| Name | Drycāni, Dricāni, Dricanai, Drycāni, Дрыцаны |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Drycānu pag. izveidojās pēc 1861. g. Kopš 2009. g. Drycānu pag. kā administratīvu teritoriju iekļāva Rēzeknes nov. (1 no 25 Rēzeknes nov. pag.). Drycānus raksturo: 1. Nostāsti, teikas un anekdotes par Drycānim un vietas rašanos. 2. Spilgtas personības. 3. Muzikālās tradīcijas.
Drycānu nosaukumu saista ar vārdu „dryči” (ʻgriķiʼ) vai dricināt (ʻtricinātʼ), jo braukšana pāri daudzajiem pauguriem saistījās ar tricināšanu. Drycāni pirmo reizi rakstos minēti 1568. g., kad Polijas karalis Sigismunds II Augusts Drycānu muižu nodeva E. Rikam. Riku dzimta (Rykova) Drycānūs valdīja līdz pat 19. gs.
Drycānu slavenie novadnieki, kuri pazīstami tālu aiz Drycānu robežām: G. Manteifeļs, Boļeslavs Brežgo, Vladislavs Locis.
B. Brežgo kļuvis par galveno Latgales vēstures avotu pētnieku, aprakstītāju un publicētāju (~120 publikāciju, 20 manuskriptu). V. Locis no 1939. g. savu mūžu veltījis latgaliešu literatūras izdošanai (V. Lōča izd.).
Latgales kultūras vēsturē nozīmīgi dricānieši: pirmās Latgales atmodas aktīvisti – Ontons Laizāns un Pēteris Laizāns, literāti – Jezups Kindzuļs un Juoņs Trūps, komponists Staņislavs Broks.
Drycānu novadnieku grāmatizdevēju tradīcijas mūsdienās turpina Jānis Elksnis, kura vadītā LKCI attīstīta latgaliešu literāro valodu (latgalīšu volūda). Arī jaunākajā paaudzē arī var meklēt radošus un aktīvus cilvēkus: sirreālu noskaņu dzejniece Ingrīda Tārauda, ironisku un satīrisku darbu autors Raibīs Suņs (īstajā vārdā Oskars Orlovs).
Spilgtākie Drycānu muzikālo tradīciju veidotāji un popularizētāji: Antons Matvejāns, Viļumu dzimta un Eriņu ģimene (saime).
A. Matvejāns vācis senās garīgās dziesmas un tautasdziesmas, sacerējis tekstus un melodijas. Viņa bērnības atmiņas apkopotas tēlojumu grāmatā „Aizīt muna Asinova” (2001).
Spilgts Drycānu muzikālo tradīciju piemērs – Viļumu dzimta. Staņislavs Viļums 20. gs. sāk. bija Drycānu draudzes ērģelnieks, viņa dēls Andrejs Viļums – mūzikas skolotājs, bet A. Viļuma mazmeita, starptautiski atzītā latviešu ērģelniece, pianiste Iveta Viļuma-Apkalna ārvalstu presē tiek dēvēta par ērģeļu dīvu. 2003. g. saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2005. g. kļuvusi par pirmo ērģelnieci pasaulē, kas ieguvusi Vācijas ECHO Klassik balvu nominācijā „Gada instrumentālists”.
Atraktīvā Eriņu ģimene (Andris, Aija un Agnese) Latvijā plašāku popularitāti ieguva pēc dalības LNT šovā „Dziedošās ģimenes”. Ģimenes dziedāšanas tradīciju rosinātājs ir A. Eriņš, mūziķis un kultūras darbinieks, kurš raksta dziesmu tekstus un mūziku.
Drycānu kultūras nama paspārnē darbojas amatieru teātris „Siebrineicys”, jauniešu deju kolektīvs „Jumalēni” un vidējās paaudzes deju kolektīvs „Jumalo”.
Drycānu nosaukumu saista ar vārdu „dryči” (ʻgriķiʼ) vai dricināt (ʻtricinātʼ), jo braukšana pāri daudzajiem pauguriem saistījās ar tricināšanu. Drycāni pirmo reizi rakstos minēti 1568. g., kad Polijas karalis Sigismunds II Augusts Drycānu muižu nodeva E. Rikam. Riku dzimta (Rykova) Drycānūs valdīja līdz pat 19. gs.
Drycānu slavenie novadnieki, kuri pazīstami tālu aiz Drycānu robežām: G. Manteifeļs, Boļeslavs Brežgo, Vladislavs Locis.
B. Brežgo kļuvis par galveno Latgales vēstures avotu pētnieku, aprakstītāju un publicētāju (~120 publikāciju, 20 manuskriptu). V. Locis no 1939. g. savu mūžu veltījis latgaliešu literatūras izdošanai (V. Lōča izd.).
Latgales kultūras vēsturē nozīmīgi dricānieši: pirmās Latgales atmodas aktīvisti – Ontons Laizāns un Pēteris Laizāns, literāti – Jezups Kindzuļs un Juoņs Trūps, komponists Staņislavs Broks.
Drycānu novadnieku grāmatizdevēju tradīcijas mūsdienās turpina Jānis Elksnis, kura vadītā LKCI attīstīta latgaliešu literāro valodu (latgalīšu volūda). Arī jaunākajā paaudzē arī var meklēt radošus un aktīvus cilvēkus: sirreālu noskaņu dzejniece Ingrīda Tārauda, ironisku un satīrisku darbu autors Raibīs Suņs (īstajā vārdā Oskars Orlovs).
Spilgtākie Drycānu muzikālo tradīciju veidotāji un popularizētāji: Antons Matvejāns, Viļumu dzimta un Eriņu ģimene (saime).
A. Matvejāns vācis senās garīgās dziesmas un tautasdziesmas, sacerējis tekstus un melodijas. Viņa bērnības atmiņas apkopotas tēlojumu grāmatā „Aizīt muna Asinova” (2001).
Spilgts Drycānu muzikālo tradīciju piemērs – Viļumu dzimta. Staņislavs Viļums 20. gs. sāk. bija Drycānu draudzes ērģelnieks, viņa dēls Andrejs Viļums – mūzikas skolotājs, bet A. Viļuma mazmeita, starptautiski atzītā latviešu ērģelniece, pianiste Iveta Viļuma-Apkalna ārvalstu presē tiek dēvēta par ērģeļu dīvu. 2003. g. saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2005. g. kļuvusi par pirmo ērģelnieci pasaulē, kas ieguvusi Vācijas ECHO Klassik balvu nominācijā „Gada instrumentālists”.
Atraktīvā Eriņu ģimene (Andris, Aija un Agnese) Latvijā plašāku popularitāti ieguva pēc dalības LNT šovā „Dziedošās ģimenes”. Ģimenes dziedāšanas tradīciju rosinātājs ir A. Eriņš, mūziķis un kultūras darbinieks, kurš raksta dziesmu tekstus un mūziku.
Drycānu kultūras nama paspārnē darbojas amatieru teātris „Siebrineicys”, jauniešu deju kolektīvs „Jumalēni” un vidējās paaudzes deju kolektīvs „Jumalo”.
Intresting info
Teika par Kakarviešu pilskalnu (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) stāsta („Tāvu zemes kalendars 1999”, 1998, 95): kur tagad prīde, tys ir, uz kolna vyds, bejuse piļs. Piļs pōrvaļdnīks bejs lels varmūka, tōpēc tej piļs nūgrimuse ar bejušīm ļaudīm. Pat tagad daži stōsta, ka zem kolna svātdiņ ap pušdīņem varama sadzērdēt kaut kaidys zvonim leidzeigys skanes. Pī tam, turpat iz kolna atsarūnūte svyna ūla. Tai tod, kas tū ūlu atrass, lai apnas ap kolnu un otkon piļs varūte izsaceļt. (..) Dūmojams, ka Kakarvīšu piļskolns un Kakarvīšu senkopi nūrōda kaidu senōtnes lauku centru..