Par myus

X

Kēdaiņu Regionalais muzejs, kurs ir vīns nu vacuokūs muzeju Lītuvā, tyka izveiduots 1922. g. Muzeja i juo filiaļu ekspozicejis stuosta par Kēdaiņu piļsātys dzeivi nu 15. da 19. g. s, par piļsātā dzeivojūšom lītavnīku, pūļu, skotu, vuocīšu, žydu i krīvu kūpīnom, kai ari par reformatu, ļutaru, katuoļu, ariaņu, pareizticeigūs i žydu konfeseju kūpīnom.

Viņ Kēdaiņu Regionaluo muzeja i juo filiaļu apmaklātuoji var apsavērt unikalys, nu rogu taiseitys mebelis, kas kod nabejs atsaroda grafa Zabello Apītalauķa muižā, bejušajā karmelitu klūsterī var redzēt krystu kolekceju, kuru radejs vīns nu slovonuokūs muokslinīku Vincs Svirskis, Reformatu bazneicā var apsavērt hercogu Radzivilu mauzoleju i unikalus sarkofagus, Multikulturalajā centrā, kas izveiduots bejušajā zīmys sinagogā, var īsapazeit ar žydu kūpīnys viesturi i dazynuot par holokaustu, kai ari sajust 1863. g. sasacelšonys goru bejušajā baronu Šilingu muižā, kas atasarūn Paberžē.

Multikulturalais centrs, Senosios Rinkos 12, Kēdaini, LT-57247, tel. (8-347) 51778, e-adress: daugiakulturis@gmail.com

Multikulturalais centrs, kas tyka atvārts 2002. g., ir izveiduots atjaunuotajā, 19. g. s. caltajā, nalelajā zīmys sinagogā. Centrā atsarūn ekspoziceja „Mīškuoni, kurus mes asom zaudiejuši” par Kēdaiņu žydu kūpīnu i holokaustu. Multikulturalais centrs organizej vysaidus kulturys pasuokumus, džeza i profesionaluos muzykys koncertus, izstuodis i seminarus, kai ari izgleiteibys i klubu aktivitatis.

Hercogu Radzivilu mauzolejs Reformatu bazneicā, Senoji 1, Kēdaini,

tel. +370 347 53685

Tei ir 17. g. s. Lītuvys Lelhercogistis augstmaņu senejuokuo kopa vīta, kura atsarūn vīnā nu vacuokūs i leluokūs Pūlejis–Lītuvys Vaļstu savīneibys ļutaru bazneicu i kura tyka atjaunuota 2001. g. Mauzolejā ir 6 unikali 17. g. s. vaļsts nūzeimis pīminekli – hercogu Kristofera Pārkiuņa (1547–1603), Januša (1612–1655), Mikolaja (1610–1611), Jurģa (1616–1617), Stefana (1624–1624) un Elzbetys (1622–1626) Radzivilu sarkofagi. Kristofera Pārkiuņa Radzivila i juo mozbārnu sarkofagi ir darynuoti renesaņsis stylā i ir taiseiti nu olvys, a Januša Radzivila boguoteigais sarkofags ir darynuots baroka stylā i taiseits nu miseņa, vara i sudobra pluokšņu, kas rūtuotys apzeļteitom pūdzeņom. Itūs sarkofagu autors beja slovonais Torunis zaltkaļs, karaļa Vladislava i karaļa Jana Kazimira Vāsa kolps Jans Kristians Bierpfafs (dzeivuojs ~1600–1680).

Ekspoziceja, kas atsarūn bazneicā, stuosta par Kēdaiņu Reformatu bazneicys viesturi, par hercogu Radzivilu paglobuotajim saimis lūceklim i sarkofagu atjaunuošonu.

1863. goda sasaceļšonys muzejs, Paberžis cīms, Gudžūni, Kēdaiņu raj., tel. + 370 645 12407, e-adress: muziejus1863@gmail.com

Unikals muzejs Lītuvā, kas veļteits 1863. g. sasaceļšonys nūtykumim, dorbojās bejušajā muižā, kas pīderēja baronam Šilingam, kurs atbaļsteja sasaceļšonu Paberžē, i kur bazneickungs Antans Mackevičs ar sovim veirim beja pyrmī Lītuvā, kuri aktivi atbaļsteja sasaceļšonu, kas suocēs Pūlejā 1863. g. janvarī. Muzeja ekspoziceja atkluoj sasaceļšonys īmesļus, juos nūtykumu ītumu, namīrnīku biografejis, rezultatus i muižys viesturi. Kab apmaklātuojūs radeitu atbylstūšu īspaidu par sasaceļšonu, ekspozicejā pamatā ir izmontuota sorkonuos i boltuos kruosys kombinaceja i dubliešonuos efekts. Ituos kruosys simbolizej golvonuos namīrnīku grupys – sorkonūs i boltūs. Sorkonī ir pylsūni, pamatā – zemnīki, kas atbaļsteja demokratiskys idejis. Boltī ir Lītuvys i Pūlejis Lelhercogistis augstmani. Pa reizei ekspozicejā pasaruoda ari tymsi palākuo kruosa, kas puorstuov trešū sasaceļšonys pusi – Krīvejis caru. Ekspozicejis nūslāgumā apmaklātuojs daīt da pavysam cytys izstuodis telpys, kur ir izstuodeiti gasnīki. Ekspozicejā ir gasnīki, kurus ir savuocs i restaurejs Kēdaiņu Regionalais muzejs. Ekspoziceja dūd ari informaceju par gasnīku izgudruotuoju i 1863. g. sasaceļšonys atbaļsteituoju Ignaseju Lukaševiču.

Vītauta Uleviča kūka skulpturu muzejs, J. Basanavičiaus 36 (1. stuovs), Kēdaiņi, LT-57177

Muzejs tyka dybynuots 2004. g. Kēdaiņu rajona pošvaļdeibys ākā. Ekspozicejā ir vaira kai 50 muokslys dorbu, kurus radejs slovonais muokslinīks, Krakis (Kēdaiņu raj.) īdzeivuotuojs Vītauts Ulevičs (dzims 1934. g.)

Arnetu sāta, Radvilų 21, Kēdaiņi, LT-57254

Arnetu sāta ir Skotejis kūpīnys, kas dzeivuoja Kēdaiņūs nu17. da 18. g. s., materialais montuojums. Sāta, kuru izcēle skotu tierguotuojs Džons Arnets, atsarūn sūpluok Lelajam tierga laukumam, kas tymā laikā beja golvonuo tierga vīta. Laukuma tyvumā dzeivuoja lela i ītekmeiga Skotejis reformatoru kūpīna.

Sāta ir 18.–19. g. s. piļsātu dzeivojamūs āku arhitekturys paraugs ar autentisku eksterjeru i interjeru. Sātys zamaškā ir lels valvāts pagrobs i pyrmajā stuovā, sūpluok kupola formys škūrstynam, atsarūn valvāta ustoba ar tualeti, tai sauktū luftcloset, kas senejuos Lītuvys dzeivojamajuos ākuos beja vīneiguo itaidam nūlyukam paradzātuo ustoba.

Arnetu sāta ir 18.–19. g. s. piļsātu dzeivojamūs āku arhitekturys paraugs, kas 350 godu laika pūsmā ir pīdzeivuojs lelus apvārsumus, rekonstrukcejis i puorsastrukturiešonu. Lītuvā itys sāta ir vīneigais, kam ir sasaglobuojs autentisks eksterjera i interjera plānuojums, kai ari autentiski apdaris elementi, partū tys ir unikals pīmineklis i vierteigs turisma objekts. Skotu izceļsme daškir ākai eksotismu i pīviļceibu. Sāta beja ari Reformatu bazneicys prezbitereja i prīsteru sasatykšonys vīta. Sāta ir vaļsts aizsorguots arhitekturys pīmineklis.

2014.–2015. g. ir planavuots izveiduot ākā daudzfunkcionalu centru, kas paruodeitu 17.– 19. g. s. mīškuonu kulturu i tradicionalū amatnīceibu.

Arnetu sāta pīdar Kēdaiņu Regionalajam muzejam. Tai kai sāta ir muzeja strukturvīneiba, jimā nūteik itaidys aktivitatis:

•      Kēdaiņu piļsātys arheologiskūs, rakstveida i ikonografiskūs olūtu izpēte
•      piļsātys kulturys izgleitojušūs aktivitašu organiziešona
•      pasuokumu, kas saisteiti ar mīškuonu kulturys populariziešonu, organiziešona
•      programu, kas saisteitys ar jaunīšu nūsadorbuošonu i socializaceju, izveide i eistynuošona
•      konfereņču organiziešona
•      izgleitojūšūs i kulturys populariziešonys pasuokumu organiziešona
•      klubu, kas saisteiti ar piļsātys viesturis pietnīceibu i juos populariziešonu, saīšonu organiziešona
•      vydslaiku Kēdaiņu kulturys i viesturis pietnīceibys centrs
•      tradicionaluos amatnīceibys demonstriešona i vuiceišona

Rekonstruātuo sāta byus vīta, kur sajimt piļsātys gostu delegacejis, turistus, jaunatnis organizacejis i īdzeivuotuojus i organizēt naoficialys tikšonuos viesturiskā vidē. Itys projekts paleidzēs saglobuot i atjaunuot 17.–19. g. s. autentiskū vidi, kas puorstuov na viņ teoretiskū Kēdaiņu kulturys montuojumu, a ari ilustrej jū autentiskā veidā.