Name | Cārmyukša, pīlādzis, šermukšnis, rowan, рабiна |
Author | Olga Senkāne |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Cārmyukša (arī cārmyuška, cārmūška): 1. Maģisks aizsargs pret ļaunumu. 2. Nozīmīgs laika un ražas prognožu objekts. 3. Emociju paspilgtinātājs literatūrā. 4. Vērtīgs vitamīnu un ārstniecības līdzekļu avots.
Visizplatītākā cārmyukšu suga Latgolā ir parastā cārmyukša (Sorbus aucuparia), ziemeļpuslodes mērena klimata joslas rožu dzimtas (Rosaceae) koks vai krūms. Ziemcietīgs, ēncietīgs, neizvēlīgs augļu koks, krāšņumkoks un nektāraugs.
Cārmyukša pasargā pret burvestībām (čaraunīks). Cārmyukšys augļi, lapas, ziedi, zari, rungas, stīpas, krustiņi tiek lietoti maģijā arī 20. gs. Cārmyukšu krelles ne tikai aizsargā, bet arī stiprina veselību, sprungulis azotē ir laimes talismans. No cārmyukšu zara žāklītes var pagatavot līdzi nēsājamu amuletu, sasienot zarus kopā ar sarkanu diegu vai dzīparu. Ar cārmyukšu izolē bīstamas nešļavas, pie durvīm vai durvju stenderēm, pie sijām vai stūros vasaras saulgriežos (Juoņa dīna) izkar cārmyukšu zarus.
Sīki sagrieztas cārmyukšu lapas rudenī lika pagrabā zem dārzeņiem, lai pasargātu tos no puves un priekšlaicīgas dīgšanas. Traukos, kas pagatavoti no cārmyukšys, piens un piena produkti ilgi saglabājās svaigi, tāpat arī dzeramais ūdens, ja tajā ielika dažus cārmuykšu zarus. Pēc cārmyukšys ziedēšanas un ogām latgalīši zīlēja nākotni, prognozēja laiku un ražu. Īstais sējas laiks ir tad, kad ūdenī iesviestais cārmyukšys zars grimst.
Cārmyukša latgaliešu dzejā (Valentīns Lukaševičs, Raibīs Suņs, Juoņs Ryučāns, Ingrīda Tārauda, Voldemārs Voguls): 1) spilgts gadalaika, dzimto māju un dabas ainavu elements; 2) emociju atklājējs (Vilis Dzērvinīks) ar noturīgu ogu rūgtuma sēmu metaforās.
Tautas medicīnā izmanto cārmyukšu augļus (ogas), lapas, ziedus, pumpurus un mizas. Cārmyukšu augļos atrodami vitamīni, īpaši karotinoīdi, aminoskābes, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, cukuri, makroelementi, minerālvielas u. c. Cārmyukšu augļu darbība ir savelkoša, pretiekaisuma, viegli laksatīva, diurētiska, žultsdzinēja, regulējoši ietekmē gremošanas orgānu darbību, Cārmyukšu augļi ir polivitamīnu avots, pretasiņošanas līdzeklis. Cārmyukšu augļi ir daudzu vitamīnu sākumviela un vitamīnu tēju sastāvdaļa.
Cārmyukša līdz pret kukaiņu (voguls) un kustoņu nodarījumiem, sevišķi pret čūskām (tuorps).
Latgalē līdz 20. gs. vidum cārmyukšu augļus ziemai visbiežāk izkaltēja un gatavoja vitamīnu dzērienu. Mūsdienās cārmyukšu augļus izmanto par sauso augļu maisījumu sastāvdaļu, samaļ kafijas dzirnaviņās pulverī, ko lieto kā gaļas ēdienu, mērču piedevu. No cārmyukšu augļiem gatavo ievārījumu, sulu, želeju, marmelādi, vīnu.
Visizplatītākā cārmyukšu suga Latgolā ir parastā cārmyukša (Sorbus aucuparia), ziemeļpuslodes mērena klimata joslas rožu dzimtas (Rosaceae) koks vai krūms. Ziemcietīgs, ēncietīgs, neizvēlīgs augļu koks, krāšņumkoks un nektāraugs.
Cārmyukša pasargā pret burvestībām (čaraunīks). Cārmyukšys augļi, lapas, ziedi, zari, rungas, stīpas, krustiņi tiek lietoti maģijā arī 20. gs. Cārmyukšu krelles ne tikai aizsargā, bet arī stiprina veselību, sprungulis azotē ir laimes talismans. No cārmyukšu zara žāklītes var pagatavot līdzi nēsājamu amuletu, sasienot zarus kopā ar sarkanu diegu vai dzīparu. Ar cārmyukšu izolē bīstamas nešļavas, pie durvīm vai durvju stenderēm, pie sijām vai stūros vasaras saulgriežos (Juoņa dīna) izkar cārmyukšu zarus.
Sīki sagrieztas cārmyukšu lapas rudenī lika pagrabā zem dārzeņiem, lai pasargātu tos no puves un priekšlaicīgas dīgšanas. Traukos, kas pagatavoti no cārmyukšys, piens un piena produkti ilgi saglabājās svaigi, tāpat arī dzeramais ūdens, ja tajā ielika dažus cārmuykšu zarus. Pēc cārmyukšys ziedēšanas un ogām latgalīši zīlēja nākotni, prognozēja laiku un ražu. Īstais sējas laiks ir tad, kad ūdenī iesviestais cārmyukšys zars grimst.
Cārmyukša latgaliešu dzejā (Valentīns Lukaševičs, Raibīs Suņs, Juoņs Ryučāns, Ingrīda Tārauda, Voldemārs Voguls): 1) spilgts gadalaika, dzimto māju un dabas ainavu elements; 2) emociju atklājējs (Vilis Dzērvinīks) ar noturīgu ogu rūgtuma sēmu metaforās.
Tautas medicīnā izmanto cārmyukšu augļus (ogas), lapas, ziedus, pumpurus un mizas. Cārmyukšu augļos atrodami vitamīni, īpaši karotinoīdi, aminoskābes, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, cukuri, makroelementi, minerālvielas u. c. Cārmyukšu augļu darbība ir savelkoša, pretiekaisuma, viegli laksatīva, diurētiska, žultsdzinēja, regulējoši ietekmē gremošanas orgānu darbību, Cārmyukšu augļi ir polivitamīnu avots, pretasiņošanas līdzeklis. Cārmyukšu augļi ir daudzu vitamīnu sākumviela un vitamīnu tēju sastāvdaļa.
Cārmyukša līdz pret kukaiņu (voguls) un kustoņu nodarījumiem, sevišķi pret čūskām (tuorps).
Latgalē līdz 20. gs. vidum cārmyukšu augļus ziemai visbiežāk izkaltēja un gatavoja vitamīnu dzērienu. Mūsdienās cārmyukšu augļus izmanto par sauso augļu maisījumu sastāvdaļu, samaļ kafijas dzirnaviņās pulverī, ko lieto kā gaļas ēdienu, mērču piedevu. No cārmyukšu augļiem gatavo ievārījumu, sulu, želeju, marmelādi, vīnu.
Intresting info
Cārmyukšu izmanto arī aizsardzībai pret gariem. Spokus drīkstēja sist tikai ar cārmyukšu koku, citādi sitiens ķer pašu sitēju („Acta Latgalica”, I. 1965, 257): Lai pasakōrušu cylvāku dvēseles nastaigōtu apkōrt, jūs šķērstam cauri izdzan cārmyukšas kūka mītu. Pēc cytim nūstōstim pašnōvnīkim jolīk cārmyukšas krusts (krysts) ar kūka rasnū golu iz augšu. (..) Šam kūkam myusu senči ir pīškeiruši magisku spāku.