Name | Rykova, Rikava, Rikava, Rykova, Рыкава |
Author | Lienīte Litavniece |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rykova (arī Rikova) ir pag. Rēzeknes nov., rakstos kā vietas apzīmējums minēts kopš 18. gs. vidus. Rykovu raksturo: 1. Riku dzimta. 2. Pupiņa svētki. 3. Etnogrāfiskais ansamblis „Rikava”.
Ar 1731. g. 7. martu Baltiņu zeme (kopā ar Viļānim un Gaigalavu) tiek piešķirta Drycānu Riku dzimtai. Tāpēc 1745. g. Baltiņu zeme iegūst jaunu nosaukumu – Rykova. Tomēr Rykovys attīstība sākas pēc 1802. g., kad to no sava aizbilstamā Dricānu Johana VII Rika nopērk Antonijs Riks (Maltys Rogaižu muižas īpašnieks).
1829. g. tika iesvētīta jaunā bazneica, ko pēc Antonija Rika vēlēšanās nosauca par Dieva (Dīvs) Apredzības Romas katoļu baznīcu (šāds nosaukums vēl ir tikai Bērzgales baznīcai Aglyunys pag.). 1875. g. Rykovā tika pabeigta muižas ēka, kuras būvniecībā izmantoja sarkanos ķieģeļus no vietējās ceglineicas (cegeļņa).
A. Rika mazdēls Antonijs Riks (Aleksandra dēls) bija viens no poļu dumpja organizatoriem, tāpēc 1863. g. tika apcietināts un izsūtīts uz Minusinsku Sibīrijā. A. Rika (seniora) māsa bija slavenā poļu dzejniece Konstance Benislavska.
Rykovā lielākie svētki (pasākumu kopums) ir Pupiņs (notiek katru g., nākamajā svētdienā pēc 15. augusta, Marija), kas tiek svinēts jau kopš baznīcas celšanas laika (19. gs. I pusē). Šajā dienā organizēto tiergu sāka dēvēt par Pupiņu. Arī viena no galvenajām Pupiņa tirgus precēm senos laikos bija visāda veida pupas.
Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” ir viens no pirmajiem folkloras ansambļiem Latvijā. Folklorists Jānis Rozenbergs, dzirdot Rykovys sievu dzidrās un skanīgās balsis un bagātīgo folkloru, ierosināja veidot folkloras ansambli.
Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” ir viens no retajiem Latgalē, kurš veido teatralizētus folkloras uzvedumus par Latgales gadskārtu ieražām, godiem. Viens no pirmajiem uzvedumiem bija „Aizdzereibas” (1960), bet līdz 1980. g. tika iestudēts kuozu cikls 3 daļās. Pašlaik repertuārā ir daudz jaunu uzvedumu: „Kristobys”, „Latgolys vosora”, „Tolka”, „Pyrmō gonu dīna” (gonūs īšona), „Pīguļa”, „Rudzu pļauja”, „Apkiuleibys”, „Aizgavienī”, „Večerynka”, „Pierts dīna” u. c. Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” aktīvi piedalās dažādos starptautiskos festivālos Latvijā un ārzemēs.
Ar 1731. g. 7. martu Baltiņu zeme (kopā ar Viļānim un Gaigalavu) tiek piešķirta Drycānu Riku dzimtai. Tāpēc 1745. g. Baltiņu zeme iegūst jaunu nosaukumu – Rykova. Tomēr Rykovys attīstība sākas pēc 1802. g., kad to no sava aizbilstamā Dricānu Johana VII Rika nopērk Antonijs Riks (Maltys Rogaižu muižas īpašnieks).
1829. g. tika iesvētīta jaunā bazneica, ko pēc Antonija Rika vēlēšanās nosauca par Dieva (Dīvs) Apredzības Romas katoļu baznīcu (šāds nosaukums vēl ir tikai Bērzgales baznīcai Aglyunys pag.). 1875. g. Rykovā tika pabeigta muižas ēka, kuras būvniecībā izmantoja sarkanos ķieģeļus no vietējās ceglineicas (cegeļņa).
A. Rika mazdēls Antonijs Riks (Aleksandra dēls) bija viens no poļu dumpja organizatoriem, tāpēc 1863. g. tika apcietināts un izsūtīts uz Minusinsku Sibīrijā. A. Rika (seniora) māsa bija slavenā poļu dzejniece Konstance Benislavska.
Rykovā lielākie svētki (pasākumu kopums) ir Pupiņs (notiek katru g., nākamajā svētdienā pēc 15. augusta, Marija), kas tiek svinēts jau kopš baznīcas celšanas laika (19. gs. I pusē). Šajā dienā organizēto tiergu sāka dēvēt par Pupiņu. Arī viena no galvenajām Pupiņa tirgus precēm senos laikos bija visāda veida pupas.
Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” ir viens no pirmajiem folkloras ansambļiem Latvijā. Folklorists Jānis Rozenbergs, dzirdot Rykovys sievu dzidrās un skanīgās balsis un bagātīgo folkloru, ierosināja veidot folkloras ansambli.
Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” ir viens no retajiem Latgalē, kurš veido teatralizētus folkloras uzvedumus par Latgales gadskārtu ieražām, godiem. Viens no pirmajiem uzvedumiem bija „Aizdzereibas” (1960), bet līdz 1980. g. tika iestudēts kuozu cikls 3 daļās. Pašlaik repertuārā ir daudz jaunu uzvedumu: „Kristobys”, „Latgolys vosora”, „Tolka”, „Pyrmō gonu dīna” (gonūs īšona), „Pīguļa”, „Rudzu pļauja”, „Apkiuleibys”, „Aizgavienī”, „Večerynka”, „Pierts dīna” u. c. Etnogrāfiskais ansamblis „Rykova” aktīvi piedalās dažādos starptautiskos festivālos Latvijā un ārzemēs.
Intresting info
Pēdējie muižā dzīvojošie Riku dzimtas pārstāvji bija Sofija un Jozefs, un par viņiem ir zināmi vairāki nostāsti (no L. Litavnieces intervijas ar Aiju Dunduri, 2011, 14. novembrī): J. Riks bija devies uz Pēterburgu (Picers) darīšanās un sūtījis uz Rikavu divas kārbas ar konfektēm, katrai bija klāt zīmīte. Taču ziņnesis bija sajaucis kastes un baronesei Sofijai pasniedzis Jozefa mīļākajai paredzēto konfekšu kārbu.
Tiek uzskatīts, ka baronese Sofija ir apglabāta, atrodoties letarģiskajā miegā. Tā varētu izskaidrot, ka pilnmēness naktīs baronese Sofija ir redzēta, pieceļoties no kapličas un ejot augšā pa muižas kāpnēm uz savu guļamistabu vai arī baronesi Sofiju var redzēt braucam karietē pa muižas vārtiem.
Tiek uzskatīts, ka baronese Sofija ir apglabāta, atrodoties letarģiskajā miegā. Tā varētu izskaidrot, ka pilnmēness naktīs baronese Sofija ir redzēta, pieceļoties no kapličas un ejot augšā pa muižas kāpnēm uz savu guļamistabu vai arī baronesi Sofiju var redzēt braucam karietē pa muižas vārtiem.