| Name | Cukerka, konfekte, saldainis, candy, цукерка |
| Author | Inga Belasova |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Cukerka (arī cukrine, kampeta, kampetka, kompeta, praline, saldene, soldaiņs): 1. Konfekte: 1.1. Cukura loma. 1.2. Pašgatavotās konfektes. 2. Tradīciju un ieražu elements. 3. Suvenīrs.
Cukerka – konditorejas produkts, neliels dažādu saldu masu, saldvielu, garšvielu un cukura izstrādājums. Cukerka – atvasinājums no cukrs (aizg.Zucker), kas mūsdienās ir parastākais konfekšu ražošanas komponents. Jau ~17. gs. cukurs Eiropā kļūst par viegli pieejamu preci, bet cukurs (līdz pat tā rūpnieciskās ražošanas sākumam Latvijā) pats par sevi tika uzskatīts par iekārojamāko saldumu. Cukuru un cukerku pielīdzināja universālai valūtai.
Mūsu senči ticēja, ka cukurs ir apveltīts ar dziednieciskām īpašībām, tāpēc tas tika plaši izmantots tautas medicīnā (čaraunīks). Arī mūsdienās uzskata, ka cukurs saprātīgās devās samazina nervu sistēmas spriedzi un veicina galvas smadzeņu darbību, bet cukerkys palīdzot atbrīvoties no smēķēšanas.
Vienas no pirmajām cukerkom Latgalē bija izmantotās medus šūnas. 20. gs. sāk. parādās vārīti cukurbiešu (batviņs) gabaliņi. Pēc Otrā pasaules kara veikalos tika piedzīvots īsts saldumu bums – sveramās cukerkys ar un bez papīrīšiem, marmelāde, halva.
Latgalē konfekšu rūpniecība ir fragmentāra, galvenokārt ir saistīta ar AS „Narūta” (Dagda). Savulaik fabrika bija vienīgā Latvijā, kas ražoja karameles „Monpansjē” un halvu. 20. gs. 90. g. tika ražoti rieksti šokolādē ar nosaukumu „Konfektes no Ņikuļina”. Savu darbību AS „Narūta” pārtrauca 2003. g. Pašlaik konditorejas fabrikas „Mōra” (Daugovpiļs) daļēji pārņem „Narūtas” sortimenta tradīciju.
Līdz pat mūsdienām ir saglabājusies cukerku gatavošanas tradīcija mājas apstākļos. Atsevišķu cukerku recepšu sastāvā ir cepumi vai vafeles: „Vīšneitis”, „Herkulesa cukerkys”, „Gotiņa”, „Bumbenis”.
Cukerku deficīts (līdz pat 20. gs. beigām) lielā mērā noteica cukerku un košļājamās gumijas papīrīšu (fantiku) kolekcionēšanu, kas veicināja savdabīgas rotaļas (fantiki) izveidošanos 20. gs. 70.–90. g.
Kuozuos (saldumi simboliski apzīmē saticīgu un gaišu kopdzīvi) cukerkys nepieciešamas šādos svinīgās norises posmos: 1) atpirkšanās pasākumos no goda vārtu veidotājiem vai uzmācīgiem stuomačim, 2) līgavas izpirkšanas procesā, 3) tradicionālajā apdāvināšanas pasākumā, kad līgava pasniedz vīramātei krāšņu pīrāgu.
Agrākajos laikos vienreiz gadā apraugot (vizitaceja) savus draudzes locekļus, iztaujājot pieaugušos un pārbaudot bērnu katehisma zināšanas, garīdznieki nereti ņēma līdzi nelielas dāvanas – bērniem cukerkys, vecākiem gruomotu. Dāsnākie ceļinieki meta ceļmalās dežurējošajiem ganiem (gonūs īšona) cukerku saujas. Braucot gostūs, ir viens no tradicionālākajiem gastiņčim ir cukerkys.
Cukerka – konditorejas produkts, neliels dažādu saldu masu, saldvielu, garšvielu un cukura izstrādājums. Cukerka – atvasinājums no cukrs (aizg.
Mūsu senči ticēja, ka cukurs ir apveltīts ar dziednieciskām īpašībām, tāpēc tas tika plaši izmantots tautas medicīnā (čaraunīks). Arī mūsdienās uzskata, ka cukurs saprātīgās devās samazina nervu sistēmas spriedzi un veicina galvas smadzeņu darbību, bet cukerkys palīdzot atbrīvoties no smēķēšanas.
Vienas no pirmajām cukerkom Latgalē bija izmantotās medus šūnas. 20. gs. sāk. parādās vārīti cukurbiešu (batviņs) gabaliņi. Pēc Otrā pasaules kara veikalos tika piedzīvots īsts saldumu bums – sveramās cukerkys ar un bez papīrīšiem, marmelāde, halva.
Latgalē konfekšu rūpniecība ir fragmentāra, galvenokārt ir saistīta ar AS „Narūta” (Dagda). Savulaik fabrika bija vienīgā Latvijā, kas ražoja karameles „Monpansjē” un halvu. 20. gs. 90. g. tika ražoti rieksti šokolādē ar nosaukumu „Konfektes no Ņikuļina”. Savu darbību AS „Narūta” pārtrauca 2003. g. Pašlaik konditorejas fabrikas „Mōra” (Daugovpiļs) daļēji pārņem „Narūtas” sortimenta tradīciju.
Līdz pat mūsdienām ir saglabājusies cukerku gatavošanas tradīcija mājas apstākļos. Atsevišķu cukerku recepšu sastāvā ir cepumi vai vafeles: „Vīšneitis”, „Herkulesa cukerkys”, „Gotiņa”, „Bumbenis”.
Cukerku deficīts (līdz pat 20. gs. beigām) lielā mērā noteica cukerku un košļājamās gumijas papīrīšu (fantiku) kolekcionēšanu, kas veicināja savdabīgas rotaļas (fantiki) izveidošanos 20. gs. 70.–90. g.
Kuozuos (saldumi simboliski apzīmē saticīgu un gaišu kopdzīvi) cukerkys nepieciešamas šādos svinīgās norises posmos: 1) atpirkšanās pasākumos no goda vārtu veidotājiem vai uzmācīgiem stuomačim, 2) līgavas izpirkšanas procesā, 3) tradicionālajā apdāvināšanas pasākumā, kad līgava pasniedz vīramātei krāšņu pīrāgu.
Agrākajos laikos vienreiz gadā apraugot (vizitaceja) savus draudzes locekļus, iztaujājot pieaugušos un pārbaudot bērnu katehisma zināšanas, garīdznieki nereti ņēma līdzi nelielas dāvanas – bērniem cukerkys, vecākiem gruomotu. Dāsnākie ceļinieki meta ceļmalās dežurējošajiem ganiem (gonūs īšona) cukerku saujas. Braucot gostūs, ir viens no tradicionālākajiem gastiņčim ir cukerkys.