Spēle „Nūslāpumu sāta”
Bagdanoviču saime dzeivova skaistā pīpiļsātys kūka sātā, kas pīderēja Aguļnikavam i kas atsaroda rajonā, kū sauce par Jaunū Pasauli. Jūs saimis dzeive beja pīpiļdeita ar mozim i nūzeimeigim nūtykumim, interesantom vīseibom. Tī nūtyka tikšonuos ar draugim i sābrim, itamuos dīnuos varēja dzierdēt popularys muzykys skanis, vokorūs bārnim tyka skaiteitys boltkrīvu i krīvu puorsokys i teikys. Itamā kūka sātā Bagdanoviči izīrēja 4 ustobys i sevkura nu jūs beja kai mozs pasauļs mozajam Maksimam.
Spēlis mierks ir izzynuot par Maksima bierneibu, par saimis dzeivi Grodnis laikā i par pošu Grodņu. Cytim vuordim sokūt, atspīdynuot izgleiteibys vidi, kas ītekmēja izcyluo boltkrīvu dzejnīka emocionalū i goreigū atteisteibu.
Mierkauditoreja ir školāni, studenti, pīaugušī i vysi, kas interesejās par viesturi i kulturu Grodnis regionā, Boltkrīvejā, ari Grodnis regiona i pīrūbeža teritorejis īdzeivuotuoji.
Spēlis aproksts. Spēle sastuov nu nazcik leidzīņu i ir kai ceļuojums pa muzeja pīminis telpom. Suoku leidzīņūs spālātuoji atrūn i atzeimej tuos lītys, kas atbylst spēlis vaicuojumu atbiļdem. Pādejā leidzīnī spālātuojam ir napīcīšams salaseit vysu Bagdanoviču saimi kūpā, kas ari ir logisks spēlis nūslāgums.
1. daļa
Bārnu ustoba
1892. g. Bagdanoviču saime ar dālim Vadzimu i Maksimu puorsacēle nu Minskys iz Grodņu. Jī dzeivova sātā, kas pīderēja Aguļnikavam, piļsātys nūmalē, rajonā, kū sauce par Jaunū Pasauli. Ite 1894. g. novembrī pīdzyma trešais dāls Leo i 1896. g. majā – meita Nina. Bārni tyka audzynuoti lobūs apstuokļūs: ite beja maigs klimats, suods pogolmā, lauks, mežs i Nemunys upe tyvumā. Muote paraudzeja jaunu izgleiteibys sistemu, kur izmontoj vysaidys atteistūšys kaitys, a tūmār pyrmū rūku deve realai komunikacejai.
Nūsacejumi: izveiduot Bagdanoviču dālu vuordus (Leo, Maksims, Vadzims) nu tūs lītu pyrmajim burtim, kas atsarūn bārnu ustobā.
2. daļa
Mamys ustoba
Marija Apanasauna (dzymuse Mjakota) pīdzyma nabadzeigā saimē. Juos muote, Tatjana Vosipauna dreizi palyka par atraitni. Kab pagluobt sovus bārnus nu boda, jūs nūsyuteja iz Minskys bārnu nomu. Reiz Zīmyssvātku breivdīnuos, Minskys gubernatora sīva, patversmis patronese L. Pjatrova pamaneja itū dzeiveigū meitini ar dzierksteņom acīs i pījēme jū kai meitu. Tai niu Marija apsamete gubernatora sātā, kur jei sajēme atbylstūšu audzynuošonu i izgleiteibu: jei absolvēja Minskys Sīvīšu koledžu, tyka uzjimta Pīterburgys Školuotuoju školā. A Adama Jagoraviča mīlesteiba naļuove jai pabeigt studejis.
Nūsacejumi: ar pelis klykstu ir napīcīšams nūruodeit tūs prīškmatus, kuri atsarūn mamys telpā, kas atbylst Marijis Apanasaunys raksturam i dzeivis stylam.
3. daļa
Tētis kabinets
Adams Jagoravičs Bagdanovičs dzims 1862. g. 20. martā Kalopeniču mīstā, Babruiskys rajonā, Minskys proviņcē. 1882. g. jis absolvēja Ņasvižskys Pedagogejis školu i 1888. g. Pyrmuos Minskys piļsātys koledžys školuotuojs Adams Jagoravičs apprecēja Mariju Apanasaunu. Nu 1892. g. Adams Bagdanovičs beja Grodnis Zemnīku zemis bankys filialis darbinīks. Jis beja slovonuo folklorista Paula Šeina kolega. Kaidu laiku jis vadeja Nacionalū biblioteku (niule Regionaluo zynuotniskuo biblioteka, nūsaukta Joahima Karska vuordā).
Nūsacejumi: ar pelis klykstu ir napīcīšams nūruodeit tūs prīškmatus, kuri beja vajadzeigi Adamam Jagoravičam kasdīnys dorbā.
4. daļa
Gostu ustoba
Daudzi gosti, puorsvorā inteligeņce, puļcejuos pi Bagdanovičim Grodņā. Tī raisejuos diskusejis, tyka prezentāti literarī dorbi i atskaņuoti skaņdorbi. Marija Apanasauna prota labi spēlēt harmoneju, jei demonstrēja sovu klavīru spēli, atskaņojūt taidu autoru dorbus, kai Masnē, Musorgskis, Glinka i cyti. Gosti vysod beja apmīrynuoti i pateiceigi par gordū zuoļu čaju, kū gataveja sātys saimineica. Dzeivojamuo ustoba beja gona omuleiga: guņs vysod daga ceplī, samovars vyra iz golda i laimeigī bārni skraideja pa sātu.
Nūsacejumi: atrast i nūsaceit vysys tuos lītys dzeivojamajā ustobā, kas beja napīcīšamys, kab tiktīs ar draugim i paziņom.
5. daļa
Grodnis piļsāta
20. g. s. mejā Grodņa beja proviņcis piļsāta, kas atsaroda iz vyseisuokuo ceļa, kurs vede iz Sanktpīterburgu. Piec 1897. g. īdzeivuotuoju skaiteišonys datim Grodņā dzeivova na vaira kai 50 000 cylvāku. Īvārojamu īdzeivuotuoju daļu veidova Krīvejis armejis vītejuo garnizona oficieru saimis. 1892. g. piļsātā beja 70 mozys darbneicys i uzjāmumi (izjāmums beja tabaka fabrika, kuru vadeja Šarašeuskis i kuramā beja 1500 darbinīku), 9 vuiceibu īstuodis, 2 vingruošonys zali, 2 teatri i 3 gruomatneicys. Atsateistūt piļsātys Aiznemunys daļai, pasaruodeja fotostudejis, kas aktivi struodovai kur vysaida vacuma, profeseju i socialūs statusu cylvāki fotografējuos iīsaguodova fotografejis.
Nūsacejumi: nūsaceit treis fotografejis, kas atspīdynoj Grodnis piļsātu laikā, kod tī dzeivova Bagdanoviču saime.
6. daļa
Dzejnīka saime
1892. g., nazcik mienešus piec Maksima dzimšonys, Bagdanoviču saime puorsacēle iz Grodņu. Saimē beja četri cylvāki: tāvs – Adams, muote – Marja, jūs dāli– Vadzims i Maksims. Tāvs struodova Zemnīku zemis bankā, a muote saimnīkova sātā i audzynova bārnus. 1894. g. Grodņā pīdzyma Maksima jaunuokais bruoļs – Leo, i 1896. g. tī pīdzyma Nina, kura dreizai nūmyra. Dzemdeibys izprovocēja Marjis dreizai progresejūšū sukotu (tuberkulozi), 1896. g. oktobrī jei ari nūmyra. 1896. g. beiguos Adams i bārni puorsacēle iz Nižniju Novgorodu.
Nūsacejumi: ar pelis klykstu izalosit personys, kas beja Bagdanoviča saimis lūcekli – muote, tāvs, Maksims i juo div bruoli.
7. daļa
Apsveikuma karteņa
Jius atkluojot sātys nūslāpumus i Jums ir īspieja nūsyuteit sovim draugim postkarti iz jūs e-postu.
Nūsacejumi: jiutitēs kai muokslinīki i izveidojit karteņu poši: 1. Izalosit fonu. 2. Davīnojit attālu. 3. Izalosit dzejis eilis.