Muzejpedagoģiskās programmas
Izglītojošā programma sastāv no vairāk nekā 30 tēmām, tostarp vēstures, etnokultūras un mākslas tēmām, kas ir paredzētas pirmsskolas un skolas vecuma bērniem.
I. Vēsturiskās programmas Ķēdaiņu Reģionālajā muzejā
Nevēžas ielejas noslēpumi
Izglītojošas ekskursijas laikā skolēni apmeklē Sirutišķu muižu un parku – Česlava Miloša vecvecāku dzimteni, Kalnaberže – P. Stolipina un K. Biņķa muižu, Paberže – 1863. g. sacelšanās muzeju, Šilingu muižu, baznīcas priekšmetu muzeju, ko izveidojis Tēvs Staņislavs, Krekenavu – Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcu, kur dzejnieks Maironis kalpoja kā priesteris, Pašiļi – vienīgo sumbru rezervātu Lietuvā, Šventībrasti – 1863. gada sacelšanās nemiernieku ieleju, Šeteņi – Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša kultūras centru, historisma stila Apītalauķa muižu, kas piederēja grāfiem Zabiello, kā arī Ķēdaiņu minaretu. Ekskursijas laikā skolēni aizpilda uzdevumu grāmatas, kurās ir doti jautājumi, kas pārbauda skolēnu zināšanas par vēsturi, literatūru un bioloģiju. Programma ir piemērota 5.–12. klašu skolēniem. Programmas ilgums – 6 stundas.
Ķēdaiņi – Mikaloja Daukša un Česlava Miloša zeme
Skolēni lasa renesanses perioda Lietuvas dzejnieku un M. Daukša darbus; M. Katka etnogrāfiskā apcerējuma „Tumsas laiki” fragmentus, Č. Miloša autobiogrāfisko romānu „Isas ieleja” un J. Paukšteļa romānu „Kaimiņi”. Pēc tam viņi analizē filmu fragmentus, kas izveidoti pēc minēto darbu motīviem. Viņi arī izvēlas minēto autoru tipiskākos varoņus, veido iestudējumus un mēģina rast atbildes uz dažādiem jautājumiem. Programma ir piemērota 8.–12. klašu skolēniem. Programmas ilgums – 2 stundas.
(Programmas, kas ir piemērotas vecāko klašu skolēniem tiek organizētas Ķēdaiņu rajonā un Ķēdaiņu Reģionālajā muzejā.)
Ko stāsta akmens cirvis
Skolēni iepazīstas ar arheoloģijas ekspozīciju, noskatās video filmas „Vikingu festivāls” fragmentus, mēra un zīmē arheoloģiskos eksponātus un risina krustvārdu mīklas.
Seno priekšmetu pasakas
Nodarbības laikā skolēni mācās rullēt linu dvieli un nest koka spaiņus ar nēšiem. Viņi arī pielaiko koka tupeles, min mīklas, mācās sakāmvārdus un zīmē tos priekšmetus, kas viņiem patika vislabāk.
Dzīve muižā
Skolēni iepazīstas ar Ķēdaiņu reģiona muižu vēsturi, aplūko Apītalauķa muižas mēbeļu komplektu, kas izgatavots no ragiem, izgatavo vēdekļus un zīmē savas sapņu pilis.
Viena diena viduslaiku pilsētā
Skolēni iepazīstas ar Lielā tirgus laukuma vēsturi, zīmē nozīmīgāko arhitektūras ēku skices: rātsnamu, Reformātu baznīcu un Stiklinieku māju, kā arī pastaigājas pa vecpilsētas iekšpagalmiem.
Grāmatu nelegālās ievešanas ceļi
Skolēni iepazīst Ķēdaiņu reģiona cilvēkus, kas nelegāli ieveda grāmatas, uzzina par viņu bīstamo slepeno dzīvi un skolām. Viņi arī risina krustvārdu mīklas, lasa 19. gs. beigu posma rakstus un spēlē spēles.
Radzivilu ģimenes vēsture
Skolēni apgūst muižnieku ģimenes vēsturi, tradīcijas un paražas, analizē uzvārdu nozīmi un zīmē rakstus, kas grezno Radzivilu sarkofāgus.
Lietuvas un Ķēdaiņu senais ģerbonis
Skolēni iepazīstas ar Lietuvas pilsētu senajiem ģerboņiem, zīmē Ķēdaiņu un Jonušavas ģerboņus un veido paši savu ģerboņu skices.
Deportācija un partizānu kustība Ķēdaiņu reģionā
Skolēni iepazīstas ar represēto un partizānu dzīves stāstiem, lasa viņu vēstules, analizē fotogrāfijas, kas atrodamas muzeja krājumu glabātavā, klausās deportēto un partizānu dziesmas un dzejoļus.
Ķēdaiņu pilsētas kultūra (5.–8. klase)
Ekskursija pa Ķēdaiņu vecpilsētu (Lielais tirgus laukums, rātsnams, Reformātu baznīca, Arnetu nams), iepazīšanās ar muzeja arheoloģiskajām senlietām.
Senā tautas skulptūra. Krusta simbols.
Skolēni iepazīstas ar tautas sīkskulptūru, dievnamu krustiem un ar V. Svirska veidotajiem krustiem.
Annes Frankas vēsture šodien (8. klase)
Skolēni iepazīstas ar holokausta sacelšanās notikumiem. Viņi skatās filmu „Dārgā Kitija” un lasa dienasgrāmatas fragmentus.
Tējas noslēpumi
Skolēni apskata seno tējas katliņu kolekciju, iepazīstas ar dažādu valstu tējas dzeršanas tradīcijām, izgaršo dažādu veidu Lietuvas tējas.
II. Etnokultūras programmas Ķēdaiņu Reģionālajā muzejā
Linu ceļš
Skolēni iepazīstas ar linu apstrādes instrumentiem un linu audzēšanas tradīcijām. Viņi arī mācās dziesmas un spēles.
Rudzu ceļš
Skolēni iepazīstas ar lauksaimniecības instrumentiem, mācās sēt ar sētuvi un atpazīt dažāda veida graudus. Viņi arī nogaršo dažādu veidu maizi un min krustvārdu mīklas.
Lai Adventes vakari nebūtu tik gari
Skolēni iepazīstas ar Adventes tradīcijām un burvību. Viņi arī mācās Adventes spēles un dziesmas.
Ziemassvētku gaidās
Skolēni iepazīstas ar Ziemassvētku un Kūču vakara tradīcijām, burvību un spēlēm.
Aukstā ziema iet prom
Skolēni iepazīstas ar Meteņu tradīcijām, dziesmām un spēlēm.
Putnu atgriešanās
Skolēni iepazīstas ar putnu atgriešanās stāstiem, svētku tradīcijām, bērnu folkloru un putnu balsu imitāciju.
Lieldienu izklaide
Skolēni iepazīstas ar olu krāsošanas veidiem un Lieldienu paražām. Viņi arī apgūst Lieldienu spēles un dziesmas.
Lieldienu olas
Skolotājs paskaidro Lieldienu olu simbolisko nozīmi. Skolēniem tiek mācīts, kā raibināt olas ar vasku.
Ganu paražas
Skolēni iepazīstas ar Vasarsvētku svētdienas paražām, spēlēm, dziesmām un bērnu folkloru.
III. Programmas Multikulturālajā centrā
Konfesijas
Ekskursija pa katoļu, reformātu, pareizticīgo un ebreju dievnamiem, meklējot kopīgo un atšķirīgo dažādās reliģijās.
Holokausts
Pēc dokumentālo filmu „Saulriets Lietuvā” un „Ātrā palīdzība” fragmentu noskatīšanās skolēni piedalās diskusijā.
Štetla un tradīcijas
Ekskursija pa Ķēdaiņu vecpilsētu, uzzinot ebreju dzīves savdabību Lietuvas pilsētās. Praktiskas nodarbības Multikulturālajā centrā. Ebreju Sabata svētki: tradīcijas un izmantojamie priekšmeti.
Nacionālo kopienu literatūra, mūzika un simboli
Programma ietver 16. līdz 19. gs dažādu veidu rakstisku darbu apskati. Tiek pētīti ar Ķēdaiņu pilsētu saistīti luterāņu, kalvinistu, katoļu un ebreju laicīgie teksti. Skolēni arī iepazīstas ar Krievijas un Polijas tekstiem, kas ir saistīti ar 19.–20. gs. savrupmāju kultūru. Dažādu tautu un reliģiju rakstisko mantojumu ilustrē mākslas un arhitektūras objekti. Skolēni noskaidro nozīmīgākos simbolus, kā arī klausās reliģiskos dziedājumus un dažādu tautu mūziku.
IV. Vēsturiskās amatniecības programma Arnetu namā
Vēsturiskās amatniecības atspoguļojums Ķēdaiņu tautas mākslā: mezglošana
Aproču un mezgloto rotājumu demonstrēšana. Rotājumu veidošanas apmācība. Stāstījums par rotājumu vēsturi un mezglu un pērlīšu simbolisko nozīmi lietuviešu pasaules skatījumā. Slaidu demonstrēšana nodarbības laikā.
Vēsturiskās amatniecības atspoguļojums Ķēdaiņu tautas mākslā: mežģīņu darināšana, izmantojot „dakšu” un tamborēšanu
Skaidrojums par Lietuvas tradicionālajām mežģīņu darināšanas metodēm un to izmantošanu. Prezentācija par mežģīņu darināšanu, izmantojot „dakšu” – tās vēsture un simboliskā nozīme. Apmācība mežģīņu darināšanā un izšūšanā. Slaidu demonstrēšana nodarbības laikā.
Iepazīstināšana ar vilnas velšanas tradīcijām un filcētu priekšmetu veidošanu.
Apmācība filcētu priekšmetu veidošanā. Filcēšanas vēstures, tradīciju un tehniku izklāsts.
Vēsturiskās amatniecības atspoguļojums Ķēdaiņu tautas mākslā: aplikācija – viena no vecākajām krāsaino izšuvumu metodēm
Skaidrojums, kāpēc un kad aplikācijas metode tika nosaukta par „tekstilmozaīku jeb pečvorku”, kāda ir atšķirība starp „pečvorku” un aplikāciju. Tautastērpu un vēsturiski svinīgo apģērbu izšūšana. Slaidu demonstrēšana nodarbības laikā.
Aušanas un tehnoloģiju tradīcijas Ķēdaiņu reģionā
Divas lekcijas – darbsemināri. Pirmā lekcija: aušanas demonstrēšana, izmantojot autentiskas 19. gs. stelles – diegu un atspoles sagatavošana. Skaidrojums par velku un audu diegiem, nītīšanu, šķietošanu, un kā sasaistīt diegus un ievietot tos atspolē. Otrā lekcija: skaidrojums, kā velku diegus iesiet stellēs.
Cimdu un aproču adīšana Ķēdaiņu reģionā
Skaidrojums par tradicionālajiem aproču un cimdu rakstiem Lietuvas centrālajā daļā un Klaipēdas reģionā. Stāsts par to, kā 1940. g. Klaipēdas reģiona unikālā cimdu kolekcija nokļuva Dotnuvā, kā arī par Lietuvas cimdu sastopamību ārpus tās robežām, cimdu veidiem, adīšanas tehniku un par cimdu nozīmi sakrālajā, estētiskajā, ikdienas un svētku aspektā.
Vērpšana
Vērpšanas demonstrēšana, izmantojot vertikālos un horizontālos vērpšanas riteņus, koka ratiņu un autentisku akmens ratiņu no neolīta laikmeta.
V. Programmas 1863. gada sacelšanās muzejā
- Paberže un 1863. gada sacelšanās
- Dzīve pēc 1863. gada sacelšanās
- Paberže simboli – saules formas krusti, kapelas krusti un dzirnakmeņi (5.–12. klašu skolēniem un pieaugušajiem)
- 1863. gada sacelšanās Lietuvā (7.–12. klašu skolēniem un pieaugušajiem)
- Piemiņas vietas, veltītas 1863. gada sacelšanās notikumiem (5.–8. klašu skolēniem)