| Name | Čyguoni, čigāni, čigonai, gypsies, цыгане |
| Author | Antra Kļavinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgaliskajās izloksnēs ar sieviešu dzimtes leksēmu čygonka pamanāmības, spilgtuma dēļ apzīmētas dažādas reālijas: 1) ziemas ābolu šķirne; 2) dzelzceļš; 3) puķe (Achimenes); 4) sēnes: meža šampinjons (Rozites caperata) vai cūcene (Lactarius necator). Latgales īpašvārdu sistēmā etnonīms transformējies uzvārdos un vietvārdos.
Čyguoni ir parādījušies Eiropā viduslaikos, Latgalē pirmie čyguoni, visticamāk, nākuši no Polijas (arī Baltkrievijas vai Lietuvas) poļu (poļaki) laikos. Gadsimtiem ilgi klaiņojošā dzīvesveida dēļ čyguoni visā pasaulē bijuši pakļauti represijām, daudzi asimilējušies, slēpj savu tautību. Pēc Otrā pasaules kara čyguoni lielākoties ir atteikušies no klaiņošanas, dzīvo pastāvīgās mītnēs, galvenokārt pilsētās: Daugovpilī, Kruoslovā, Preiļūs, atsevišķos lauku reģionos – Vārkavas nov. Upmalas pag., Daugavpils nov. Kolupā, Krāslavas nov. Izvoltys pag. u. c. Neraugoties uz izglītības, nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma problēmām, 2000. g. čyguoni, pēdējos 10 gados Latgales čyguoni ir kļuvuši aktīvāki sabiedriskajā sfērā, piem., darbojas čyguonu biedrības „Nevo drom” (‘jaunais ceļš’) Krāslavas un Daugavpils filiāle, popularitāti guvis Krāslavā izveidotais deju (dziga) un dziesmu ansamblis „Dželem” ‘dzīve’.
Lai arī Latgalē čyguonu nekad nav bijis daudz, tie ir pamanāmi citādā dzīvesveida un ārējā izskata dēļ. Folklorā dominē priekšstats par čyguonim kā labiem zirgu pazinējiem, tirgotājiem, mijējiem, arī zagļiem; svarīgs vīrieša atribūts ir džindžala ‘pātaga ar vairākiem mezgliem’. Par raksturīgu čyguonu nodarbi uzskatīta dejošana, muzicēšana, dziedāšana (muzykants).
Latgaliešu gadskārtu ieražu tradīcijās čyguoni ir biežāk lietotais masku gājiena dalībnieku apzīmējums, kas saistāms ar čyguonu tēla kā masku gājiena barveža vai dalībnieka popularitāti (Aizgavieņs). Tajā izpaužas priekšstati par čyguonu etnosu kā svešās pasaules reprezentantu: 1) ārējo izskatu; 2) dzīvesveidu; 3) tipiskām nodarbēm: dejo, dzied, reizēm nozog cienastu, vīrieši vadā zirgu, dīda lāci, sievietes ubago, zīlē. Nostabilizējies vārdu savienojums īt čyguonūs, laistīs čyguonūs ‘piedalīties masku gājienā’. Čyguonu maskas popularitāte arī mūsdienās (etnogrāfisko ansambļu pasākumos, starptautiskajā masku tradīciju festivālā u. tml.) liecina, ka čyguonu kultūra, lai arī atšķirīga, tiek pieņemta, asimilēta.
Intresting info
Buinickis_Priestera_Jordana_atminas_01 *
Buinickis_Priestera_Jordana_atminas_02 *
Buinickis_Priestera_Jordana_atminas_03 *
Bumanis_Osas_upes_krastu_dziesmas_un_raksti_01 *
Bumanis_Osas_upes_krastu_dziesmas_un_raksti_02 *
Dzens_Muna_dzeive_I_01 *
Dzens_Muna_dzeive_I_02 *
Dzens_Muna_dzeive_I_03 *
Dzens_Muna_dzeive_I_04 *
Jankovjaks_Baltu_un_slavu_kulturkontakti_01 *
Jankovjaks_Baltu_un_slavu_kulturkontakti_02 *
Kursite_Kazas_Latgale *
Laganovskis_Pasaules_atklasme_01 *
Laganovskis_Pasaules_atklasme_02 *
Leimanis_Cigani_Latvijas_mezos_maja_un_tirgos_01 *
Leimanis_Cigani_Latvijas_mezos_maja_un_tirgos_02 *
Leimanis_Cigani_Latvijas_mezos_maja_un_tirgos_03 *
Macilevics_Pawujciejszona_01 *
Macilevics_Pawujciejszona_02 *
Macilevics_Pawujciejszona_03 *
Macilevics_Pawujciejszona_04 *
Maskas_un_maskosanas_Latvija_Rancane_Aida_01 *
Maskas_un_maskosanas_Latvija_Rancane_Aida_02 *
Maskas_un_maskosanas_Latvija_Rancane_Aida_03 *
Nautris_Maklatoji_01 *
Nautris_Maklatoji_02 *
Nezinams *
Sirins_Vysa_pa_druskai *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv