| Name | „Kolnasāta”, „Kolnasāta”, „Kolnasata”, “Kolnasāta”, “Колнасата” |
| Author | Sandra Murinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Kolnasāta”: 1. Memoriālā muzejmāja. 2. Folkloras kopa. 3. Māju nosaukums.
„Kolnasāta” pēc Raiņa muzeja Jasmuižā Preiļu nov. Aizkalnē ir otrais kultūrvēsturiskais muzejs Latgolys nov. Muzejs dibināts garīdznieka (bazneickungs), politiķa, kultūras un sabiedriskā darbinieka F. Trasuna dzimtajās mājās „Kolnasāta” 1990. g. 15.augustā, darboties uzsāka 1992. g. 11. augustā. Pēc diviem gadiem (1994) tam tika piešķirts valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss.
Mājas (tag. muzeja) pamatakmens „Kolnasāta” tika likts 1861. g., kad atcēla dzimtbūšanu un F. Trasuna vecāki no Prezmu draudzes pārcēlās uz Sakstagalu, nopirka trīs gabalus muižas zemes un sāka saimniekot.
Muzejs „Kolnasāta” ir veidots kā etnogrāfisks Latgales lauku sētas ansamblis. Muzeja krātuvē glabājas >4000 dažādu materiālu vienību. Klētiņā apskatāma senu priekšmetu izstāde, ekspozīcija „Jānis Klīdzējs no Sakstagala līdz Kalifornijai”.
„Kolnasātys” viesiem visu gadu tiek piedāvāta muzejpedagoģiskā programma „Kāzas Latgalē”, popularizējot kuozu tradīcijas autentiskā vidē.
Muzeja paspārnē 1995. g. 31. oktobrī ir izveidota folkloras kopa „Kolnasāta”. Tajā apvienojušies Sakstagala pag. iedzīvotāji. Kopas repertuārā ir Feliksa Laizāna savāktās pagasta tautasdziesmas, F. Trasuna dzejas teksti u. c. „Kolnasāta” piedalās folkloras festivālos, viens no plašāk zināmajiem – festivāls „Baltica”. Tai ir arī savs karogs: austa sega, kas ierāmēta stilizētā koka rāmī ar augšā iegrebtu kopas nosaukums.
Par tradīciju ir kļuvuši folkloras svētki, kas tiek svinēti muzeja gadadienā. Pasākumā piedalās Latvijas u. c. valstu folkloras kopas. Savukārt 2003. g. „Kolnasāta” tika izvēlēta par folkloras festivāla „Baltica” norises vietu Latgalē, lai uzturētu vienu no tautas tradīcijām – siena tolku – un atgādinātu sabiedrībai par to.
„Kolnasāta” ir tipisks pakalnā esošu Latgales māju nosaukums. Vārds sāta ‘māja’ bieži tiek izmantots kā salikteņa daļa, veidojot māju nosaukumos, piem., Mīžasāta (Ambeļu pag. Daugavpils nov.), Jaunsāta (Saunas pag. Preiļu nov.). Latvijā reģistrēti arī divi ciemi „Kolnasāta”: Rykovys pag. (49 iedzīvotāji) un Saunas pag. (35 iedzīvotāji).
Jau folkloras avotos mājai, kas atrodas kalnā, tiek piedēvēta varenības, bagātības, arī sakrāla nozīme – tuvāk Dieva valstībai.
„Kolnasāta” pēc Raiņa muzeja Jasmuižā Preiļu nov. Aizkalnē ir otrais kultūrvēsturiskais muzejs Latgolys nov. Muzejs dibināts garīdznieka (bazneickungs), politiķa, kultūras un sabiedriskā darbinieka F. Trasuna dzimtajās mājās „Kolnasāta” 1990. g. 15.augustā, darboties uzsāka 1992. g. 11. augustā. Pēc diviem gadiem (1994) tam tika piešķirts valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss.
Mājas (tag. muzeja) pamatakmens „Kolnasāta” tika likts 1861. g., kad atcēla dzimtbūšanu un F. Trasuna vecāki no Prezmu draudzes pārcēlās uz Sakstagalu, nopirka trīs gabalus muižas zemes un sāka saimniekot.
Muzejs „Kolnasāta” ir veidots kā etnogrāfisks Latgales lauku sētas ansamblis. Muzeja krātuvē glabājas >4000 dažādu materiālu vienību. Klētiņā apskatāma senu priekšmetu izstāde, ekspozīcija „Jānis Klīdzējs no Sakstagala līdz Kalifornijai”.
„Kolnasātys” viesiem visu gadu tiek piedāvāta muzejpedagoģiskā programma „Kāzas Latgalē”, popularizējot kuozu tradīcijas autentiskā vidē.
Muzeja paspārnē 1995. g. 31. oktobrī ir izveidota folkloras kopa „Kolnasāta”. Tajā apvienojušies Sakstagala pag. iedzīvotāji. Kopas repertuārā ir Feliksa Laizāna savāktās pagasta tautasdziesmas, F. Trasuna dzejas teksti u. c. „Kolnasāta” piedalās folkloras festivālos, viens no plašāk zināmajiem – festivāls „Baltica”. Tai ir arī savs karogs: austa sega, kas ierāmēta stilizētā koka rāmī ar augšā iegrebtu kopas nosaukums.
Par tradīciju ir kļuvuši folkloras svētki, kas tiek svinēti muzeja gadadienā. Pasākumā piedalās Latvijas u. c. valstu folkloras kopas. Savukārt 2003. g. „Kolnasāta” tika izvēlēta par folkloras festivāla „Baltica” norises vietu Latgalē, lai uzturētu vienu no tautas tradīcijām – siena tolku – un atgādinātu sabiedrībai par to.
„Kolnasāta” ir tipisks pakalnā esošu Latgales māju nosaukums. Vārds sāta ‘māja’ bieži tiek izmantots kā salikteņa daļa, veidojot māju nosaukumos, piem., Mīžasāta (Ambeļu pag. Daugavpils nov.), Jaunsāta (Saunas pag. Preiļu nov.). Latvijā reģistrēti arī divi ciemi „Kolnasāta”: Rykovys pag. (49 iedzīvotāji) un Saunas pag. (35 iedzīvotāji).
Jau folkloras avotos mājai, kas atrodas kalnā, tiek piedēvēta varenības, bagātības, arī sakrāla nozīme – tuvāk Dieva valstībai.
Intresting info
1895. g. F. Trasuna mājā „Kolnasāta” darbojās Sakstagala pamatskola, pārcelta uz Civkoru kroga ēku 1896 (http://sakstagalaskola.1w.lv/44-skolas-vesture/).