Name | „Latgolas Vōrds”, „Latgales Vārds”, „Latgalos žodis” “The Latgalian Word”, “Латгальскае cлова” |
Author | Sandra Murinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Laikraksts „Latgolas Vōrds”: 1. Populārākā un ilglaicīgākā Latvijas brīvvalsts laika iknedēļas katoļu avīze latgaliešu valodā. 2. Vienīgais Latvijas nacionālā radio raidījums latgaliešu valodā. 3. Latgale Latvijā un pasaulē.
Līdz ar Tautas Padomes izveidi 1918. g. tiek noteikta Latvijas tautas politiskā platforma. Politisku aktivitāti izrāda arī t. s. latgaliešu (latgalīši) grupa – Iekšlietu ministrijas paspārnē tiek nodibināta Latgales nodaļa, kur tiek risināti Latgolys pārvaldes jautājumi. Tās vajadzībām 1919. g. 31. jūlijā tiek nodibināts jauns katuoļu laikraksts „Latgolas Vōrds”.
Par laikraksta „Latgolas Vōrds” pamatmērķi tiek izvirzīta latgaliešu interešu aizstāvība, tā tiek uzskatīta par galveno avīzi kristīgā gara propagandai un tautas audzināšanai reliģiski nacionālās tradīcijās. Laikrakstā „Latgolas Vōrds” plaši atspoguļota partijas dzīve, valdības darbība, tiek vēstīts par galvenajiem dienas notikumiem, katoļu dzīvi dzimtenē (Latgales draudžu, pagastu ziņas), kaimiņvalstīs (suseds). Lasītāji tiek informēti par valdības izdotajiem rīkojumiem un jaunumiem, zemkopības jautājumiem; tiek publicēta arī dzeja un kristīgā garā ieturēta sociālās tematikas proza, fabulas, satīriski politiski feļetoni u. c. Neskatoties uz laikraksta „Latgolas Vōrds” nostāju paust katoļu Baznīcas (bazneica) idejas, avīze nereti asi kritizē un pilnīgi noliedz atšķirīgu uzskatu paudējus, izvēršot aktīvu polemiku ar citām tā laika zemnieku demokrātiskajām avīzēm.
30. g. notiekošās izmaiņas Latvijas valdībā (Kārļa Ulmaņa apvērsums) ievieš izmaiņas arī avīzes saturā un tehniskajā izpildījumā. Palielinās izglītojošo, filozofisko un analītisko rakstu skaits, īpaši zemkopībā un lauksaumniecībā, lingvistikā; bagātāka kļūst literārā daļa (Norberts Trepša (Osyuna), Meikuļs Apeļs, Jānis Broks u. c), bet joprojām tiek saglabāta avīzes katoliskā orientācija. 1940. g. pad. okupācijas rezultātā laikraksta darbība tiek pārtraukta.
Pēc pusgadsimta katoļu laikraksta tradīcijas tiek atdzīvinātas: tiek izdots „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” (1994), kas kopīgs visiem Latvijas katoļiem (iznāk arī šobrīd latviešu literārajā valodā).
„Latgolas Vōrds” – ilglaicīgākais nacionālā radio raidījums latgaliešu valodā. Raidījums tiek veidots kopš 1989. g., to veido un vada radiožurnālists Broņislavs Spridzāns. Sākotnēji skanēja LR 1. programmā. No 1995.–2012. g. tika pārraidīts LR 4. programmā, kur skan raidījumi mazākumtautību iedzīvotājiem. Raidījumu bija iespējams klausīties arī portālā LaKuGa.
Ideja par raidījumu latgaliešu valodā radusies atmodas pirmsākumos Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne” vadītājai, toreizējai radio darbiniecei Inesei Paklonei, kas uzrunāja B. Spridzānu uzņemties šo pienākumu.
Dažādu politiski sociālu notikumu ietekmē Latgales novada vārds ir mazāk zināms nekā pārējie Latvijas novadi (gruomota), interpretēts dažādos stereotipos (buorineite, zylūs azaru zeme, dzāruojs). Vēsturisko notikumu ietekmē (poļu (poļaki) laiki, rusifikācija (krīvi), 20. gs. K. Ulmaņa latviskošanas politika u. c.) izveidojas nelabvēlīga, nenopietna vai vienaldzīga attieksme pret Latgali.
Līdz ar Tautas Padomes izveidi 1918. g. tiek noteikta Latvijas tautas politiskā platforma. Politisku aktivitāti izrāda arī t. s. latgaliešu (latgalīši) grupa – Iekšlietu ministrijas paspārnē tiek nodibināta Latgales nodaļa, kur tiek risināti Latgolys pārvaldes jautājumi. Tās vajadzībām 1919. g. 31. jūlijā tiek nodibināts jauns katuoļu laikraksts „Latgolas Vōrds”.
Par laikraksta „Latgolas Vōrds” pamatmērķi tiek izvirzīta latgaliešu interešu aizstāvība, tā tiek uzskatīta par galveno avīzi kristīgā gara propagandai un tautas audzināšanai reliģiski nacionālās tradīcijās. Laikrakstā „Latgolas Vōrds” plaši atspoguļota partijas dzīve, valdības darbība, tiek vēstīts par galvenajiem dienas notikumiem, katoļu dzīvi dzimtenē (Latgales draudžu, pagastu ziņas), kaimiņvalstīs (suseds). Lasītāji tiek informēti par valdības izdotajiem rīkojumiem un jaunumiem, zemkopības jautājumiem; tiek publicēta arī dzeja un kristīgā garā ieturēta sociālās tematikas proza, fabulas, satīriski politiski feļetoni u. c. Neskatoties uz laikraksta „Latgolas Vōrds” nostāju paust katoļu Baznīcas (bazneica) idejas, avīze nereti asi kritizē un pilnīgi noliedz atšķirīgu uzskatu paudējus, izvēršot aktīvu polemiku ar citām tā laika zemnieku demokrātiskajām avīzēm.
30. g. notiekošās izmaiņas Latvijas valdībā (Kārļa Ulmaņa apvērsums) ievieš izmaiņas arī avīzes saturā un tehniskajā izpildījumā. Palielinās izglītojošo, filozofisko un analītisko rakstu skaits, īpaši zemkopībā un lauksaumniecībā, lingvistikā; bagātāka kļūst literārā daļa (Norberts Trepša (Osyuna), Meikuļs Apeļs, Jānis Broks u. c), bet joprojām tiek saglabāta avīzes katoliskā orientācija. 1940. g. pad. okupācijas rezultātā laikraksta darbība tiek pārtraukta.
Pēc pusgadsimta katoļu laikraksta tradīcijas tiek atdzīvinātas: tiek izdots „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” (1994), kas kopīgs visiem Latvijas katoļiem (iznāk arī šobrīd latviešu literārajā valodā).
„Latgolas Vōrds” – ilglaicīgākais nacionālā radio raidījums latgaliešu valodā. Raidījums tiek veidots kopš 1989. g., to veido un vada radiožurnālists Broņislavs Spridzāns. Sākotnēji skanēja LR 1. programmā. No 1995.–2012. g. tika pārraidīts LR 4. programmā, kur skan raidījumi mazākumtautību iedzīvotājiem. Raidījumu bija iespējams klausīties arī portālā LaKuGa.
Ideja par raidījumu latgaliešu valodā radusies atmodas pirmsākumos Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne” vadītājai, toreizējai radio darbiniecei Inesei Paklonei, kas uzrunāja B. Spridzānu uzņemties šo pienākumu.
Dažādu politiski sociālu notikumu ietekmē Latgales novada vārds ir mazāk zināms nekā pārējie Latvijas novadi (gruomota), interpretēts dažādos stereotipos (buorineite, zylūs azaru zeme, dzāruojs). Vēsturisko notikumu ietekmē (poļu (poļaki) laiki, rusifikācija (krīvi), 20. gs. K. Ulmaņa latviskošanas politika u. c.) izveidojas nelabvēlīga, nenopietna vai vienaldzīga attieksme pret Latgali.
Intresting info
Interesanti (B. Briška „Latgola muna tāvzeme”, 1984, 10): Latgolys vuords pirmoreiz pasaules telpā izskan 11. gs. Nestora hronikā kā Let’gola, stāstot par latgalim un viņu apdzīvoto teritoriju.