| Name | Svuoti, precinieki, piršliai, matchmakers, сваты |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Atkarībā no lietojuma konteksta ar svuotim Latgalē apzīmē: 1. Jaunā pāra starpniekus kāzu rituālā; svuotu nozīmi apliecina to: 1.1. izvēles nosacījumi, 1.2. rituālās darbības, 1.3. funkciju transformācija mūsdienās. 2. Laulātā pāra vecākus to savstarpējā saziņā. 3. Sociāli izredzēto statusam pietuvinātas personas.
Līdz pat 20. gs. vidum svuoti bija ierasti kāzu (kuozys) rituāla dalībnieki Latgalē. Apzīmējums svuoti ticis lietots gan procesa nozīmē (braukt svuotūs), gan nosaucot precību rituāla dalībniekus.
Svuotu īpašo nozīmi nosaka to rituāli maģiskā funkcija kāzu kā pārejas rituāla izpratnē: viņi veic vidutāja lomu, ievadot jauno pāri sociāli produktīvākajā – ģimenes dzīves (saime) – periodā. Saglabājušās liecības par diviem svuotu izvēles scenārijiem – ar iepriekšēju potenciālās līgavas viedokļa izzināšanu vai bez tās.
Precības un derības līdz pat 20. gs. vidum notika rituālas izspēles veidā. Ieradušies meitas mājā, svuoti uzdevās par ceļiniekiem vai tirgotājiem (tiergs), kas meklē pērkamas aitiņas (vuška), telītes vai puķītes. Ja svuoti bija gaidīti, notika t. s. (mozuos) aizdzereibys jeb saderināšanās mielasts, kura laikā vienojās par kāzu dienu un meitas pūru.
Svuotu galvenā loma saglabājās arī kāzu dienā. Braucot uz baznīcu, pajūgu rindu ievadīja līgavas svuoti, saukti arī krysttāvs un krystamuote, noslēdza līgavaiņa svuoti.
Akcentējot kāzu svinību vadīšanas funkciju, senāk lietotos apzīmējumus – svuoti un vakaraiņs, vakaraine – jau 20. gs. vidū aizstāj arī mūsdienās lietotie: vedējtāvs un vedējmuote.
Apzīmējums svuoti saglabā savu nozīmi arī jauno radniecības saišu nosaukšanai, respektīvi, jaunā pāra tēvi savā starpā saucas svuoti, mātes – svuočys.
Līdz pat 20. gs. vidum svuoti bija ierasti kāzu (kuozys) rituāla dalībnieki Latgalē. Apzīmējums svuoti ticis lietots gan procesa nozīmē (braukt svuotūs), gan nosaucot precību rituāla dalībniekus.
Svuotu īpašo nozīmi nosaka to rituāli maģiskā funkcija kāzu kā pārejas rituāla izpratnē: viņi veic vidutāja lomu, ievadot jauno pāri sociāli produktīvākajā – ģimenes dzīves (saime) – periodā. Saglabājušās liecības par diviem svuotu izvēles scenārijiem – ar iepriekšēju potenciālās līgavas viedokļa izzināšanu vai bez tās.
Precības un derības līdz pat 20. gs. vidum notika rituālas izspēles veidā. Ieradušies meitas mājā, svuoti uzdevās par ceļiniekiem vai tirgotājiem (tiergs), kas meklē pērkamas aitiņas (vuška), telītes vai puķītes. Ja svuoti bija gaidīti, notika t. s. (mozuos) aizdzereibys jeb saderināšanās mielasts, kura laikā vienojās par kāzu dienu un meitas pūru.
Svuotu galvenā loma saglabājās arī kāzu dienā. Braucot uz baznīcu, pajūgu rindu ievadīja līgavas svuoti, saukti arī krysttāvs un krystamuote, noslēdza līgavaiņa svuoti.
Akcentējot kāzu svinību vadīšanas funkciju, senāk lietotos apzīmējumus – svuoti un vakaraiņs, vakaraine – jau 20. gs. vidū aizstāj arī mūsdienās lietotie: vedējtāvs un vedējmuote.
Apzīmējums svuoti saglabā savu nozīmi arī jauno radniecības saišu nosaukšanai, respektīvi, jaunā pāra tēvi savā starpā saucas svuoti, mātes – svuočys.
Intresting info
Svuotu pieminējums („Jaunō Straume”, 1931, 14. februārī) reprezentē radu un draugu izpalīdzību, savējo apziņu, iegūst negatīvu konotāciju, iesaistoties tādos frazeoloģismos kā „svatu – bratu” padareišona u. tml. 20. gs. 20.–30. gadu presē svuoti ir neiztrūkstošs tēls starp tādiem savējos reprezentējošiem tipāžiem kā broli, swoti, kumi, draugi.