Name | Šifers, šīferis, šiferis, fibre cement, шыфер |
Author | Inta Kotāne |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Šiferi (arī čačits) raksturo: 1. Ražošanas pirmsākumi un attīstība Latgalē un Latvijā. 2. Ekspluatācijas sekas. 3. Jauni tehnoloģiskie risinājumi.
Šifera ražošanas ierosinātājs Latvijā, viņš arī izdarīja pirmos veiksmīgos mēģinājumus mākslīgā šifera ražošanā, bija M. Čačs-Dorzinīks – kalnu inženieris, viens no pirmajiem latgaliešiem (latgalīši) ar laicīgu augstāko izglītību. Šiferi pēc uzņēmuma vadītāja Čača uzvārda nosauca par čačitu. Pasākums bija neveiksmīgs: pirms ražošanas uzsākšanas uzņēmums nonāca maksāšanas grūtībās.
1935. g. oktobrī Reigā darbu uzsāka Valsts šīfera fabrika. 20. gs. 30. gados Latvijas prese plaši atspoguļoja šifera ražošanu, raksturojot to kā rūpniecības sasniegumu. Taču realitātē ugunsgrēku gadījumos šifera jumti dega, skaļi sprakstēdami.
Neskatoties uz to, ka čačita ražošanu ierosina tieši Latgolā, šifers par izplatītāko jumta seguma veidu te kļūst tikai 20. gs. II pusē.
Kopš 2001. g. 1. janvāra Latvijā ir aizliegta azbestu saturošo materiālu tirdzniecība un lietošana. Šifers tiek skaitīts pie bīstamajiem atkritumiem. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka 1974.–1998. g. apstiprinātas 35 arodslimības, kuru cēlonis ir azbests. Viena no raksturīgākajām ar azbestu saistītajām saslimšanām ir mezotelioma – ļaundabīgs saistaudu audzējs.
Mūsdienās jumta segumus iedala dabiskajos un sintētiskajos. Dabiskais šifers ir dabiskais jumta segums, kas tiek uzskatīts par ekskluzīvu un izturīgu jumta segumu, kurš savas īpašības saglabās simtiem gadu.
Bezazbesta šifers ir sintētiskais jumta segums, kuru ražo no tādām izejvielām kā cements, celuloze, kartons, ūdens un fazers, dabiskās akmens šķiedras. Bezazbesta šifera pozitīvās īpašības: labs siltumizolācijas materiāls, ļoti izturīgs un praktisks.
Šifera ražošanas ierosinātājs Latvijā, viņš arī izdarīja pirmos veiksmīgos mēģinājumus mākslīgā šifera ražošanā, bija M. Čačs-Dorzinīks – kalnu inženieris, viens no pirmajiem latgaliešiem (latgalīši) ar laicīgu augstāko izglītību. Šiferi pēc uzņēmuma vadītāja Čača uzvārda nosauca par čačitu. Pasākums bija neveiksmīgs: pirms ražošanas uzsākšanas uzņēmums nonāca maksāšanas grūtībās.
1935. g. oktobrī Reigā darbu uzsāka Valsts šīfera fabrika. 20. gs. 30. gados Latvijas prese plaši atspoguļoja šifera ražošanu, raksturojot to kā rūpniecības sasniegumu. Taču realitātē ugunsgrēku gadījumos šifera jumti dega, skaļi sprakstēdami.
Neskatoties uz to, ka čačita ražošanu ierosina tieši Latgolā, šifers par izplatītāko jumta seguma veidu te kļūst tikai 20. gs. II pusē.
Kopš 2001. g. 1. janvāra Latvijā ir aizliegta azbestu saturošo materiālu tirdzniecība un lietošana. Šifers tiek skaitīts pie bīstamajiem atkritumiem. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka 1974.–1998. g. apstiprinātas 35 arodslimības, kuru cēlonis ir azbests. Viena no raksturīgākajām ar azbestu saistītajām saslimšanām ir mezotelioma – ļaundabīgs saistaudu audzējs.
Mūsdienās jumta segumus iedala dabiskajos un sintētiskajos. Dabiskais šifers ir dabiskais jumta segums, kas tiek uzskatīts par ekskluzīvu un izturīgu jumta segumu, kurš savas īpašības saglabās simtiem gadu.
Bezazbesta šifers ir sintētiskais jumta segums, kuru ražo no tādām izejvielām kā cements, celuloze, kartons, ūdens un fazers, dabiskās akmens šķiedras. Bezazbesta šifera pozitīvās īpašības: labs siltumizolācijas materiāls, ļoti izturīgs un praktisks.
Intresting info
Izrādās („Rīts”, 1935, 2. decembrī): Pasaulē šīferis kļuva pazīstams 1900. g., kad austrieša Hačeka vadībā izgatavoja t. s. „eternītu”. Tā pagatavošana prasīja lielus līdzekļus, un pirmais ražošanas koncerns drīz vien nobankrotēja, tomēr pati Hačeka metode uzglabājusies vēl līdz šim laikam.