Muzejpedagogiskuos programys

Muzeja izgleitojūšajā programā ir vaira kai 30 temys, tymā skaitā viesturis, etnokulturys i muokslys temys, kas ir paradzātys pyrmsškolys i školys vacuma bārnim.

 

I. Viesturyskuos programys Kēdaiņu Regionalajā muzejā

 

Nevēžys īlejis nūslāpumi

Izgleitojūšys ekskursejis laikā školāni apmeklej Sirutišķu muižu i parku – Česlava Miloša vacvacuoku dzimtini, Kalnaberži – P. Stolypina i K. Biņķa muižu, Paberži – 1863. g. sasaceļšonys muzeju, Šilingu muižu, bazneicys prīškmatu muzeju, kū izveiduojs Tāvs Stanislavs, Krekenavu – Jaunovys Marejis Dabasūs Pajimšonys bazneicu, kur dzejnīks Mairūņs kolpuoja par prīsteri, Pašili – vīneigū sumbru rezervatu Lītuvā, Šventībrasti – 1863. g. sasaceļšonys namīrnīku īleju, Šeteni – Nobela premejis laureata Česlava Miloša kulturys centru, historisma styla Apītalauķa muižu, kas pīderēja grafim Zabello, kai ari Kēdaiņu minaretu. Ekskursejis laikā školāni aizpylda aizdavumu gruomotys, kuruos ir dūti vaicuojumi, kas puorbauda školānu zynuošonys par viesturi, literaturu i biologeju. Programa ir dūmuota 5.–12. klašu školānim. Programys ilgums – 6 stuņdis.

 

Kēdaiņi – Mikaloja Daukšys i Česlava Miloša zeme

Školāni skaita renesaņsis perioda Lītuvys dzejnīku i M. Daukšys dorbus; M. Katkus etnografiskuo apceriejuma „Tumsys laiki” fragmentus, Č. Miloša autobiografiskū romanu „Isys īleja” i J. Paukšteļa romanu „Sābri”. Piec tuo jī analizej filmu fragmentus, kas izveiduoti piec itūs dorbu motivim. Jī ari izalosa mynātūs autoru tipiskuokūs varūņus, veidoj īstudiejumus i rauga rast atbiļdis iz vysaidu vaicuojumu. Programa ir dūmuota 8.–12. klašu školānim. Programys ilgums – 2 stuņdis.

 

(Programys, kas ir dūmuotys vacuokūs klašu školānim teik organizātys Kēdaiņu rajonā i Kēdaiņu Regionalajā muzejā.)

 

Kū stuosta akmiņa ciervs

Školāni īpazeist arheologejis ekspoziceju, nūsaver video filmys „Vikingu festivals” fragmentus, mierej i zeimoj arheologiskus eksponatus i rysynoj krystvuordu meiklis.

 

Senejūs prīškmatu puorsokys

Nūdarbeibys laikā školāni vuicuos leidzynuot lyna ručnīku i nest kūka spaņus ar kuošim. Jī ari pīlaikoj kūka tupelis, miņ meiklis, vuicuos sokomvuordus i zeimoj tūs prīškmatus, kas jim vysvaira īsapatyka.

 

Dzeive muižā

Školāni izzynoj Kēdaiņu regiona muižu viesturi, apsaver Apītalauķa muižys mebeļu komplektu, kas taiseits nu rogu, izgatavej viedekļus i zeimej sovys sapynu pilis.

 

Vīna dīna vydslaiku piļsātā

Školāni īpazeist Leluo tierga laukuma viesturi, zeimej nūzeimeiguokūs arhitekturys āku skicis: rātis nomu, Reformatu bazneicu i Stiklinīku sātu, kai ari pasastaigoj pa vacpiļsātys īškys pogolmim.

 

Gruomotu nalegaluos īvesšonys celi

Školāni īpazeist Kēdaiņu regiona cylvākus, kas nalegali īvede gruomotys, izzynoj par jūs beistamū slāptū dzeivi i školom. Jī ari rysynoj krystvuordu meiklis, puorskaita 19. g. s. beigu rokstus i īt tuo laika kaituos.

 

Radzivilu saimis viesture

Školāni īpazeist muižinīku saimis viesturi, tradicejis i paražys, analizej uzvuordu nūzeimi i zeimoj rokstus, kas greznoj Radzivilu sarkofagus.

 

Lītuvys i Kēdaiņu senejais gerbūņs

Školāni īpazeist senejūs Lītuvys piļsātu gerbūņus, zeimoj Kēdaiņu i Jonušavys gerbūņus i veidoj sovys gerbūņu skicis.

 

Deportaceja i partizanu kusteiba Kēdaiņu regionā

Školāni izzynoj represātūs i partizanu dzeivis stuostus, skaita jūs viestulis, analizej fotografejis, kas atrūnamys muzeja kruojumūs, klausuos deportātūs i partizanu dzīsmis i dzejūļus.

 

Kēdaiņu piļsātys kultura (5.8. klase)

Ekskurseja pa Kēdaiņu vacpiļsātu (Lelais tierga laukums, rātis noms, Reformatu bazneica, Arnetu sāta), īsapazeišona ar muzeja arheologiskajom seņlītom.

 

Senejuo tautys skulptura. Krysta simbols

Školāni īsapazeist ar tautys seikskulpturu, dīvnomu krystim i ar V. Svirska veiduotajim krystim.

 

Annys Frankys viesture šudiņ (8. klase)

Školāni īsapazeist ar holokausta sasaceļšonys nūtykumim. Jī verās kinu „Duorguo Kiteja” i skaita dīnysgruomotys fragmentus.

 

Čaja nūslāpumi

Školāni apsaver senejū čaja katleņu kolekceju, izzynoj par vysaidu vaļstu čaja dzeršonys tradicejom, izgaršoj vysaidu veidu Lītuvys čaju.

 

II. Etnokulturys programys Kēdaiņu Regionālajā muzejā

 

Lyna ceļš

Školāni īsapazeist ar lyna apstruodis dorbareikim i lyna audziešonys tradicejom. Jī ari vuicuos dzīsmis i spēlis.

 

Rudzu ceļš

Školāni īsapazeist ar zemkūpeibys dorbareikim, vuicuos sēt ar sātivi i atpazeit vysaida veida gryudus. Jī ari nūgaršoj vysaida capuma maizi i miņ krystvuordu meiklis.

 

Kab Adventa vokori nabyutu tik gari

Školāni īsapazeist ar Adventa tradicejom i varažiešonu. Jī ari vuicuos Adventa dzīsmis i rūtalis.

 

Zīmyssvātkus gaidūt

Školāni īsapazeist ar Zīmyssvātku i Kūču vokora tradicejom, varažiešonu i kaitom.

 

Soltuo zīma īt prūm

Školāni īsapazeist ar Aizgavieņa tradicejom, dzīsmem i kaitom.

 

Putnu atsagrīzšona

Školāni īsapazeist ar putnu atsagrīzšonys stuostim, svātku tradicejom, bārnu folkloru i putnu bolsu imitaceju.

 

Leldīnis izklaidis

Školāni īsapazeist ar ūlu kruosuošonys veidim i Leldīnis paražom. Jī ari vuicās Leldīnis dzīsmis i rūtalis.

 

Leldīnis ūlys

Školuotuojs paskaidroj Leldīnis ūlu simboliskū nūzeimi. Školānim teik vuiceits, kai raibynuot ūlys ar vasku.

 

Gonūs īšonys paražys

Školāni īsapazeist ar Vosoryssvātku paražom, spēlem, dzīsmem i bārnu folkloru.

 

III. Programys Multikulturalajā centrā

 

Konfesejis

Ekskurseja pa katuoļu, reformatu, pareizticeigūs i žydu dīvnomim, vaicojūt kūpejū i atškireigū vysaiduos religejuos.

 

Holokausts

Piec dokumentalūs filmu „Saulrīts Lītuvā” i „Uotruo paleidzeiba” fragmentu nosavieršonys školāni pīsadola diskusejā.

 

Štetla i tradicejis

Ekskurseja pa Kēdaiņu vacpiļsātu, izzynojūt žydu dzeivis sovpateibu Lītuvys piļsātuos. Praktiskys nūdarbeibys Multikulturalajā centrā. Žydu Sabata svātki: tradicejis i izmontojamī prīškmati.

 

Nacionalūs kūpīnu literatura, muzyka i simboli

Programa ītver nu 16. da 19. g. s vysaida veida rakstysku dorbu apsavieršonu. Teik pieteiti ar Kēdaiņu piļsātu saisteiti ļutaru, kalvinistu, katuoļu i žydu laiceigī teksti. Školāni ari īsapazeist ar Krīvejis i Pūlejis tekstim, kas ir saisteiti ar 19.–20. g. s. muižu kulturu. Vysaidu tautu i religeju rakstiyskū montuojumu ilustrej muokslys i arhitekturys objekti. Školāni nūskaidroj nūzeimeiguokūs simbolus, kai ari klausuos religiskūs dzīduojumus i vysaidu tautu muzyku.

 

IV. Viesturiskuos amatnīceibys programa Arnetu sātā

 

Viesturiskuos amatnīceibys atspūguļuojums Kēdaiņu tautys muokslā: mozgu sīšona

Aprūču i mozguotūs rūtyslītu demonstriešona. Rūtyslītu veiduošonys apvuiceiba. Stuostejums par rūtyslītu viesturi i buorkšu, mozgu i pierleišu simboliskuo nūzeime lītaunīku pasauļa redzīnī. Slaidu demonstriešona nūdarbeibys laikā.

 

Viesturiskuos omotnīceibys atspūguļuojums Kēdaiņu tautys muokslā: kvarbatku darynuošona, izmontojūt tamburiešonys dakšu i odotu

Stuostejums par Lītuvys tradicionalojom kvarbatku darynuošonys metodem i jūs izmontuošonu. Prezentaceja par kvarbatku darynuošonu, izmantojūt „dakšu”, juos viesture i simboliskuo nūzeime. Apvuiceiba kvarbatku darynuošonā i izšyusteišonā. Slaidu demonstriešona nūdarbeibys laikā.

 

Īpazeistynuošona ar vylnys veļšonys tradicejom i filcātu rūtuojumu taiseišonu

Apvuiceiba filcātu rūtuojumu taiseišonā. Stuostejums par fiļciešonys viesturi, tradicejom i tehniku.

 

Viesturiskuos amatnīceibys atspūguļuojums Kēdaiņu tautys muokslā: aplikaceja – vīna nu vacuokūs kruosainuos šyusteišonys metodu

Stuostejums, parkū i kod aplikacejis metode tyka nūsaukta par „tekstila mozaiku aba pečvorku”, kaida ir atškireiba storp „pečvorku” i aplikaceju. Tautystārpu i viesturiski svineigūs driebu izšyušona. Slaidu demonstriešona nūdarbeibys laikā.

 

Ausšonys tradicejis i tehnologeja Kēdaiņu regionā

Divejis lekcejis-praktikumi. Pyrmuo lekceja: ausšonys suoku demonstriešona, izmontojūt autentiskus 19. g. s. stuovus – dīgu sagataveišona i auduma aizmesšona. Skaidruojums, kam vajadzeigi stuovu vertikaluos i horizontaluos mastivis, kai viers jūs krystojami dīgi, kai mastivu dīgi sasīnami bizē i aptynami stuovu golā. Stuostejums, kur Kēdaiņūs var redzēt unikalūs sveitys auduma paraugus, puorrunys, voi regiona augstmani volkuoja graznuos Slucka jūstys, kod piļsātā beja ausšonys cehi. Ūtrajā lekcejā ruoda, kai aizmest audaklu atbylstūši izmārim: vērt neitīs i škītā, dasīt.

 

Cymdu i aprūču adeišona Kēdaiņu regionā

Skaidruojums par tradicionalajim aprūču i cymdu rokstim Lītuvys centralajā daļā i Klaipēdys regionā. Stuosts par tū, kai 1940. g. Klaipēdys regiona unikaluo cymdu kolekceja tyka Dotnuvā, kai ari par Lītuvys cymdu izplateibu uorpus juos rūbežim, cymdu veidim, adeišonys tehniku i par cymdu nūzeimi sakralajā, estetyskajā, kasdīnys i svātku aspektā.

 

Vierpšona

Vierpšonys demonstriešona, izmontojūt vertikalūs i horizontalūs vierpšonys rateņus, kūka rateņu i autentysku akmiņa rateņu nu neolita laikmata.

 

V. Programys 1863. goda sasaceļšonys muzejā

  •   Paberže i 1863. goda sasaceļšona
  •   Dzeive piec 1863. goda sasaceļšonys
  •   Paberžis simboli – saulis formys krysti, kapelys krysti i dziernakmini (5.–12. klašu školānim i pīaugušajim)
  •   1863. goda sasaceļšona Lītuvā (7.–12. klašu školānim i pīaugušajim)
  •   Pīminis vītys, veļteitys 1863. goda sasaceļšonys nūtykumim (5.8. klašu školānim)