| Name | Treju Kieneņu dīna, Triju Ķēniņu diena, Trijų Karalių diena, Three Kings’ day, дзень Траіх Валхвоў |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
6. janvārī katoliskā Baznīca svin Treju Kieneņu dīnu (arī Zvaigznis dīna, atkryškys, epifanejis dīna, Kunga pasaruodeišonys svātki), Latgalā Treju Kieneņu dīnu vispirms saistās ar: 1. Trīs Austrumu ķēniņu aizbildniecību. 2. Turības demonstrēšanu. 3. Maģiskā laika noslēgumu.
Evaņģēlija motīvs par trim Austrumzemes ķēniņiem asociatīvi saistās ar vizuāli spilgtajām figūrām Kristus dzimšanas notikuma atveidojumā (Betlejenis) ikvienā katuoļu bazneicā. Trīs Austrumzemes ķēniņi ir neiztrūkstošs personāžs tradicionālajās visā kristīgajā kultūrā praktizētajās bērnu Zīmyssvātku ludziņās.
Treju Kieneņu dīnā baznīcā svētī krītu. Ar to ticīgie uz savu mājokļu un citu ēku durvīm (sāta) svētībai un aizsardzībai raksta formulu ar Kieneņu iniciāļiem. Treju Kieneņu dīnā katoļu Baznīcā arī svētī dārglietas, zeltu un sudrabu. Paši trīs ķēniņi tiek godāti ne tikai kā ceļotāju un svētceļnieku, bet arī tirgotāju, saimniecību īpašnieku, kažokādu tirgotāju aizbildņi.
Sapnis par necerētu un lielu bagātību latgaliešiem saistās ar zemē apraktas vai ūdenī noslīcinātas naudas atrašanu. Latgaliešu pasakās naudas iegūšana vienmēr ietver pārbaudījumu (iniciācijas elements).
Jau agrajā dzelzs laikmetā (1–400) domāja, ka noslēptas lietas aizsargā un nodrošina īpašnieka sociālo autoritāti, labvēlīgu likteni. Tās visbiežāk raka zemē, gremdēja purva (pūrs) dūņās vai dziļos ūdeņos.
Literatūrā vēlme iegūt īpašumā bagātību jebkuriem līdzekļiem tēlota kā nepārvarama kaislība. Mūsdienās nostiprinājies priekšstats garīgas kvalitātes salīdzināt ar sudrabu, zeltu, dimantiem.
Ar Treju Kieneņu dīnu beidzas Ziemassvētku laiks, bet vecticībniekiem (staraveri) un pareizticīgajiem tas ir Ziemassvētku priekšvakars (Соче́льник). Tas enerģētiski pastiprina šī laika rituālās izdarības, jo noslēdzas Ziemassvētku maskošanās gājienu jeb čyguonūs īšonys cikls un zīlēšana.
Evaņģēlija motīvs par trim Austrumzemes ķēniņiem asociatīvi saistās ar vizuāli spilgtajām figūrām Kristus dzimšanas notikuma atveidojumā (Betlejenis) ikvienā katuoļu bazneicā. Trīs Austrumzemes ķēniņi ir neiztrūkstošs personāžs tradicionālajās visā kristīgajā kultūrā praktizētajās bērnu Zīmyssvātku ludziņās.
Treju Kieneņu dīnā baznīcā svētī krītu. Ar to ticīgie uz savu mājokļu un citu ēku durvīm (sāta) svētībai un aizsardzībai raksta formulu ar Kieneņu iniciāļiem. Treju Kieneņu dīnā katoļu Baznīcā arī svētī dārglietas, zeltu un sudrabu. Paši trīs ķēniņi tiek godāti ne tikai kā ceļotāju un svētceļnieku, bet arī tirgotāju, saimniecību īpašnieku, kažokādu tirgotāju aizbildņi.
Sapnis par necerētu un lielu bagātību latgaliešiem saistās ar zemē apraktas vai ūdenī noslīcinātas naudas atrašanu. Latgaliešu pasakās naudas iegūšana vienmēr ietver pārbaudījumu (iniciācijas elements).
Jau agrajā dzelzs laikmetā (1–400) domāja, ka noslēptas lietas aizsargā un nodrošina īpašnieka sociālo autoritāti, labvēlīgu likteni. Tās visbiežāk raka zemē, gremdēja purva (pūrs) dūņās vai dziļos ūdeņos.
Literatūrā vēlme iegūt īpašumā bagātību jebkuriem līdzekļiem tēlota kā nepārvarama kaislība. Mūsdienās nostiprinājies priekšstats garīgas kvalitātes salīdzināt ar sudrabu, zeltu, dimantiem.
Ar Treju Kieneņu dīnu beidzas Ziemassvētku laiks, bet vecticībniekiem (staraveri) un pareizticīgajiem tas ir Ziemassvētku priekšvakars (Соче́льник). Tas enerģētiski pastiprina šī laika rituālās izdarības, jo noslēdzas Ziemassvētku maskošanās gājienu jeb čyguonūs īšonys cikls un zīlēšana.
Intresting info
Treju Kieneņu „formulu” var uzrakstīt („Katōļu Dzeive”, 1989, Nr. 12; P. Zariņš „Latgaļu tradicijas”, 1975, 14): tikai ar trim krustiem ┼ ┼ ┼, kopā ar Triju Ķēniņu iniciāļiem K┼M┼B┼, kopā ar kārtējo gadskaitli 20 K┼M┼B┼ 12 vai K┼M┼B┼ 2012, vai arī AD (Anno Domini) 20 K┼M┼B┼ 12 – ‘trīs ķēniņi – Kaspars, Melhiors un Baltazars – Mūsu Kunga 2012. g.’.