Name | Stuomači, nelūgti viesi, nekviesti svečiai, self-invited persons, няпрошаныя госці |
Author | Angelika Juško-Štekele |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Sazarotajā verba stāvēt semantikā izceļas malā stāvēšanas ideja, kas radusi izpausmi arī stuomači (arī stuomuči, stuovmači) kā neaicinātu personu izpratnē. Latgalē ar leksēmu stuomači apzīmē: 1. Nelūgtos kāzu viesus. 2. Apdziedāšanās dziesmu izpildītājus kāzās. 3. Nevēlamas personas sociālo procesu raksturojumā.
Kāzu (kuozys) viesu skaits ir viens no būtiskākajiem turīgu kāzu rādītājiem. Stuomaču kāzās nereti esot bijis vairāk nekā aicināto ciemiņu. Kāzās tie ieradās gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes, parasti nelielās grupās. Turīgākās kāzās stuomačus cienāja – vasarā iznesa pagalmā spaini alus (ols) un sieru, ziemā pacienāja atsevišķā istabā. Tiesības apsēsties pie galda stuomači ieguva, ja piedalījās pogosta mešonā – jaunā pāra apdāvināšanā.
Lai nopelnītu cienastu, stuomači apdziedājuši kāziniekus. Apdziedāšanās ir sens kāzu rituāls, kas tradicionāli izpaužas kā dziesmu karš starp līgavas radiem (ponuoksni) un līgavaiņa radiem (vedieji).
Centrālais kāzu apdziedāšanas dziesmu cikls sākas ar kāzu mielastu un ilgst pat vairākas stundas, līdz apdziedāti visi kāzu viesi. Par apdziedāšanu stuomačus apdāvināja vai mēģināja atpirkties, lai dziesmu mīkstinātu – meta konfektes (cukerka), naudu, cienāja ar alu.
Stuomači kā nelūgtu un nevēlamu personu ekspresija pielietota arī sociālu procesu raksturojumam. Tā 20. gs. 20. gados Latgales Demokrātiskās zemnieku savienības oficiālajā ruporā – laikrakstā „Zemnīka Ziņas” – par politiskajim stōmačim konsekventi saukti partijas ideoloģiskie oponenti – Latgales Progresīvā tautas apvienība.
Rezignēta smeldze ieskanas etniskajā stuomaču interpretācijā, aktualizējot Latgales iedzīvotāju atstumtību un beztiesību. 20. gs. 30. gados stuomaču tēls parādās arī sociālfilozofisku problēmu iztirzājumā, norādot uz dzimtās mājas (sāta) un ģimenes (saime) vērtību mazināšanos, kas (sevišķi jauniešos) provocē tieksmi uz bezmērķīgu eksistenci.
Kāzu (kuozys) viesu skaits ir viens no būtiskākajiem turīgu kāzu rādītājiem. Stuomaču kāzās nereti esot bijis vairāk nekā aicināto ciemiņu. Kāzās tie ieradās gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes, parasti nelielās grupās. Turīgākās kāzās stuomačus cienāja – vasarā iznesa pagalmā spaini alus (ols) un sieru, ziemā pacienāja atsevišķā istabā. Tiesības apsēsties pie galda stuomači ieguva, ja piedalījās pogosta mešonā – jaunā pāra apdāvināšanā.
Lai nopelnītu cienastu, stuomači apdziedājuši kāziniekus. Apdziedāšanās ir sens kāzu rituāls, kas tradicionāli izpaužas kā dziesmu karš starp līgavas radiem (ponuoksni) un līgavaiņa radiem (vedieji).
Centrālais kāzu apdziedāšanas dziesmu cikls sākas ar kāzu mielastu un ilgst pat vairākas stundas, līdz apdziedāti visi kāzu viesi. Par apdziedāšanu stuomačus apdāvināja vai mēģināja atpirkties, lai dziesmu mīkstinātu – meta konfektes (cukerka), naudu, cienāja ar alu.
Stuomači kā nelūgtu un nevēlamu personu ekspresija pielietota arī sociālu procesu raksturojumam. Tā 20. gs. 20. gados Latgales Demokrātiskās zemnieku savienības oficiālajā ruporā – laikrakstā „Zemnīka Ziņas” – par politiskajim stōmačim konsekventi saukti partijas ideoloģiskie oponenti – Latgales Progresīvā tautas apvienība.
Rezignēta smeldze ieskanas etniskajā stuomaču interpretācijā, aktualizējot Latgales iedzīvotāju atstumtību un beztiesību. 20. gs. 30. gados stuomaču tēls parādās arī sociālfilozofisku problēmu iztirzājumā, norādot uz dzimtās mājas (sāta) un ģimenes (saime) vērtību mazināšanos, kas (sevišķi jauniešos) provocē tieksmi uz bezmērķīgu eksistenci.
Intresting info
Sevišķi uzmanību piesaistīja t. s. vylnanejuos jeb žyrnuos apdziedāšanas dziesmas, kuras drīkstēja dziedāt tikai vecākas vai precētas sievas (buoba). Aizplīvurotas ar eifēmismiem un perifrāzēm, tās vērstas uz auglības veicināšanu (O. Matvejāns „Aizīt muna Asinova”, 2001, 34): Īt jau pavysam nakauneigas – i bulkas ozutē, i lelī puiši vylnu cērpa, i naškeists gors izakōris pa benča caurumeņu.