Name | Abādys, mielasts, arī ēdiens cūku bērēs, skerstuvės special meal after „pig funeral”, свежаніна |
Author | Antra Kļavinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Citās valodās abādys (abāda, abāds, abēdeņš) var izskaidrot tikai aprakstoši: 1) pirmais mielasts cūku bērēs; ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta (medniekiem – nošauta) dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piem., kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas vai ceptas aknas; 2) kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa pēc cūku bērēm.
Latgales kultūrtelpā abādys (abāda, abāds, abēdeņš) saistās ar: 1. Cūku kaušanas tradīcijām. 2. Savstarpējas izpalīdzības paradumiem. 3. Medniecību kā pārtikas ieguves veidu.
Senāk (daudzviet arī tagad) cūkas kāva rudenī un ziemā, ap Zīmyssvātkim, lai svētku galdā būtu cepetis, aukstā gaļa (studiņs), gaļas desas (kilbasys) un jo īpaši putraimu (asins jeb melnās) desas. Atlikusī gaļa tiek sālīta, žāvēta (veiteita, kapceita), tādējādi nodrošinot pārtikas krājumu visam gadam. Cūka tiek kauta arī lielos godos, īpaši uz kuozom.
Cūku un citu lopu kaušana un abādys atainotas latgaliešu literatūras sižetos, piemēram, Jezupa Macileviča „Pawujciejszona..” (1850), Dektera romānā „Dorvas cīma ļaudis” (1970), Ontona Dzeņa „Muna dzeive” (1971), Klāņu Mārtiņa humoreskā „Abāda vakarā” (2000), Antona Matvejāna stāstā „Cyuku bēres” (2001) u. c.
Latgales kultūrtelpā abādys (abāda, abāds, abēdeņš) saistās ar: 1. Cūku kaušanas tradīcijām. 2. Savstarpējas izpalīdzības paradumiem. 3. Medniecību kā pārtikas ieguves veidu.
Senāk (daudzviet arī tagad) cūkas kāva rudenī un ziemā, ap Zīmyssvātkim, lai svētku galdā būtu cepetis, aukstā gaļa (studiņs), gaļas desas (kilbasys) un jo īpaši putraimu (asins jeb melnās) desas. Atlikusī gaļa tiek sālīta, žāvēta (veiteita, kapceita), tādējādi nodrošinot pārtikas krājumu visam gadam. Cūka tiek kauta arī lielos godos, īpaši uz kuozom.
Cūku un citu lopu kaušana un abādys atainotas latgaliešu literatūras sižetos, piemēram, Jezupa Macileviča „Pawujciejszona..” (1850), Dektera romānā „Dorvas cīma ļaudis” (1970), Ontona Dzeņa „Muna dzeive” (1971), Klāņu Mārtiņa humoreskā „Abāda vakarā” (2000), Antona Matvejāna stāstā „Cyuku bēres” (2001) u. c.
Intresting info
Valodnieks Jānis Endzelīns vārda etimoloģiju saista ar verbu apbest ‘apbedīt’; savukārt latgaliešu valodas pētnieks Antons Breidaks to ir apstrīdējis, norādot, ka latgaliskajās izloksnēs šis vārds saistāms ar lietuviešu bēda. Valodnieks to skaidro ar faktu, ka tradīcijās ir uzsvērta cilvēku iejūtīgā attieksme pret mājlopiem. Viņi apzinās, ka, nekaujot mājlopu, nevarēs izdzīvot, bet vienmēr to cenšas novilcināt.
Matvejans_Aizit_muna_Asinova_mozi_stosteni_2001_02 *
Matvejans_Aizit_muna_Asinova_mozi_stosteni_2001_03 *
Matvejans_Aizit_muna_Asinova_mozi_stosteni_2001_04 *
Mednis_Pi_Raznas_dzeja_2004 *
Nautris_Konstantins_Saimniks_un_cyuka_Maklatoji_dzeja_1982 *
Breidaks_Augszemnieku_dialekts_Darbu_izlase_2006 *
Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_1983_01 *
Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_1983_02 *
Latkovskis_Dzymtos_zemes_laudis_1983_03 *
Matvejans_Aizit_muna_Asinova_mozi_stosteni_2001_01 *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv