| Name | Malnova, Malnava, Malnava, Malnova, Малнава |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Malnovys pag. atrodas Krievijas pierobežā (Grebņevas robežkontroles punkts; A rūbežs), 2009. g. Malnovys pag. kā administratīvu teritoriju iekļāva Kārsavas novadā. Malnovu raksturo: 1. Muiža. 2. Muižas parks. 3. Tautas deju ansamblis.
Malnovys pag. veidojies no Malnovys muižas. 1920. g. Malnovys muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā. Malnovys muiža bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām. 1921. g. uz Malnovys muižas bāzes tika atklāta Latgales lauksaimniecības vidusskola (Malnavas koledža). Nozīmīgs arhitektūras piemineklis ir Malnovys muižas apbūve – kungu māja, klēts, saimniecības ēka un parks.
Malnovys muižas parks ir kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830. g. grāfa Jana Šadurska laikā. Malnovys simbols ir muižas Baltie vārti – 4 balti krāsoti mūra stabi, virs katra staba dakstiņu jumtiņš, atrodas piebraucamā ceļa sākumā. Muižas laikos pa vidējiem (lielajiem) vārtiem braucis lielskungs, pa mazajiem (malējiem) – kalpu ļaudis.
Mīlestības kalniņš tiek saistīts ar nostāstu par mīlestību un dzelzceļa stacijas būvniecību.
Kopš 1957. g. Malnovys muižas parks ir valsts aizsargājamais dabas objekts, kas vienlaikus pretendē uz kultūras pieminekļa statusu. 1997. g. Malnovys muižas apbūves komplekss tika iekļauts 100 Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumu objektu skaitā.
Malnovys pag. ir bagātas folkloras tradīcijas: darbojas Bozovas etnogrāfiskais ansamblis, lauku kapela, vokāli instrumentālais ansamblis „Ala”, jauniešu ansamblis „Konsonanse”.
Tautas deju ansamblis „Malnova” dibināts 1931. g., Tautas deju ansambļa nosaukums piešķirts 1975. g. Visos laikos kolektīvam ir bijis augsts dejas un skatuves kultūras līmenis. Īpaši iecienīta ir bijusi deja „Pie Daugavas” (Daugova), kuru apgūst arī jaunie malnavieši. Tautas deju ansambļa „Malnova” repertuārā ir latgaliešu tautas dejas (dziga).
Malnovys pag. veidojies no Malnovys muižas. 1920. g. Malnovys muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā. Malnovys muiža bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām. 1921. g. uz Malnovys muižas bāzes tika atklāta Latgales lauksaimniecības vidusskola (Malnavas koledža). Nozīmīgs arhitektūras piemineklis ir Malnovys muižas apbūve – kungu māja, klēts, saimniecības ēka un parks.
Malnovys muižas parks ir kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830. g. grāfa Jana Šadurska laikā. Malnovys simbols ir muižas Baltie vārti – 4 balti krāsoti mūra stabi, virs katra staba dakstiņu jumtiņš, atrodas piebraucamā ceļa sākumā. Muižas laikos pa vidējiem (lielajiem) vārtiem braucis lielskungs, pa mazajiem (malējiem) – kalpu ļaudis.
Mīlestības kalniņš tiek saistīts ar nostāstu par mīlestību un dzelzceļa stacijas būvniecību.
Kopš 1957. g. Malnovys muižas parks ir valsts aizsargājamais dabas objekts, kas vienlaikus pretendē uz kultūras pieminekļa statusu. 1997. g. Malnovys muižas apbūves komplekss tika iekļauts 100 Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumu objektu skaitā.
Malnovys pag. ir bagātas folkloras tradīcijas: darbojas Bozovas etnogrāfiskais ansamblis, lauku kapela, vokāli instrumentālais ansamblis „Ala”, jauniešu ansamblis „Konsonanse”.
Tautas deju ansamblis „Malnova” dibināts 1931. g., Tautas deju ansambļa nosaukums piešķirts 1975. g. Visos laikos kolektīvam ir bijis augsts dejas un skatuves kultūras līmenis. Īpaši iecienīta ir bijusi deja „Pie Daugavas” (Daugova), kuru apgūst arī jaunie malnavieši. Tautas deju ansambļa „Malnova” repertuārā ir latgaliešu tautas dejas (dziga).
Intresting info
Ir ziņas (http://letonika.lv), ka Malnavas muižu 1943. g. uz divām stundām apmeklēja Ādolfs Hitlers, lai apspriestos ar komandējošajiem virsniekiem par iebrukumu PSRS. Par šī fakta patiesumu liecina ne tikai Ā. Hitlera vajadzībām celtais bunkurs muižas parkā un aculiecinieku stāsti, bet arī raksti tā laika Vācijas presē.