| Name | Annys dīna, Annas diena, Oninės, Anna’s day, дзень Ганны |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pēc Gregora kalendāra Annys dīnu (arī Anis dīna, Annys) svin 26. jūlijā. Latgalē to raksturo: 1. Annas vārda popularitāte. 2. Sadzīves svētki. 3. Sv. Annas godināšana kristīgajā tradīcijā.
Anna senebreju Hannā, grieķu Aννα, latīņu Anna – ‘Dieva žēlastība; žēlsirdīgā’. Annas vārds pazīstams visā pasaulē, arī Latgolā ir viens no populārākajiem personvārdiem, sarunvalodā saukta par Ani, Anni, Anci, Anneņu, Aniņu, Anīti, Aneiti, piem., 1618 no 28 078 Latvijas Annām mīt Daugovpilī. Katrā pagastā, pilsētā ir kāda uzņēmīga, talantīga Anna, piem., dzejniece, publiciste, žurnāliste Rancāne, valodniece Dr. philol. Stafecka, mežkope, Meža muzeja izveidotāja Āze (Viļakas nov. Žīguri), Līvānu nov. bērnu un jauniešu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Kārkle u. c.
Tradicionāli Annys dīna dēvēta par saimnieču un tirgus (tiergs) dienu, kur galvenā loma ir Annai. Tad nogaršoja jaunos kartupeļus (buļbys), pirmos burkānus, kāva aunu vai vušku, cepa jauno rudzu maizi. Senāk saimnieci pārveda mājās Annys dīnā, kad jaunā raža deva iespēju kāziniekus (kuozys) godam pacienāt.
20. gs. 20. g., sevišķi prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā (1934–1940), Annys dīna svinēta ar lielu vērienu. Piem., Bieržgalī pag. centrā ik gadu tika rīkots gadatirgus, kurā varēja nopirkt visu – no adatas līdz zyrgam. Ja tuvojās vēlēšanas vai kādas citas valstiski svarīgas aktivitātes, arī amatpersonas izmantoja izdevību tirgus laukumā skandēt runas, aģitēt.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas (1990) Annys dīnai veltīti kultūras pasākumi notiek ikvienā Latgales pusē. 1994. g. viens no pirmajiem Annys dīnys svinēšanu aizsāka F. Trasuna muzejs „Kolnasāta”. Divus gadus vēlāk Dagdā sarīkots tautas mākslas festivāls „Annas dienas”, kurā, piem., 2010. g., notikuši dažādi pasākumi.
Kristīgajā Baznīcā (bazneica) sv. Annu godina kā Jaunavas Marijas māti. Viņa bija precējusies ar sv. Joahimu, taču laulība nebija svētīta ar bērniem. Pēc daudziem lūgšanās pavadītiem gadiem parādījās eņģelis, kurš vēstīja par meitas – Jaunavas Marijas – ieņemšanu bez grēka.
Sv. Anna pielūgta kā ģimenes (saime) aizbildne. Viņas dzīve iemieso ideju par nozīmīgo mātes lomu. Latvijā Mātes dienu atzīmē kopš 1922. g.; otrajā maija svētdienā tie ir īpaši ģimenes svētki arī mūsdienās. Tāpat visā pasaulē 15. maijā atzīmē Starptautisko ģimenes dienu.
Latgalē sv. Annas īpašo nozīmi apliecina vairākas sv. Annas vārdā nosauktās Romas katoļu (katuoli) baznīcas: Beresnes (Dagdas nov. Svariņu pag.), Bērzgales (Rēzeknes nov.), Bēržu (Balvu nov. Bērzpils pag.), Izvoltys (Krāslavas nov.), Vanagu (Vārkavas nov.), kur, tāpat kā citviet Latgalē, svinīgie dievkalpojumi un atlaidys (grāksyudze) notikušas katru g. dažādos vēst. periodos.
Anna senebreju Hannā, grieķu Aννα, latīņu Anna – ‘Dieva žēlastība; žēlsirdīgā’. Annas vārds pazīstams visā pasaulē, arī Latgolā ir viens no populārākajiem personvārdiem, sarunvalodā saukta par Ani, Anni, Anci, Anneņu, Aniņu, Anīti, Aneiti, piem., 1618 no 28 078 Latvijas Annām mīt Daugovpilī. Katrā pagastā, pilsētā ir kāda uzņēmīga, talantīga Anna, piem., dzejniece, publiciste, žurnāliste Rancāne, valodniece Dr. philol. Stafecka, mežkope, Meža muzeja izveidotāja Āze (Viļakas nov. Žīguri), Līvānu nov. bērnu un jauniešu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Kārkle u. c.
Tradicionāli Annys dīna dēvēta par saimnieču un tirgus (tiergs) dienu, kur galvenā loma ir Annai. Tad nogaršoja jaunos kartupeļus (buļbys), pirmos burkānus, kāva aunu vai vušku, cepa jauno rudzu maizi. Senāk saimnieci pārveda mājās Annys dīnā, kad jaunā raža deva iespēju kāziniekus (kuozys) godam pacienāt.
20. gs. 20. g., sevišķi prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā (1934–1940), Annys dīna svinēta ar lielu vērienu. Piem., Bieržgalī pag. centrā ik gadu tika rīkots gadatirgus, kurā varēja nopirkt visu – no adatas līdz zyrgam. Ja tuvojās vēlēšanas vai kādas citas valstiski svarīgas aktivitātes, arī amatpersonas izmantoja izdevību tirgus laukumā skandēt runas, aģitēt.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas (1990) Annys dīnai veltīti kultūras pasākumi notiek ikvienā Latgales pusē. 1994. g. viens no pirmajiem Annys dīnys svinēšanu aizsāka F. Trasuna muzejs „Kolnasāta”. Divus gadus vēlāk Dagdā sarīkots tautas mākslas festivāls „Annas dienas”, kurā, piem., 2010. g., notikuši dažādi pasākumi.
Kristīgajā Baznīcā (bazneica) sv. Annu godina kā Jaunavas Marijas māti. Viņa bija precējusies ar sv. Joahimu, taču laulība nebija svētīta ar bērniem. Pēc daudziem lūgšanās pavadītiem gadiem parādījās eņģelis, kurš vēstīja par meitas – Jaunavas Marijas – ieņemšanu bez grēka.
Sv. Anna pielūgta kā ģimenes (saime) aizbildne. Viņas dzīve iemieso ideju par nozīmīgo mātes lomu. Latvijā Mātes dienu atzīmē kopš 1922. g.; otrajā maija svētdienā tie ir īpaši ģimenes svētki arī mūsdienās. Tāpat visā pasaulē 15. maijā atzīmē Starptautisko ģimenes dienu.
Latgalē sv. Annas īpašo nozīmi apliecina vairākas sv. Annas vārdā nosauktās Romas katoļu (katuoli) baznīcas: Beresnes (Dagdas nov. Svariņu pag.), Bērzgales (Rēzeknes nov.), Bēržu (Balvu nov. Bērzpils pag.), Izvoltys (Krāslavas nov.), Vanagu (Vārkavas nov.), kur, tāpat kā citviet Latgalē, svinīgie dievkalpojumi un atlaidys (grāksyudze) notikušas katru g. dažādos vēst. periodos.
Intresting info
Arī apdziedāšanās dziesmās (stuomači) viens no biežāk izmantotajiem ir tieši Annas vārds, kļūstot par tipizētu apdziedamo personvārdu (B. Mežale „Apdzīduošona kuozuos voi patīsa grāku atlaisšona” 1994, 71): Kuram vuordu zynuojam,/ Tū mes skaišķi apdzīdim;/ Kuram vuorda nazynam,/ Tū par Anci kristējam.