| Name | Čuhņa, čuhņa, kvailystės, the midle of nowhere, глупства |
| Author | Valda Čakša |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Vissenākās liecības par vārda čuhņa izcelsmi rodamas Novgorodas I hronikā, kuras vecākā redakcija aptver laika posmu no 1016. līdz 1352. g. Vārda cilme saistīta ar krievu чухна (vecvārds); чухонцы – tā Krievijas impērijā nicinoši apzīmēja igauņus un somus, kas dzīvoja Pēterburgas (Picers) apkaimē. Slāvu tautu sarunvalodās čuhņa nozīme – ‘tāls, neattīstīts nostūris’.
Hipotētiski var pieņemt, ka vārda čuhņa attiecināšanu uz latviešiem 18. gs. sekmējusi cariene Katrīna II, kura savos memuāros, netieši norādot uz Katrīnas I izcelsmi un Alūksnes tuvumu igauņu apdzīvotajām teritorijām. Ne krievu personas, kas nebija vācu vai zviedru izcelsmes un kuru izruna atšķīrās no ierastās krievu valodas, galmā tika nievājoši sauktas par čuhonciem un čuhonkām.
Vārds čuhņa ir emocionāls un stilistiski ekspresīvs apzīmējums, ko Latgalē lieto galvenokārt sarunvalodā un kas atklāj: 1. Atšķirīgu semantisko un vēsturisko kontekstu: 1.1. Krievvalodīgo Latgales iedzīvotāju runā. 1.2. Latgales latviešu uztverē; 1.3. Citu nov. iedzīvotāju attieksmē pret Latgali. 2. Neattapīga cilvēka, muļķīgas rīcības apzīmējumu vai norādi uz sīkumiem, niekiem.
Kā liecina mūsdienu krievu (krīvi) valodas pētījumi, savstarpējā komunikācijā krievu nācijas piederīgie joprojām uztur vēsturiskajā atmiņā saglabāto bināro opozīciju savējie–svešie un nereti ar vārda čuhņa starpniecību pauž lielas nācijas piederīgo attieksmi pret svešajiem, t. i., mazajām nācijām (krievu čuhņa papildnozīme – vārda necienīgs sinonīms).
Latviešu sarunvalodā čuhņa norāda uz atpalicību, sastingumu, bezdarbību. Latgaliešu jaunākā paaudze vārdu čuhņa attiecina galvenokārt uz lauku vidi, čuhņa, viņuprāt, ir progresa pretstats.
Savukārt citu novadu iedzīvotāji ar vārdu čuhņa nereti apzīmē tieši Latgali (Latgola). Šie portālos un presē publicētie viedokļi kopumā apliecina vēsturisko metropoles un provinces statusa hierarhizēto izpratni – viss, kas ir tālāk no centra, ir nepilnvērtīgs, nereti tas rāda pašapziņas un pašiniciatīvas trūkumu.
Hipotētiski var pieņemt, ka vārda čuhņa attiecināšanu uz latviešiem 18. gs. sekmējusi cariene Katrīna II, kura savos memuāros, netieši norādot uz Katrīnas I izcelsmi un Alūksnes tuvumu igauņu apdzīvotajām teritorijām. Ne krievu personas, kas nebija vācu vai zviedru izcelsmes un kuru izruna atšķīrās no ierastās krievu valodas, galmā tika nievājoši sauktas par čuhonciem un čuhonkām.
Vārds čuhņa ir emocionāls un stilistiski ekspresīvs apzīmējums, ko Latgalē lieto galvenokārt sarunvalodā un kas atklāj: 1. Atšķirīgu semantisko un vēsturisko kontekstu: 1.1. Krievvalodīgo Latgales iedzīvotāju runā. 1.2. Latgales latviešu uztverē; 1.3. Citu nov. iedzīvotāju attieksmē pret Latgali. 2. Neattapīga cilvēka, muļķīgas rīcības apzīmējumu vai norādi uz sīkumiem, niekiem.
Kā liecina mūsdienu krievu (krīvi) valodas pētījumi, savstarpējā komunikācijā krievu nācijas piederīgie joprojām uztur vēsturiskajā atmiņā saglabāto bināro opozīciju savējie–svešie un nereti ar vārda čuhņa starpniecību pauž lielas nācijas piederīgo attieksmi pret svešajiem, t. i., mazajām nācijām (krievu čuhņa papildnozīme – vārda necienīgs sinonīms).
Latviešu sarunvalodā čuhņa norāda uz atpalicību, sastingumu, bezdarbību. Latgaliešu jaunākā paaudze vārdu čuhņa attiecina galvenokārt uz lauku vidi, čuhņa, viņuprāt, ir progresa pretstats.
Savukārt citu novadu iedzīvotāji ar vārdu čuhņa nereti apzīmē tieši Latgali (Latgola). Šie portālos un presē publicētie viedokļi kopumā apliecina vēsturisko metropoles un provinces statusa hierarhizēto izpratni – viss, kas ir tālāk no centra, ir nepilnvērtīgs, nereti tas rāda pašapziņas un pašiniciatīvas trūkumu.
Intresting info
Latgolys latvieši vārdu čuhņa lieto diezgan reti, galvenokārt ironiski norādot uz naivumu, neizdarīgumu vai piezemētību („Rēzeknes Vēstis”, 2011, 14. aprīlī): Jo kaida jaunkundze ir naattapeiga voi bez apgrīzīnim, tod parosti soka: „Tu taida kai nu čuhnis!” Par šū vōrdu ir laseita ari anekdote. Kaids jauneklis, atsagrīzīs nu Parizes, sateik sovu kaimiņu (suseds). Sābris vaicoj: „A iz kuru pusi tei Parize ir i cik tōli?” Jaunais cylvāks atbiļd: „Iz Preiļu pusi i apmāram 2000 kilometru tōli.” Tod atskaņ vaicōjums: „A kū ta tu tamā čuhņā dareji?!”