Laima, Laimis muote, ir likteņa dievība, kas laimoj, līk, dūd, sūlej vai vēlej cilvēkam vairāk vai mazāk veiksmīgu mūžu. Laimis mainīgumu apliecina tās attieksme pret bārenīti (buorineite), kurai Laime var dot bagātu pūru, bet var arī lemt trīskārt nelaimīgu likteni.
Pasakās īstenojas trīs laimis meklēšanas scenāriji: 1) varonis, neapmierināts ar esošajiem (sa)dzīves apstākļiem, dodas pasaulē meklēt laimi. Folklorā šādi sižeti noslēdzas ar bagātības/ laulātā drauga iegūšanu; 2) laimis meklētājs, ieguvis turību pasaulē, atgriežas mājās, kas arī kļūst par galveno saturisko laimis piepildījumu. Noskaņās variēts dzimto māju (sāta) slavinājums raksturīgs visai latgaliešu literatūrai; 3) pieticīgas, pat nabadzīgas (nabogs) dzīves cildinājums. Pasakās tas vērojams kristīgās ētikas atziņā par garīgās bagātības vērtību pretstatā materiālajai, par nepieciešamību dalīties tajā, ko laime (vai Dīvs) cilvēkam dāvājusi.
Latgales vēstures pagriezienu periodos laimis izpratne iegrozīta arī sava laika politisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu sistēmā. 19. gs. literatūrā par laimis izteicēju kļūst apgaismības (gaisma) un kristietības vērtībās sakņotais čaklā, pieticīgā un laimīgā zemnīka tēls. Sākot ar 20. gs. 30. g., laime iegūst nacionālpatriotisku skanējumu, cildinot vienotās Latvijas ideju. Līdzīgas noskaņas laimis interpretācijā parādās arī t. s. padomju perioda literatūrā, kur vienotās Latvijas ideju nomaina padomju republiku saime, bet vadoņa vietu ieņem komunistiskā partija un tās ideologi.
Nereti būtisks veiksmes un atbilstoši laimis priekšnosacījums ir uzdrīkstēšanās, risks. 20. gs. 20. g. beigās Latgalē popularitāti iekaro Sarkanā Krusta loterijas, kas gūst rezonansi arī literatūrā. Laimis kā necerētas veiksmes izpratne substantivējusies arī teicienā: cyukas laime vai muļka (duraceņš) laime.
Laimis vārda enerģētiskais potenciāls iedvesmojis tā izmantojumu uzņēmējdarbības, kultūras un tūrisma produktos.
Intresting info
Pie specifiskākajiem laimis spēļu veidiem 20. gs. 30. g. pieder dalība totalizatoros, piem., Latgales rakstnieks Alberts Sprūdžs, dzīvodams Rīgā (Reiga), katru svētdienu dodas uz hipodromu, spēlē totalizatorā un aizvien arī laimē (Laikraksts „Rīts”, Nr. 232. 1936. g. 23. augustā).