Name | Latgolys Pietnīceibys instituts (LPI), Latgales Pētniecības institūts, Latgalos Tyrimų institutas, Latgale Research Institute, Інстытут даследвання Латгалii |
Author | Vladislavs Malahovskis |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
LPI – zinātniski pētnieciska organizācija Latgolys izpētei: 1. Trimdā (1960–1991): 1.1. Latgaliešu pētnieku darba koordinētāja. 1.2. Latgaliešu inteliģences protesta forma. 2. Latgalē (kopš 1991. g.): 2.1. Trimdas pētnieku iesākto tradīciju turpinātāja dzimtenē. 2.2. Informācijas tehnoloģiju ieviesēja Latgales vēstures izpētē.
Trimdā dzīvojošā latgaliešu inteliģence, domājot par savu devumu dzimtenei (dzymtuo zeme) un apzinoties, ka ir vienīgie, kas var kopt zinātni latgaliešu valodu, nodibina LPI. Pirmā atklātā sēde notiek 1960. g. 2. jūlijā Indianapolē (ASV), bet pēc mēneša LPI atklāj Minhenē. LPI tiek izvirzīti mērķi: 1) pētīt Latgales vēsturi, etnogrāfiju, valodu, literatūru, folkloru, kultūru un mākslu, baznīcas vēsturi, tautas sadzīvi; 2) organizēt muzeja, arhīva un bibliotēkas izveidi; 3) rīkot konferences, dažādus kursus un lekcijas.
LPI sadarbojas ar p/s „Latgaļu izd.” (Minhene) un Andrīva Jūrdža fondu („Myužeygays kalinders”). LPI darbības piektajā gadā klajā nāk rakstu krājums „Acta Latgalica” (Minhene, 1965). Tajā sniegts ieskats ar Latgali, Latviju saistītajās politiskajās problēmās, ievietoti raksti par Latgales vēsturi, ievērojamām personībām (F. Trasuns, G. Manteifeļs), latgaliešu kultūras jautājumiem, lingvistikas problēmām, dabas zinātnēm un demogrāfiju. Iedibinātā tradīcija turpinās arī nākamajos 6 trimdā izdotajos „Acta Latgalica” sējumos (pēdējais iznāk 1981. g.).
LPI otrā dzimšanas diena ir 1991. g. 7. decembris, kad Daugovpilī notiek LPI dibināšanas konference. Atšķirībā no trimdas institūta Latgalē izveidotajā: 1) darbojas ne tikai latgalieši, bet dažādu tautību cilvēki, kuri pēta Latgales jautājumus; 2) institūta uzmanības centrā ir kompleksa Latgales izpēte.
No trimdā dibinātās institūcijas LPI manto: 1) zinātnisko rakstu izdošanas tradīciju; 2) zinātnisko konferenču rīkošanu.
1993. g. nāk klajā krājuma „Acta Latgalica” 8. laidiens (turpmāk izdoti 5 „Acta Latgalica” sējumi (9–13)). Pirmā LPI zinātniskā konference notika 1992. g. 29. maijā Daugavpilī par godu G. Manteifeļa 160. dzimšanas dienas atcerei.
Kopš 2006. g. LPI ir DU struktūrvienība. Latgales izpēte mūsdienās neaprobežojas tikai LPI, kopš 90. g. par nozīmīgu pētniecības centru kļuvusi arī RA ar tajā izveidoto Reģionālistikas zinātnisko institūtu.
Trimdā dzīvojošā latgaliešu inteliģence, domājot par savu devumu dzimtenei (dzymtuo zeme) un apzinoties, ka ir vienīgie, kas var kopt zinātni latgaliešu valodu, nodibina LPI. Pirmā atklātā sēde notiek 1960. g. 2. jūlijā Indianapolē (ASV), bet pēc mēneša LPI atklāj Minhenē. LPI tiek izvirzīti mērķi: 1) pētīt Latgales vēsturi, etnogrāfiju, valodu, literatūru, folkloru, kultūru un mākslu, baznīcas vēsturi, tautas sadzīvi; 2) organizēt muzeja, arhīva un bibliotēkas izveidi; 3) rīkot konferences, dažādus kursus un lekcijas.
LPI sadarbojas ar p/s „Latgaļu izd.” (Minhene) un Andrīva Jūrdža fondu („Myužeygays kalinders”). LPI darbības piektajā gadā klajā nāk rakstu krājums „Acta Latgalica” (Minhene, 1965). Tajā sniegts ieskats ar Latgali, Latviju saistītajās politiskajās problēmās, ievietoti raksti par Latgales vēsturi, ievērojamām personībām (F. Trasuns, G. Manteifeļs), latgaliešu kultūras jautājumiem, lingvistikas problēmām, dabas zinātnēm un demogrāfiju. Iedibinātā tradīcija turpinās arī nākamajos 6 trimdā izdotajos „Acta Latgalica” sējumos (pēdējais iznāk 1981. g.).
LPI otrā dzimšanas diena ir 1991. g. 7. decembris, kad Daugovpilī notiek LPI dibināšanas konference. Atšķirībā no trimdas institūta Latgalē izveidotajā: 1) darbojas ne tikai latgalieši, bet dažādu tautību cilvēki, kuri pēta Latgales jautājumus; 2) institūta uzmanības centrā ir kompleksa Latgales izpēte.
No trimdā dibinātās institūcijas LPI manto: 1) zinātnisko rakstu izdošanas tradīciju; 2) zinātnisko konferenču rīkošanu.
1993. g. nāk klajā krājuma „Acta Latgalica” 8. laidiens (turpmāk izdoti 5 „Acta Latgalica” sējumi (9–13)). Pirmā LPI zinātniskā konference notika 1992. g. 29. maijā Daugavpilī par godu G. Manteifeļa 160. dzimšanas dienas atcerei.
Kopš 2006. g. LPI ir DU struktūrvienība. Latgales izpēte mūsdienās neaprobežojas tikai LPI, kopš 90. g. par nozīmīgu pētniecības centru kļuvusi arī RA ar tajā izveidoto Reģionālistikas zinātnisko institūtu.
Intresting info
LPI Informācijas centrs kopš 1994. g. veido Latgales vēsturei veltītu faktu bāzi „Latgales dati”. Vēsturnieks Henrihs Soms datu bāzi raksturo šādi (no V. Malahovska sarakstes ar H. Somu 2012. g.): Datu bāze (..) ir ar Latgali saistītas informācijas datorizēts apkopojums (datu banka). „Latgales datu” pamatmērķis ir apkopot un ievadīt datorā informāciju par Latgali, ar to saistītiem notikumiem, personām, kā arī apkopot un uzglabāt galvenos ar Latgali saistītos dokumentus, lai nodrošinātu to ātru un ērtu izmantošanu zinātniskiem, izglītības un uzziņu nolūkiem. Datu bāzē ietilpst personāliju kartotēka (par ievērojamiem Latgales cilvēkiem), kultūrvēsturiski teksti (Latgales kultūras vēstures kalendārs, jaunākā hronika, periodikas materiāli).