Name | Byusim cīši kai zuodža zūbi!, Būsim cieši kā zāģa zobi!, Būsime vieningi kaip pjūklo dantys!, Let us be strong as saw teeth!, Будзем з’яднаныя як зубы пылы! |
Author | Sandra Ūdre |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Byusim cīši kai zuodža zūbi! (arī latgalīši cīši kai zuodža zūbi) – latgaliski pārfrāzēts kalmiku sauklis no oiratu (kalmiku priekšteči) varoņdziesmas par austrummongoļu sakāvi 1587. g. (jaunākā hipotēze – 1623). Tomēr saukļa izplatīšanās Latgolā nav saistāma ar pašas varoņdziesmas tekstu.
Par saukli kļuvušie vārdi simboliski atklāj mazas tautas ideoloģisko vienotību, spēju izdzīvot smagos politiskos apstākļos. Par iekļaušanos cariskās Krievijas militārajā sistēmā (kavalērija) kalmiki saņem tiesības uz autonomu valstisku veidojumu Volgas lejtecē.
19. gs. beigās–20. gs. sāk. Krievijas armijā dienošajiem latgalīšu augstāko rangu karaveirim nevar būt nezināma kalmiku cīņas slava, saliedētība ierindā un leģendārais sauklis. Latgalē Byusim cīši kai zuodža zūbi! iesakņojas un kultūras telpā atklājas kā: 1. Vienotības apliecinājums. 2. Kvalitatīvs raksturotājs. 3. RA studentu sauklis.
Cirkulējot mutvārdu formā, zudušas ziņas par saukļa izcelsmi, izplatījušās dažādas versijas. Kādā folkloras ekspedīcijā piedēvēts romu kultūrai (čyguoni), paši latgalieši to ar lepnumu atzīst par savu. Byusim cīši kai zuodža zūbi! bez piesaistes konkrētiem faktiem ietver ideju par Latgales atdzimšanu.
21. gs. sāk. raksturīgs dzēlīgs un ironisks skatījums uz latgaliešu sabiedriskajām un politiskajām aktivitātēm, uzvedības modeli, tomēr allaž akcentēta spēja saliedēties. Vienotība vai vismaz rīcība pēc viena modeļa tiek pozicionēta kā latgaliešus raksturojoša īpašība. Vēlmi sakārtot pasauli ar zuodža metaforu spilgti piesaka Antons Slišāns dzejolī „Zuodžu osynuotojs”.
Teiciena Byusim cīši kai zuodža zūbi! popularitāte saistāma ar zuodža kā svarīga darba instrumenta parādīšanos Latgales laukos 19. gs. otrajā pusē. Zuodžs latgaliešos raisa interesi arī kā neparasts priekšmets. Ar zuodža kvalitāti salīdzina pārējās reālijas, darba procesu. Oss kai zuodžs ir teicamas kvalitātes rādītājs, savukārt kai ar kūka zuodži; naosynuotu zuodži ir jebkā negatīvs vērtējums. Asociāciju par zāģēšanu latgalieši attiecina arī uz psihiskām norisēm: uzmācīga doma kā zāģēšana, psiholoģiska vardarbība kā zāģēšanu ar kūka zuodži.
Byusim cīši kai zuodža zūbi! kā kvalitātes apzīmējumu attiecina uz komandas garu un vienotu rīcību. RA studentu vidē Byusim cīši kai zuodža zūbi! var manīt bieži, tas ir daļa no RA Studējošo padomes logo. Logo Byusim cīši kai zuodža zūbi! reprezentē studentu zinātnisko konferenci „Mēs laikā, telpā, attīstībā” (1996). Kopš 2002. g. konferencei starptautisks statuss.
Par saukli kļuvušie vārdi simboliski atklāj mazas tautas ideoloģisko vienotību, spēju izdzīvot smagos politiskos apstākļos. Par iekļaušanos cariskās Krievijas militārajā sistēmā (kavalērija) kalmiki saņem tiesības uz autonomu valstisku veidojumu Volgas lejtecē.
19. gs. beigās–20. gs. sāk. Krievijas armijā dienošajiem latgalīšu augstāko rangu karaveirim nevar būt nezināma kalmiku cīņas slava, saliedētība ierindā un leģendārais sauklis. Latgalē Byusim cīši kai zuodža zūbi! iesakņojas un kultūras telpā atklājas kā: 1. Vienotības apliecinājums. 2. Kvalitatīvs raksturotājs. 3. RA studentu sauklis.
Cirkulējot mutvārdu formā, zudušas ziņas par saukļa izcelsmi, izplatījušās dažādas versijas. Kādā folkloras ekspedīcijā piedēvēts romu kultūrai (čyguoni), paši latgalieši to ar lepnumu atzīst par savu. Byusim cīši kai zuodža zūbi! bez piesaistes konkrētiem faktiem ietver ideju par Latgales atdzimšanu.
21. gs. sāk. raksturīgs dzēlīgs un ironisks skatījums uz latgaliešu sabiedriskajām un politiskajām aktivitātēm, uzvedības modeli, tomēr allaž akcentēta spēja saliedēties. Vienotība vai vismaz rīcība pēc viena modeļa tiek pozicionēta kā latgaliešus raksturojoša īpašība. Vēlmi sakārtot pasauli ar zuodža metaforu spilgti piesaka Antons Slišāns dzejolī „Zuodžu osynuotojs”.
Teiciena Byusim cīši kai zuodža zūbi! popularitāte saistāma ar zuodža kā svarīga darba instrumenta parādīšanos Latgales laukos 19. gs. otrajā pusē. Zuodžs latgaliešos raisa interesi arī kā neparasts priekšmets. Ar zuodža kvalitāti salīdzina pārējās reālijas, darba procesu. Oss kai zuodžs ir teicamas kvalitātes rādītājs, savukārt kai ar kūka zuodži; naosynuotu zuodži ir jebkā negatīvs vērtējums. Asociāciju par zāģēšanu latgalieši attiecina arī uz psihiskām norisēm: uzmācīga doma kā zāģēšana, psiholoģiska vardarbība kā zāģēšanu ar kūka zuodži.
Byusim cīši kai zuodža zūbi! kā kvalitātes apzīmējumu attiecina uz komandas garu un vienotu rīcību. RA studentu vidē Byusim cīši kai zuodža zūbi! var manīt bieži, tas ir daļa no RA Studējošo padomes logo. Logo Byusim cīši kai zuodža zūbi! reprezentē studentu zinātnisko konferenci „Mēs laikā, telpā, attīstībā” (1996). Kopš 2002. g. konferencei starptautisks statuss.
Intresting info
Lietpratējiem Latgalē pazīstami dažādi zuodžu veidi (A. Reķēnas „Kalupes izloksnes vārdnīca”, II, 1998, 578): lielais zuogis ‘šķērszāģis’, dieļu zuogis ‘baļķu zāģis’, ramys zuogeits/pukss ‘loka zāģis’, smailais zuogeits ‘smailais vienrokas zāģis’, pinera zuogeits ‘zāģis kokgriezumu veidošanai’, dzelža zuogeits/nažauka ‘metālzāģis’. Augstākā amata (omots) prasmes, rīkojoties ar zuodži, atklājas meistarībā to uzasināt. No tā atkarīgs viss darba rezultāts.