| Name | Latgolys karūgs, Latgales karogs, Latgalos vėliava, the flag of Latgale, сцяг Латгалii |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgolys karūgs ir saistīts ar: 1. Seno latgaļu karogu kā Latvijas karoga pamatu. 2. Latgales ģerboņa vēsturi. 3. Mūsdienu novadu simboliku.
Letu jeb letgaļu (latgali) karogs ir Latvijas valsts karoga pamatā, to apliecina 13. gs. vēsturiskais darbs „Atskaņu hronika”: savi karogi bijuši arī citām latviešu ciltīm, kareivīgajiem zemgaļiem, kuršiem un sēļiem, taču nav dots to tuvāks apraksts. Latgaļu cilts (hronists viņus sauc par „letten”) lietojusi savu kara karogu, kas pēc senas tradīcijas bijis sarkans ar baltu svītru. (Gailiša, Anita „Latvijas Valsts karoga rašanās” krājumā „Latvijas Valsts svētuma zīmes”, 1998, 67–78.) Arī Latgolai tik svarīgajā kongresā par apvienošanos ar pārējo Latviju (1917. g. 26. aprīlī) izmantotajos karogos dominējošā bija sarkanbaltsarkanā simbolika.
Tādējādi latgaļu karogs ir nacionālā karoga prototips un 1921. g. tiek apstiprināts par Latvijas valsts karogu, savukārt 1922. g. tiek noteikta karoga krāsa, garuma un platuma attiecības, ko 1923. g. Saeima pieņēma ar likumu.
1566. g. Pārdaugavas hercogistei (tag. Latgales, Vidzemes, Dienvidigaunijas teritorija) tiek izveidots ģerbonis ar sudraba grifu uz sarkana vairoga un Sigismunda II Augusta iniciāļiem. Tas šobrīd ir Latvijas valsts ģerbonī redzamā grifa pamatā. Pastāv uzskats, ka grifs kā Latgales simbols tiek izmantots jau kopš 16. gs., jo 1629. g. Altmarkas pamiers ir uzskatāms par mūsdienu Latgales teritorijas atskaites punktu.
Inflantijas vojevodiste bija autonoms Polijas–Lietuvas valsts apgabals ar administratīvo centru Daugovpilī. Vojevodiste bija Pārdaugavas hercogistes mantiniece, pārņemot arī tās simboliku ar nelielām izmaiņām grifa attēlā. Praksē vairāk tika lietoti pilsētas ģerboņi, bet senās latgaļu karoga svītru proporcijas un arī ģerboņa pamatideja parādījās Rēzeknis pilsētas simbolikā. Vēsturiski ir noticis tā, ka administratīvi senās Latgales teritorijas centrs ir bijusi Daugavpils, bet simboliski par tādu dēvēta Rēzekne, to apliecina arī lietotie simboli un Latgales latviešu aktivitātes 20. gs.
Mūsdienu Latgolys karūgu veido trīs horizontālas svītras: tumši zila, balta un tumši zila, kuru proporcijas ir veidotas, ievērojot Latvijas valsts, lībiešu, sēļu un Rēzeknes karoga veidošanas tradīciju. Ir divu veidu Latgolys karūgs: viens bez ģerboņa karoga centrā, otrs – ar ģerboni, uz kura ir attēlots sudraba grifs ar zelta kroni galvā un zobenu rokā. Grifs ģerboņos tradicionāli apzīmē gudrību un darbīgumu.
Latgolys karūgu 21. gs. atjauno Māris Rumaks, kurš mēģina saglabāt vēsturisko tradīciju saistībā ar senās Latgales teritorijas ģerboni. Grifs ir novietots uz sarkana vairoga, pagriezts pa kreisi un ir līdzīgs Inflantijas vojevodistes ģerbonim.
Pirmo reizi jaunais Latgolys karūgs ir parādījies Latvijas Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs Kandavā (2010. g. 4.–5. jūnijā), pārstāvot Latgales reģionālo policijas pārvaldi.
Letu jeb letgaļu (latgali) karogs ir Latvijas valsts karoga pamatā, to apliecina 13. gs. vēsturiskais darbs „Atskaņu hronika”: savi karogi bijuši arī citām latviešu ciltīm, kareivīgajiem zemgaļiem, kuršiem un sēļiem, taču nav dots to tuvāks apraksts. Latgaļu cilts (hronists viņus sauc par „letten”) lietojusi savu kara karogu, kas pēc senas tradīcijas bijis sarkans ar baltu svītru. (Gailiša, Anita „Latvijas Valsts karoga rašanās” krājumā „Latvijas Valsts svētuma zīmes”, 1998, 67–78.) Arī Latgolai tik svarīgajā kongresā par apvienošanos ar pārējo Latviju (1917. g. 26. aprīlī) izmantotajos karogos dominējošā bija sarkanbaltsarkanā simbolika.
Tādējādi latgaļu karogs ir nacionālā karoga prototips un 1921. g. tiek apstiprināts par Latvijas valsts karogu, savukārt 1922. g. tiek noteikta karoga krāsa, garuma un platuma attiecības, ko 1923. g. Saeima pieņēma ar likumu.
1566. g. Pārdaugavas hercogistei (tag. Latgales, Vidzemes, Dienvidigaunijas teritorija) tiek izveidots ģerbonis ar sudraba grifu uz sarkana vairoga un Sigismunda II Augusta iniciāļiem. Tas šobrīd ir Latvijas valsts ģerbonī redzamā grifa pamatā. Pastāv uzskats, ka grifs kā Latgales simbols tiek izmantots jau kopš 16. gs., jo 1629. g. Altmarkas pamiers ir uzskatāms par mūsdienu Latgales teritorijas atskaites punktu.
Inflantijas vojevodiste bija autonoms Polijas–Lietuvas valsts apgabals ar administratīvo centru Daugovpilī. Vojevodiste bija Pārdaugavas hercogistes mantiniece, pārņemot arī tās simboliku ar nelielām izmaiņām grifa attēlā. Praksē vairāk tika lietoti pilsētas ģerboņi, bet senās latgaļu karoga svītru proporcijas un arī ģerboņa pamatideja parādījās Rēzeknis pilsētas simbolikā. Vēsturiski ir noticis tā, ka administratīvi senās Latgales teritorijas centrs ir bijusi Daugavpils, bet simboliski par tādu dēvēta Rēzekne, to apliecina arī lietotie simboli un Latgales latviešu aktivitātes 20. gs.
Mūsdienu Latgolys karūgu veido trīs horizontālas svītras: tumši zila, balta un tumši zila, kuru proporcijas ir veidotas, ievērojot Latvijas valsts, lībiešu, sēļu un Rēzeknes karoga veidošanas tradīciju. Ir divu veidu Latgolys karūgs: viens bez ģerboņa karoga centrā, otrs – ar ģerboni, uz kura ir attēlots sudraba grifs ar zelta kroni galvā un zobenu rokā. Grifs ģerboņos tradicionāli apzīmē gudrību un darbīgumu.
Latgolys karūgu 21. gs. atjauno Māris Rumaks, kurš mēģina saglabāt vēsturisko tradīciju saistībā ar senās Latgales teritorijas ģerboni. Grifs ir novietots uz sarkana vairoga, pagriezts pa kreisi un ir līdzīgs Inflantijas vojevodistes ģerbonim.
Pirmo reizi jaunais Latgolys karūgs ir parādījies Latvijas Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs Kandavā (2010. g. 4.–5. jūnijā), pārstāvot Latgales reģionālo policijas pārvaldi.
Intresting info
Latvijas brīvvalsts laikā Latgalei tika izraudzīts Inflantijas vojevodistes grifs – uz zila fona un pagriezts pa kreisi (no vairoga nesēja puses), taču tam nav vēsturiska pamatojuma, jo iepriekš tas vienmēr tika attēlots uz sarkana vairoga un pagriezts pa labi (M. Rumaks „Kai rodīs Latgolys gierbūņs?”, 2012, http://lakuga.lv/2012/05/25/latgolys-gierbuns/): Pa labi pagrīztais dzeivinīks iz vairūga simbolizej uzbrukumu, bet pa kreisi – biegšonu, kapitulaceju, atsakuopšonu. Pyrmais Anša Ceiruļa izstruoduotais Latgolys nūvoda gierbūņa variants beja ar greifu, kas ir attāluots heraldiski pareizā stuovūklī.