Name | „Bez PVN”/ pīvīnuotuos viertebys nūdūkļs, „Bez PVN”/ pievienotās vērtības nodoklis, „Bez PVN”/ pridėtinės vertės mokestis, „Bez PVN”/ value added tax, „Bez PVN”/ падатк на дабащленую вартасць |
Author | Valda Čakša, Sandra Ežmale |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Bez PVN” Latgalē asociējas ar: 1. Latgaliešu rokgrupu. 2. Nodokļu politiku. 3. RSEZ.
Latgaliešu rokgrupa „Bez PVN” reģiona mūzikas kultūrā ir ienākusi 2003. g. Grupā šobrīd darbojas brāļi Rasimi: Kristaps (Kips) – balss, elektriskā ģitāra, Guntis (da Gunči) – balss, akustiskā ģitāra, akordeons; Valdis Vucāns – balss, basģitāra, citi instrumenti; Juris Vucāns – balss, basģitāra, citi instrumenti.
Kips Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis aktiermākslu un ir Dailes teātra aktieris. Viņš ir grupas muzikālā dvēsele un grupas nosaukuma autors. Savukārt grupas PR tēls ir bijušais „Fabrikas muzikālā teātra” un Daugavpils Oranžā kora dalībnieks da Gunchi, kurš, strādājot Latgales radio („Latgolys Radeja”) un Rēzeknes novada domē par jaunatnes lietu speciālistu, lielā mērā ir sekmējis grupas atpazīstamību.
Debijas albumā „Pyrms vuorda…” (2007) grupa „Bez PVN” savijusi dažādus mūzikas stilus. Albums tika izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas nominācijai „Gada debija” (2007). 2007. g. beigās divas „Bez PVN” dziesmas tika iekļautas arī pirmajā mūsdienu latgaliešu mūzikas mākslas izlasē „Latgolys Radejis muzykys izlase”. „Bez PVN” četras reizes ir saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”, dziesmai „Screen” 2009. g. piešķirts Latvijas radio 2 „Muzikālās bankas” gada labākā debitanta tituls.
Latvijas kultūrvēsturiskajos novados ir pastāvējušas atšķirīgas nodokļu un nodevu sistēmas, kurās viens no senākajiem veidiem ir bijusi desmitā tiesa – bazneicys nodoklis 1⁄10 apmērā no personas ienākumiem. Vēl neparastāks bija nodoklis, ko kopš 17. gs. maksāja katra Latgales zemnīka sāta, – dūmu nauda – valsts nodoklis, ko noteica pēc dzīvojamo ēku skaita. Latgalei raksturīgas bija arī šķūtis. 20. gs. par neparastu atzīstams PSRS (1941–1990) bezbērnu nodoklis, kuru piemēroja 25–50 g. veciem vīriešiem, kā arī 20–45 g. vecām precētām sievietēm bez bērniem. Šai iedzīvotāju kategorijai bija jāmaksā 6% ienākumu.
LR aplikšanu ar nodokļiem regulē likums „Par nodokļiem un nodevām”. Valstī ir noteikti 12 nodokļi. PVN ir pats ražīgākais LR nodoklis, jo veido ˃50% visu nodokļu ieņēmumu. Ar PVN ir apliekama fiziska vai juridiska persona, kas veic preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, preču importu vai pašpatēriņu. PVN var nemaksāt, ja preci vai pakalpojumu pārdod uzņēmumam, kas atrodas kādā no četrām LR speciālajām zonām.
Rēzeknes (Rēzekne) speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) izveidota 1997. g. ar mērķi attīstīt rūpniecību un satiksmi, preču eksportu un importu, piesaistot ieguldījumus jaunu darbavietu radīšanai. Komercsabiedrībām ar RSEZ statusu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide ir 80% no aprēķinātā uzņēmuma ienākuma nodokļa vērtības. 2011. g. ar RSEZ komercsabiedrības statusu darbojās 14 uzņēmumu, t. sk. „Verems”, AS „REBIR” u. c.
Latgaliešu rokgrupa „Bez PVN” reģiona mūzikas kultūrā ir ienākusi 2003. g. Grupā šobrīd darbojas brāļi Rasimi: Kristaps (Kips) – balss, elektriskā ģitāra, Guntis (da Gunči) – balss, akustiskā ģitāra, akordeons; Valdis Vucāns – balss, basģitāra, citi instrumenti; Juris Vucāns – balss, basģitāra, citi instrumenti.
Kips Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis aktiermākslu un ir Dailes teātra aktieris. Viņš ir grupas muzikālā dvēsele un grupas nosaukuma autors. Savukārt grupas PR tēls ir bijušais „Fabrikas muzikālā teātra” un Daugavpils Oranžā kora dalībnieks da Gunchi, kurš, strādājot Latgales radio („Latgolys Radeja”) un Rēzeknes novada domē par jaunatnes lietu speciālistu, lielā mērā ir sekmējis grupas atpazīstamību.
Debijas albumā „Pyrms vuorda…” (2007) grupa „Bez PVN” savijusi dažādus mūzikas stilus. Albums tika izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas nominācijai „Gada debija” (2007). 2007. g. beigās divas „Bez PVN” dziesmas tika iekļautas arī pirmajā mūsdienu latgaliešu mūzikas mākslas izlasē „Latgolys Radejis muzykys izlase”. „Bez PVN” četras reizes ir saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”, dziesmai „Screen” 2009. g. piešķirts Latvijas radio 2 „Muzikālās bankas” gada labākā debitanta tituls.
Latvijas kultūrvēsturiskajos novados ir pastāvējušas atšķirīgas nodokļu un nodevu sistēmas, kurās viens no senākajiem veidiem ir bijusi desmitā tiesa – bazneicys nodoklis 1⁄10 apmērā no personas ienākumiem. Vēl neparastāks bija nodoklis, ko kopš 17. gs. maksāja katra Latgales zemnīka sāta, – dūmu nauda – valsts nodoklis, ko noteica pēc dzīvojamo ēku skaita. Latgalei raksturīgas bija arī šķūtis. 20. gs. par neparastu atzīstams PSRS (1941–1990) bezbērnu nodoklis, kuru piemēroja 25–50 g. veciem vīriešiem, kā arī 20–45 g. vecām precētām sievietēm bez bērniem. Šai iedzīvotāju kategorijai bija jāmaksā 6% ienākumu.
LR aplikšanu ar nodokļiem regulē likums „Par nodokļiem un nodevām”. Valstī ir noteikti 12 nodokļi. PVN ir pats ražīgākais LR nodoklis, jo veido ˃50% visu nodokļu ieņēmumu. Ar PVN ir apliekama fiziska vai juridiska persona, kas veic preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, preču importu vai pašpatēriņu. PVN var nemaksāt, ja preci vai pakalpojumu pārdod uzņēmumam, kas atrodas kādā no četrām LR speciālajām zonām.
Rēzeknes (Rēzekne) speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) izveidota 1997. g. ar mērķi attīstīt rūpniecību un satiksmi, preču eksportu un importu, piesaistot ieguldījumus jaunu darbavietu radīšanai. Komercsabiedrībām ar RSEZ statusu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide ir 80% no aprēķinātā uzņēmuma ienākuma nodokļa vērtības. 2011. g. ar RSEZ komercsabiedrības statusu darbojās 14 uzņēmumu, t. sk. „Verems”, AS „REBIR” u. c.
Intresting info
K. Buinickis esot aprakstījis (žurnāls „Sējējs”, 1937, 683), ka Latgalē zemnieki maksāja muižniekiem nodevas (remanenta), deva tiem dažādus produktus un izstrādājumus (danina), izpildīja klaušas (..). Zviedru kara laikā (..) bija jāiet karā: aizstāvēt zemi un aplenkt pilis.