| Name | Leldīne, Lieldienas, Velykos, Easter, Вялiкдзень |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Leldīnis (arī Leldīnu svātki, Pavasara svātki, Atmūdas svātki, Augšanceļšonuos svātki) izpratni Latgolā veido sinkrētiski pirmskristietības (nakryškuons), katoļticības (katuoli) un mūsdienu globalizācijas kultūras ietekmēti priekšstati. Leldīni raksturo: 1. Atmodas un augšāmcelšanās ideja. 2. Dabas ritumam un kristietības vēsturei pakārtotais Leldīnis kalendārs. 3. Rituālie simboli: olas un šūpošanās.
Leldīne ir vieni no četriem lielākajiem gadskārtu svētkiem, ko pasaules tautas svin par godu pavasara atnākšanai. Leldīne iekrīt pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem un pilnmēness iestāšanās, kad iestājas astronomiskais pavasaris (20./21. III). Līdz pat 16. gs. Eiropā ar Leldīni sākās jaunais gads. Daudzas senās zemkopju tautas (piem., ēģiptieši, frīģieši, feniķieši, jūdi) šo dabas atdzimšanu saistīja ar auglības dievības atdzimšanu, simbolizējot zemē ieguldītā grauda atdzimšanu auga veidā. Leldīne tiek uzskatīta arī par lielākajiem un nozīmīgākajiem kristīgās bazneicys svētkiem, jo apliecina Kristus (Dīvs) augšāmcelšanos kā vienu no galvenajiem kristīgās ticības dogmatiem.
Viss Leldīnis svinību periods nosacīti iedalās divās daļās: ciešanu Leldīne un augšāmcelšanās Leldīne. To ievada 7 nedēļu gavieņs, kas sākas ar Palnu dīnu (Aizgavieņs). Pyupūlu svātdīna (arī Pyupūļneica, Vērbineica) ir pēdējā gavēņa svētdiena, kuras centrā ir dažādi ar pūpoliem saistīti priekšstati. Baznīcā šai dienā svēta pūpolus, kas mūsu klimatiskajā joslā aizstāj palmas zarus, ar kuriem, ierodoties Jeruzalemē, ticis sagaidīts Kristus. Tautas priekšstatos pūpoliem piemīt dziednieciskas spējas.
Nedēļu no Pyupūlu svātdīnis līdz Leldīnei Latgalē dēvē par Klusū vai Lelū nedeļu, ko pavadīja klusumā un bez pārmērībām. Sevišķi rituāli šai nedēļā saistās ar Lelū Caturtdīni vai t. s. ceistū catūrgu. Baznīcā šajā dienā notiek īpašs dievkalpojums, simboliski pieminot Kristus pēdējo vakarēdienu, viņa nodošanu un apcietināšanu. Leluo Pīktdīne ir visklusākā diena ne tikai Lelajā nedeļā, bet visā gadā, jo tā ir Kristus nāves un cilvēces grēku izpirkšanas diena. Lelajā vai Leldīnis sastdīnē baznīcā tiek svētīta uguns un aizdegta Leldīnis svece – Kristus simbols.
Leldīnis svinības sākās ar svētku dievkalpojumu baznīcā. Dievkalpojuma noslēgumā tika svētīts ēdiens – olas, sāls, maize, arī gaļa, sviests. Šo svēteibu ēd jeb atsagavej Leldīnis svinīgajā mielastā (reitiškuos) pēc atgriešanās no svētku dievkalpojuma. Pirms svētības baudīšanas tiek noskaitīta lūgšana. Pēc reitiškom sākās olu kaujas un šūpošanās.
Leldīne ir vieni no četriem lielākajiem gadskārtu svētkiem, ko pasaules tautas svin par godu pavasara atnākšanai. Leldīne iekrīt pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem un pilnmēness iestāšanās, kad iestājas astronomiskais pavasaris (20./21. III). Līdz pat 16. gs. Eiropā ar Leldīni sākās jaunais gads. Daudzas senās zemkopju tautas (piem., ēģiptieši, frīģieši, feniķieši, jūdi) šo dabas atdzimšanu saistīja ar auglības dievības atdzimšanu, simbolizējot zemē ieguldītā grauda atdzimšanu auga veidā. Leldīne tiek uzskatīta arī par lielākajiem un nozīmīgākajiem kristīgās bazneicys svētkiem, jo apliecina Kristus (Dīvs) augšāmcelšanos kā vienu no galvenajiem kristīgās ticības dogmatiem.
Viss Leldīnis svinību periods nosacīti iedalās divās daļās: ciešanu Leldīne un augšāmcelšanās Leldīne. To ievada 7 nedēļu gavieņs, kas sākas ar Palnu dīnu (Aizgavieņs). Pyupūlu svātdīna (arī Pyupūļneica, Vērbineica) ir pēdējā gavēņa svētdiena, kuras centrā ir dažādi ar pūpoliem saistīti priekšstati. Baznīcā šai dienā svēta pūpolus, kas mūsu klimatiskajā joslā aizstāj palmas zarus, ar kuriem, ierodoties Jeruzalemē, ticis sagaidīts Kristus. Tautas priekšstatos pūpoliem piemīt dziednieciskas spējas.
Nedēļu no Pyupūlu svātdīnis līdz Leldīnei Latgalē dēvē par Klusū vai Lelū nedeļu, ko pavadīja klusumā un bez pārmērībām. Sevišķi rituāli šai nedēļā saistās ar Lelū Caturtdīni vai t. s. ceistū catūrgu. Baznīcā šajā dienā notiek īpašs dievkalpojums, simboliski pieminot Kristus pēdējo vakarēdienu, viņa nodošanu un apcietināšanu. Leluo Pīktdīne ir visklusākā diena ne tikai Lelajā nedeļā, bet visā gadā, jo tā ir Kristus nāves un cilvēces grēku izpirkšanas diena. Lelajā vai Leldīnis sastdīnē baznīcā tiek svētīta uguns un aizdegta Leldīnis svece – Kristus simbols.
Leldīnis svinības sākās ar svētku dievkalpojumu baznīcā. Dievkalpojuma noslēgumā tika svētīts ēdiens – olas, sāls, maize, arī gaļa, sviests. Šo svēteibu ēd jeb atsagavej Leldīnis svinīgajā mielastā (reitiškuos) pēc atgriešanās no svētku dievkalpojuma. Pirms svētības baudīšanas tiek noskaitīta lūgšana. Pēc reitiškom sākās olu kaujas un šūpošanās.
Intresting info
Agrīnajos populārzinātniskajos rakstos ola ir zemeslodes minimodelis („Sakla”, 1906, 19. apr.): Ula jotur storp diwejim perstim. Kur persti dazamidz pi ulas, ti byws poli – wins zimelia a utrs dina wyda. Aplejk ab ulu pa pošu wydu prowed strejpeti – jej sauksis ekwators.