Name | Strāpcs, karstas putras strēbējs, dykaduonis, someone who is in a hurry, дармаед |
Author | Ingars Gusāns |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Strāpcs (arī drystuns, drystyns) tiek saistīts ar: 1. Cilvēku, kas rīkojas ātri, žigli. 2. Mūsdienu cilvēka dzīvesveidu. 3. Politiķi.
Darbs ir viens no cilvēka attīstības veicinātājiem un dzinējiem, tāpēc senču gudrības īpaši uzsver, ka tas ir jāveic kārtīgi un rūpīgi. Savukārt strāpcs ir tāds, kas rīkojas ātri. Tā ir sava veida neiedziļināšanās darbā. Tātad steigā veikts darbs nav ražīgs. No tā veidojas izpratne kā par darba darītāju, tā par viņa veikumu.
Mūsdienās leksēmas strāpcs pieminēšana ir vēl niansētāka. Simboliskā nozīmē to lieto Antons Slišāns (Ontons) humoreskā „Strāpči”. Akcents tiek likts uz to, ka mūsdienu cilvēku dzīvesveids ir saistīts ar panisku steigu, steigšanos steigšanās dēļ.
Tieši A. Slišāns ir bijis viens no produktīvākajiem autoriem, kas ir veidojis jaunvārdus, izmantojot sakni strāp-, šajā gadījumā strāpuot ‘steigties’ un strāpnis ‘steiga’. Rakstnieks vairākkārt savos publicistiskajos tēlojumos kategoriski iestājas pret mūsdienu dzīves straujo tempu, ko diktē civilizācija, pilsētvide (mīškuons).
Citi dzejnieki, piemēram, O. Kūkuojs steigu raksturo ar negācijas ziņā ekspresīvāku stilistiskās nokrāsas verbu: Nedristo!
Jau pieminētajā A. Slišāna darbā „Strāpči” ir arī konkrētāka izpausme, proti, divkārt ar vārdu strāpči ir apzīmēti mūsdienu politiķi. Tiek uzsvērts, ka arī tautas priekšstāvji neizceļas ar apdomīgumu.
Interneta komentāros saistībā ar steigu, bezatbildību un īstermiņa domāšanu politiķu darbībā, kas tiek raksturota kā neapdomīga, haotiska, personisko viedokli nepārstāvoša, tautas intereses ignorējoša, tiek lietoti emocionāli ekspresīvāki vārdi, kas atvasināti no verba drystot.
Darbs ir viens no cilvēka attīstības veicinātājiem un dzinējiem, tāpēc senču gudrības īpaši uzsver, ka tas ir jāveic kārtīgi un rūpīgi. Savukārt strāpcs ir tāds, kas rīkojas ātri. Tā ir sava veida neiedziļināšanās darbā. Tātad steigā veikts darbs nav ražīgs. No tā veidojas izpratne kā par darba darītāju, tā par viņa veikumu.
Mūsdienās leksēmas strāpcs pieminēšana ir vēl niansētāka. Simboliskā nozīmē to lieto Antons Slišāns (Ontons) humoreskā „Strāpči”. Akcents tiek likts uz to, ka mūsdienu cilvēku dzīvesveids ir saistīts ar panisku steigu, steigšanos steigšanās dēļ.
Tieši A. Slišāns ir bijis viens no produktīvākajiem autoriem, kas ir veidojis jaunvārdus, izmantojot sakni strāp-, šajā gadījumā strāpuot ‘steigties’ un strāpnis ‘steiga’. Rakstnieks vairākkārt savos publicistiskajos tēlojumos kategoriski iestājas pret mūsdienu dzīves straujo tempu, ko diktē civilizācija, pilsētvide (mīškuons).
Citi dzejnieki, piemēram, O. Kūkuojs steigu raksturo ar negācijas ziņā ekspresīvāku stilistiskās nokrāsas verbu: Nedristo!
Jau pieminētajā A. Slišāna darbā „Strāpči” ir arī konkrētāka izpausme, proti, divkārt ar vārdu strāpči ir apzīmēti mūsdienu politiķi. Tiek uzsvērts, ka arī tautas priekšstāvji neizceļas ar apdomīgumu.
Interneta komentāros saistībā ar steigu, bezatbildību un īstermiņa domāšanu politiķu darbībā, kas tiek raksturota kā neapdomīga, haotiska, personisko viedokli nepārstāvoša, tautas intereses ignorējoša, tiek lietoti emocionāli ekspresīvāki vārdi, kas atvasināti no verba drystot.
Intresting info
Strāpcs ir saistāms ar vārdu strēbt (lietuviešu srễbti, latgaliešu strāpt, latviešu strēbt), tātad ‘tāds, kas strāpoj, strebj’. Sākotnēji neitrālas nozīmes verbs, kas apzīmē viegla pavalga, putras ēšanas darbību. Ar laiku aktualizējas pārn. Taču darbības vārds (vecvārds) strapiet ‘gatavot ēdienu’ ir saistīts ar slāvu valodu cтряпать ‘gatavot ēdienu’, pārnestā nozīmē ‘nevērīgi sacerēt, rakstīt, zīmēt kaut ko’.