“Nūej tī, nazyn kur, atnes tū, nazyn kū”
Izgleitojūšuo spēle „Nūej tī, nazyn kur, atnes tū, nazyn kū” ir radeita, izmontojūt storptautyski pazeistamu puorsokys sižetu, kurs vuica seneju dzeivis patīseibu: suokumā cylvāks (varūņs) naapsazynoj sovu patīsū dzeivis jāgu i aizdavumu i dora škītami navajadzeigu dorbu, tymā pošā laikā, ka jis ir gūdeigs, klausa sovam vydabolsam, jis, puordzeivojūt nūsaceitu puorbaudejumu (iniciacejis) ceļu, atīt da sovys dzeivis „atslāga”, laimis, byuteibys. Vysbīžuok, apceļodams tuolys zemis, cylvāks (varūņs), atīt atpakaļ da sovys dzymtuos vītys, tīsa, bīži viņ nūmainūt sovu nabadzeigū sātu pret kieneņa pili, tai aplīcynojūt, ka ari bogoteibai, zynomam socialam stuovūkļam ir jāga viņ sovā dzymtajā pusē.
Spēlis mierkis – ceļojūt pa Latgolys piļsātom i cīmim, apzynuot spylgtuokuos itūs vītu atškireibys zeimis, īsavuiceit kaidu truopeigu latgalīšu izteicīni i puorbaudeit sovys dedukcejis spiejis – kai nu vuordu savīnuojumu „pužļa” tikt pi „laimis rota” lamtuos bolvys.
Spēlis natīšais mierkis – rūsynuot interesi par Latgolys konceptim, svareiguokajim kulturys, viesturis, geografejis, sabīdryskuos dzeivis objektim, kas ir svareigi latgalīša ideņtitatis apjausmai, jūs studejūt Rēzeknis Augstškolys virtualuos galerejis datu bazē „Latgolys koncepti” voi izdavumā „Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica” (2012), kur konceptu aproksti ir ari angļu, krīvu i latgalīšu valodā.
Spēlis adresats – Latgolys kulturviesturis interesenti, školāni, studenti, pedagogi, kas apgiust nūvoda muoceibu, regiona kulturys viesturi, rauga atrast atbiļdis iz eksistencialim vaicuojumim – KAS ES ASMU? NU KURĪNIS ES ASMU?
Spēlis aproksts
Spēle sastuov nu 3 leimiņu:
1. leimiņs:
Improvizāta karte, kur atzeimātys 15 Latgolys piļsātys i cīmi. Spālātuojs laižās ceļā i izalosa vīnu no jūs (nazyn kur). Pasaruoda izalaseituos piļsātys voi cīma tyvplans, kurā pareizi ir juoatrūn i juonūsauc 10 ituos vītys objekti. Pīlaist klaidu var 3 reizis, tod spālātuojam pīduovoj puorskaiteit ituos piļsātys voi cīma aprokstu (škierkli) virtualajā galerejā „Latgolys koncepti”. Klaida ir tod, ka klikškinoj iz napareizūs objektu voi ka napareizi myn atrostuo objekta nūsaukumu. Piec attīceiguos piļsātys voi cīma aproksta (škierkļa) puorskaitiešonys, spālātuojs var turpynuot īsuoktuos piļsātys voi cīma objektu atpazeišonu voi izalaseit cytu piļsātu voi cīmu. 2. spēlis leiminī spālātuojs ir tod, kod ir atrosti i atpazeiti 10 vīnys administrativuos vītys objekti.
2. leimiņs:
Spālātuojs sateik ceļā vīnu nu itūs subjektu: bazneickungu, sovvaļnīku, muzykantu, pūdnīku, duraceņu, dzedu, buobu, Andryvu Jūrdžu, Pīteri Miglinīku, Nikodemu Rancānu, Fraņci Kempu, Ontonu Kūkuoju, Robertu Mūku, Jezupu, Ontonu, kas aizdūd meikli. Tys var byut sokomvuords voi teicīņs, kas ir juoatguodoj. Ari itymā gadīnī var byut viņ 3 klaidys, tod izalosa cytu satyktū personu. Kab tūmār spātu atguoduot dūtuos meiklis, vajag īsavērt virtualajā galerejā atbylstūšajūs rokstūs (škierkļūs). Ka atminiejums ir rūkā, tod spālātuojs ir daguojs da pādejuo leimiņa.
3. leimiņs:
Spālātuojs grīž laimis rotu, īgiust objektu, kas ari ir itys nazyn kas: kuozys, tolka, vakariešona, cukerka, maize, sāta, Rēzeknis Augstškola, gruomota, dziga, svečturs, gosts, ceļš, laime, strūps, Latgolys Radeja. Kab saceitu, ka jis ir atrads sovu vaicuotū objektu, jam ir juoizpylda pādejū aizdavumu. Ir radzamys darbeibys, kas juosalīk taidā seceibā, kas ļaun saprast laimis rota izgrīztuo objekta byuteibu voi paruoda ceļu, kai spālātuojs da ituo objekta var tikt. Darbeibu uzrokstus var puorcyluot 1 voi 3 reizis. Ka salyktuo seceiba ir pareiza, tod spālātuojs ir uzvariejs, ka – nā, tod jis teik atgrīzts iz suokumu, pyrmū leimini. Taitod īspieja grīzt laimis rotu ir dūta viņ vīnu reizi.
Kas nu vylka beistās, tys mežā naīt!