Name | Studiņs, aukstā gaļa, šaltiena, (meat) gelatine, студзень |
Author | Inga Belasova |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Studiņs (arī aukstuo gaļa, galerts, kvašelina, soltuo gaļa, studziņs, zilcgaļa): 1. Želejveida ēdiens. 2. Tradīciju sastāvdaļa. 3. Pārnestā nozīmē ‘students’.
Parasti studiņa pagatavošanai izmanto cūkas kājas un ausis, kas nodrošina ēdiena sarecēšanu bez želatīna, savukārt gaļas sastāvs var būt visdažādākais: liellopu gaļa, cūkgaļa, vistas gaļa u. tml. No dārzeņiem un garšaugiem visbiežāk izmanto ķiplokus, sīpolus, burkānus, pētersīļus, dilles, melnos graudu piparus, lauru lapas. Studini ēd ar mārrutkiem, sinepēm, karstiem vārītiem kartupeļiem (buļbys), kā arī mērcējot vājā etiķūdenī.
Iespējams, ka šis ēdiens ir radies brīdī, kad kāds ir iznesis gaļas buljona atliekas pagrabā vai vēsā vietā, kā rezultātā tas pārvērties studinī. Auksto recekļveida gaļas buljonu jau izsenis lietoja ziemeļu tautas. Šāda veida maltīti (kopā ar vītinātām zivīm un žāvētu gaļu) mednieki („Guoju pa mežu”) mēdza ņemt līdzi tālākos pārgājienos.
Pašreizējais veikalu sortimenta klāsts un tehnoloģiju daudzveidība atvieglo studiņa gatavošanas procesu: tas ir padarīts ne tikai par viegli pagatavojamu svētku ēdienu, bet arī par ikdienā pieejamu maltīti. Interesanti, ka atsevišķos Latgales apvidos studiņs un soltuo gaļa nav viens un tas pats. To pamato ar atšķirīgu studiņa komponentu un pagatavošanas procesa niansēm.
Agrāk studiņs tika celts galdā galvenokārt rudenī un ziemā. Ar laiku mainās latgaliešu kulinārās paražas, un studini gatavo arī vasaras periodā.
Folkloras teksti liecina, ka studiņs ir ieņēmis goda vietu citu latgaliešu svētku ēdienu vidū. To gatavoja bēru mielastam, ņēma līdzi ciemakukulim (svuoti, gosts), cienāja kuozu viesus.
Uzvārdi, kuru pamatā izmantoti ēdienu nosaukumi, Latgalē ir diezgan populāri. To rašanās iemesli varēja būt saistīti ar noteiktām cilvēka rakstura īpašībām. Latvijas vietvārdu datu bāzē ir reģistrēts skrajciems Studeni (Rēzeknes nov. Sakstagala pag.), kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Studini, savukārt Krāslavas nov. Skaistas pag. atrodas neliela upe Studupe.
Parasti studiņa pagatavošanai izmanto cūkas kājas un ausis, kas nodrošina ēdiena sarecēšanu bez želatīna, savukārt gaļas sastāvs var būt visdažādākais: liellopu gaļa, cūkgaļa, vistas gaļa u. tml. No dārzeņiem un garšaugiem visbiežāk izmanto ķiplokus, sīpolus, burkānus, pētersīļus, dilles, melnos graudu piparus, lauru lapas. Studini ēd ar mārrutkiem, sinepēm, karstiem vārītiem kartupeļiem (buļbys), kā arī mērcējot vājā etiķūdenī.
Iespējams, ka šis ēdiens ir radies brīdī, kad kāds ir iznesis gaļas buljona atliekas pagrabā vai vēsā vietā, kā rezultātā tas pārvērties studinī. Auksto recekļveida gaļas buljonu jau izsenis lietoja ziemeļu tautas. Šāda veida maltīti (kopā ar vītinātām zivīm un žāvētu gaļu) mednieki („Guoju pa mežu”) mēdza ņemt līdzi tālākos pārgājienos.
Pašreizējais veikalu sortimenta klāsts un tehnoloģiju daudzveidība atvieglo studiņa gatavošanas procesu: tas ir padarīts ne tikai par viegli pagatavojamu svētku ēdienu, bet arī par ikdienā pieejamu maltīti. Interesanti, ka atsevišķos Latgales apvidos studiņs un soltuo gaļa nav viens un tas pats. To pamato ar atšķirīgu studiņa komponentu un pagatavošanas procesa niansēm.
Agrāk studiņs tika celts galdā galvenokārt rudenī un ziemā. Ar laiku mainās latgaliešu kulinārās paražas, un studini gatavo arī vasaras periodā.
Folkloras teksti liecina, ka studiņs ir ieņēmis goda vietu citu latgaliešu svētku ēdienu vidū. To gatavoja bēru mielastam, ņēma līdzi ciemakukulim (svuoti, gosts), cienāja kuozu viesus.
Uzvārdi, kuru pamatā izmantoti ēdienu nosaukumi, Latgalē ir diezgan populāri. To rašanās iemesli varēja būt saistīti ar noteiktām cilvēka rakstura īpašībām. Latvijas vietvārdu datu bāzē ir reģistrēts skrajciems Studeni (Rēzeknes nov. Sakstagala pag.), kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Studini, savukārt Krāslavas nov. Skaistas pag. atrodas neliela upe Studupe.
Intresting info
Studiņa fonētiskā līdzība ar vārdu students ir iniciējusi studentu festivāla „Studiņs 2010” nosaukuma tapšanu. Tas ir noslēdzošais Latgales studentu nedēļas pasākums, kuru organizēja LgSC 2010. g. 16. septembrī, norādot (http://lgsc.lv/studins-2010), ka, izsuokūt studejis dyžanuos i augstuos školuos, eistynam studentam sātā palicieji leidza saryupej dažaidus lauku lobumus, i tim, kas atbrauc iz Reigu nu Latvejis austrumu (A rūbežs) pusis, nav svešs ari taids ar mīlesteibu gataveits iedīņs kai studiņs, kū cytur saukoj par soltū gali. Latgolā studiņa pagataveišonai ir sana viesture – taipat kai braukšonai studēt iz Reigu.