| Name | Jezupa dīna, Jāzepa diena, Juozapinės, St Joseph’s day, дзень Cвятога Юзэфа |
| Author | Olga Senkāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Jezupa dīna (19. martā) Latgalē ir: 1. Spilgts kultūrvides elements. 2. Sv. Jāzepa diena. 3. Maskulīno stereotipu atklājēja folklorā.
Senajā latgalīšu gadskārtu ciklā šajā dienā godināja pavasara atnākšanu. No kristīgās tradīcijas šajos svētkos pārmantota saimis vienotības, ticības un paļāvības cildināšana.
Jezups, sarunvalodā saukts arī par Zepu, Zepku, Juzi, Juziku, Juzupu, Juzepu, Jezepu, Jozepu, Joseli, Joski, Josifu, ir viens no Latgolā izplatītākajiem vīriešu personvārdiem. No 2008. g. Latvijā reģistrētajiem 2678 Jāzepiem gandrīz 10 % (265) dzīvo Rēzeknes raj. (tag. Rēzeknes nov.). Vārda cilme saistāma ar ebreju jōsēf ‘viņš (Dievs) pavairos, papildinās’ vai ‘Dievs pieliks (vēl bērnu)’. Sabiedriskais darbinieks Leonards Latkovskis („Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas”, 1968, 108) min, ka no šī vārda cēlušies uzvārdi: Zeps, Zepāns, Jezupovs.
Ievērojamāko Latgales Jezupu vidū ir „Pawujciejszonas...” autors J. Macilevičs, ērģelnieks J. Krīvāns, garīdznieki un publicisti – J. Rancāns, J. Grišāns, prozaiķi – J. Kindzuļs (pseidonīms Čenču Jezups) un J. Laganovskis, ģenerālis J. Baško, valodnieks J. Lelis, vēsturnieki, profesori – J. Brolišs, J. Šteimans, dzejnieks, tulkotājs un grāmatu izdevējs J. Osmanis, gleznotājs, grafiķis J. Pīgoznis, kultūras un sabiedriskais darbinieks J. Dobkevičs.
Jezupa dīnu latgalieši agrāk svinējuši tikai tajās draudzēs, kuru patrons ir bijis sv. Jāzeps. Sv. Jāzepa katuoļu bazneica atrodas Kombuļos; Pasienē – Jaunavas Marijas dzimšanas, Sv. Jāzepa un Sv. Dominika katoļu baznīca (Pasīnis bazneica), kas ir viena no skaistākajām baznīcām pasaulē. Mūsdienās ticīgie dodas uz dievnamiem, lai piedalītos dievkalpojumos un noklausītos priestera sprediķi par sv. Jāzepu, viņa dzīvi un darbiem.
Katoļiem tā ir vienīgā diena Lieldienu (Leldīne) gavieņa laikā, kad ir atļauts našķēties ar visdažādākajiem ēdieniem, dzērieniem, jautri pavadīt laiku – aizbraukt uz tiergu, krogu, rīkot jautrus saietus, dziedāt, dejot, līksmoties, pat nosvinēt kuozys.
Jezups, tāpat kā Juoņs (Juoņa dīna) un Pīters (Pītera dīna), ir bieži daudzināts personvārds latgaliešu folklorā, īpaši tautasdziesmā „Lobs bej’ puika myusu Jezups”.
Senajā latgalīšu gadskārtu ciklā šajā dienā godināja pavasara atnākšanu. No kristīgās tradīcijas šajos svētkos pārmantota saimis vienotības, ticības un paļāvības cildināšana.
Jezups, sarunvalodā saukts arī par Zepu, Zepku, Juzi, Juziku, Juzupu, Juzepu, Jezepu, Jozepu, Joseli, Joski, Josifu, ir viens no Latgolā izplatītākajiem vīriešu personvārdiem. No 2008. g. Latvijā reģistrētajiem 2678 Jāzepiem gandrīz 10 % (265) dzīvo Rēzeknes raj. (tag. Rēzeknes nov.). Vārda cilme saistāma ar ebreju jōsēf ‘viņš (Dievs) pavairos, papildinās’ vai ‘Dievs pieliks (vēl bērnu)’. Sabiedriskais darbinieks Leonards Latkovskis („Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas”, 1968, 108) min, ka no šī vārda cēlušies uzvārdi: Zeps, Zepāns, Jezupovs.
Ievērojamāko Latgales Jezupu vidū ir „Pawujciejszonas...” autors J. Macilevičs, ērģelnieks J. Krīvāns, garīdznieki un publicisti – J. Rancāns, J. Grišāns, prozaiķi – J. Kindzuļs (pseidonīms Čenču Jezups) un J. Laganovskis, ģenerālis J. Baško, valodnieks J. Lelis, vēsturnieki, profesori – J. Brolišs, J. Šteimans, dzejnieks, tulkotājs un grāmatu izdevējs J. Osmanis, gleznotājs, grafiķis J. Pīgoznis, kultūras un sabiedriskais darbinieks J. Dobkevičs.
Jezupa dīnu latgalieši agrāk svinējuši tikai tajās draudzēs, kuru patrons ir bijis sv. Jāzeps. Sv. Jāzepa katuoļu bazneica atrodas Kombuļos; Pasienē – Jaunavas Marijas dzimšanas, Sv. Jāzepa un Sv. Dominika katoļu baznīca (Pasīnis bazneica), kas ir viena no skaistākajām baznīcām pasaulē. Mūsdienās ticīgie dodas uz dievnamiem, lai piedalītos dievkalpojumos un noklausītos priestera sprediķi par sv. Jāzepu, viņa dzīvi un darbiem.
Katoļiem tā ir vienīgā diena Lieldienu (Leldīne) gavieņa laikā, kad ir atļauts našķēties ar visdažādākajiem ēdieniem, dzērieniem, jautri pavadīt laiku – aizbraukt uz tiergu, krogu, rīkot jautrus saietus, dziedāt, dejot, līksmoties, pat nosvinēt kuozys.
Jezups, tāpat kā Juoņs (Juoņa dīna) un Pīters (Pītera dīna), ir bieži daudzināts personvārds latgaliešu folklorā, īpaši tautasdziesmā „Lobs bej’ puika myusu Jezups”.
Intresting info
Jezupam ir sava puķe – Jezupa puče (saukta arī par Jezupa reiksti). Metaforiskais amariļļa dzimtas augu apzīmējums Jezupa reiksts cēlies no katoļu dievnamos iecienītas garīgās dziesmas, kas veltīta sv. Jāzepam: Reikste nu kūka vysusausokā/ Jezupa rūkā zīdēt īsōka. Jezupa dīnā vajagot stādīt un pārstādīt visas istabas puķes, sevišķi mirtes, tad labi augot. Ja nav iespējas pārstādīt, tad vajag vismaz zemi parušināt.