Name | Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts (RVSI), Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rezeknės valstybinis mokytojų institutas, Rēzekne State Teatchers’ Institute, Рэзэкненскі дзяржаўны педагагічны інстытут |
Author | Sanita Lazdiņa |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (RVSI (1925–1940; 1941–1944), Rēzeknes Valsts Paidagoģiskais institūts (1940–1941), Rēzeknes skolotāju institūts (1992–1995)): 1. Nozīmīga mācību iestāde Latgales skolotāju sagatavošanā. 2. Rēzeknes un tās apkaimes jauniešu praktisko arodu apguves vieta. 3. Valodas politikas atspoguļotājs. 4. Latgales kultūras un sabiedriskās dzīves veidotājs.
Latgalē pirmās izglītības iestādes skolotāju (školuotuojs) sagatavošanā bija pedagoģiskās vidusskolas (Daugovpilī – ar 1921. g., Rēzeknē – ar 1922. g.). Pirmais skolotāju institūts Latgalē tiek izveidots Daugavpilī (1923), nedaudz vēlāk – Rēzeknē (1925).
Ar 1927. g. mācības RVSI notiek jaunā ēkā (šobrīd RA atjaunotā vēsturiskā celtne Atbrīvošanas alejā 115).
RVSI mācību ilgums bija 5 gadi (ar 1933. g. – 6). Institūta 1. klasē tika uzņemti audzēkņi, kas bija vismaz 14 g. veci un beiguši 6 klašu pamatskolas kursu. RVSI skolotāji tika gatavoti pamatskolām, bērnudārziem un zemāka tipa arodskolām. Pilntiesīga pamatskolas skolotāja tiesības varēja iegūt pēc vismaz viena gada prakses.
1995. g. uz RVSI bāzes tiek izveidota RA Pedagoģijas fakultāte, daļa mācībspēku uzsāka darbu Humanitārajā fakultātē (filoloģijas un vēstures virzienā).
Jaunajās RVSI telpās 1927. g. tika atvērta arī praktiskā papildskola. Praktiskajā papildskolā pilsētas un Rēzeknes apkārtnes jaunieši apguva šuvēju, galdnieku, atslēdznieku, elektrotehniķu un ādas apstrādātāju arodu (omots).
RVSI darbības sākumā kā svešvaloda tika mācīta vācu un krievu valoda, 1934./35. mācību g. vācu valodas vietā – angļu valoda. 1940. g. angļu valoda palika, bet visiem obligāti bija jāmācās arī krievu valoda 1941. g., sākoties nacistiskās Vācijas periodam, angļu valodu nomainīja vācu valoda.
RVSI ēka bija pirmā lielākā sabiedriskā celtne Rēzeknē, turklāt RVSI kolektīvs Latvijas Republikas laikā (1918–1940) iedibināja jaunas tradīcijas, attīstot kultūras un sabiedrisko dzīvi ne vien Rēzeknē, bet arī visā Latgalē.
Latgalē pirmās izglītības iestādes skolotāju (školuotuojs) sagatavošanā bija pedagoģiskās vidusskolas (Daugovpilī – ar 1921. g., Rēzeknē – ar 1922. g.). Pirmais skolotāju institūts Latgalē tiek izveidots Daugavpilī (1923), nedaudz vēlāk – Rēzeknē (1925).
Ar 1927. g. mācības RVSI notiek jaunā ēkā (šobrīd RA atjaunotā vēsturiskā celtne Atbrīvošanas alejā 115).
RVSI mācību ilgums bija 5 gadi (ar 1933. g. – 6). Institūta 1. klasē tika uzņemti audzēkņi, kas bija vismaz 14 g. veci un beiguši 6 klašu pamatskolas kursu. RVSI skolotāji tika gatavoti pamatskolām, bērnudārziem un zemāka tipa arodskolām. Pilntiesīga pamatskolas skolotāja tiesības varēja iegūt pēc vismaz viena gada prakses.
1995. g. uz RVSI bāzes tiek izveidota RA Pedagoģijas fakultāte, daļa mācībspēku uzsāka darbu Humanitārajā fakultātē (filoloģijas un vēstures virzienā).
Jaunajās RVSI telpās 1927. g. tika atvērta arī praktiskā papildskola. Praktiskajā papildskolā pilsētas un Rēzeknes apkārtnes jaunieši apguva šuvēju, galdnieku, atslēdznieku, elektrotehniķu un ādas apstrādātāju arodu (omots).
RVSI darbības sākumā kā svešvaloda tika mācīta vācu un krievu valoda, 1934./35. mācību g. vācu valodas vietā – angļu valoda. 1940. g. angļu valoda palika, bet visiem obligāti bija jāmācās arī krievu valoda 1941. g., sākoties nacistiskās Vācijas periodam, angļu valodu nomainīja vācu valoda.
RVSI ēka bija pirmā lielākā sabiedriskā celtne Rēzeknē, turklāt RVSI kolektīvs Latvijas Republikas laikā (1918–1940) iedibināja jaunas tradīcijas, attīstot kultūras un sabiedrisko dzīvi ne vien Rēzeknē, bet arī visā Latgalē.
Intresting info
Izrādās, ka darbs skolas dārzā tika piedāvāts arī kā apmaksas veids („Dzeive”, 1949, Nr. 3, 8): Vosorā uz pādejū godu Viktorija Arnīka vairs napōrnōce laukūs, bet palyka školā, kur kūpā ar školas kolpōtōjim un dīnas olgōdžim strōdōja školas dōrzā, sajemdama par dorbu breivu ustabeņu, syltu ēdīni un teiru veļu. (..) dōrzinīka vadeibā beja jōstrōdoj nu deveinim reita leidz vīnpadsmit un nu trejim pēcpusdīnā leidz septeinim vokorā.