Name | Daugovpiļs Universitate (DU), Daugavpils Universitāte, Daugpilio Universitetas, Daugavpils University, Даўгаўпiлскi ўнiверсiтэт |
Author | Iveta Mietule |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Daugovpiļs Universitate (arī DU, Valsts Daugavpils pedagoģiskā vidusskola, Daugavpils skolotāju seminārs, Daugavpils Valsts skolotāju institūts, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte) ir lielākā Latgales reģiona augstākās izglītības iestāde, kuras potenciālu raksturo: 1. DU vēsture. 2. Zinātniskās aktivitātes. 3. Kultūras un sabiedriskās aktivitātes.
Par DU dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1921. g. 4. novembris, kad Daugovpiļs Valsts vidusskolas telpās tika atvērta četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola, ko kopš 1923. g. sauc par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu. Ilgu laiku (1923–1940) to vada Valērija Seile (Makašāni). 1940. g. 16. jūlijā institūtu slēdz, tā inventārs un arhīvs tiek nodots RVSI. 1944. g. oktobrī institūts atsāk savu darbību.
20. gs. 50. g. vidū valsts skolotāju institūti tika pārveidoti par pedagoģiskajiem institūtiem. 1993. g. 22. februārī iestādei tika piešķirts universitātes statuss. Kopš 2001. g. 5. marta iestāde iegūst tās pašreizējo nosaukumu.
Ar DU savu akadēmisko darbību ir saistījuši: Dr. habil. paed. profesors Leonīds Keirāns, Dr. hist. profesors Josifs Šteimans, viens no pirmajiem vēstures doktoriem un profesoriem Baltijas valstu augstskolās; Tuvo Austrumu vēstures pētnieks profesors Joels Veinbergs; Dr. paed. Bruno Jansons; Dr. habil. philol. profesors Fjodors Fjodorovs, Dr. habil. paed. profesors Dainis Zariņš, Dr. habil. philol. profesors Antons Breidaks u. c. izcili akadēmiskās vides pārstāvji.
DU zinātnisko potenciālu veido akadēmiskais personāls (59 % docētāju ar doktora grādu, 2010). Pētniecisko potenciālu un rezultātus raksturo šādi sasniegumi (2010): 828 zinātniskās publikācijas, t. sk. 125 SCI, aizstāvēti 13 promocijas darbu, tiek realizēti ~40 ES fondu u. c. institūciju līdzfinansēto projektu. DU darbojas 10 zinātniskie institūti un centri, 155 doktoranti studē 9 doktora studiju programmās. Latvijas zinātnes telpā DU bieži saista ar pašreizējo rektoru akadēmiķi Arvīdu Barševski un pētījumiem bioloģijā (voguls).
Ar DU saistāmi populāri zinātniski pasākumi: Daugavpils Zinātnes festivāls (kopš 2006. g.), Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotās studentu inovāciju dienas, DU pētniecisko darbu konkurss „Ceļā uz zinātni” vidusskolēniem, interešu izglītības skola „Humanitārā akadēmija jauniešiem” (profesore Maija Burima).
DU tiek izdoti 20 zinātniskie periodisko izdevumi, t. sk. „Baltic Journal of Coleopterology”, „Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis”, „Journal of Teacher Education and Training” u. c. DU Akadēmiskais apgāds „Saule” kopš 2001. g. ir izdevis >700 monogrāfiju, mācību literatūru, konferenču un zinātnisko lasījumu rakstu un tēžu krājumu.
Par DU dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1921. g. 4. novembris, kad Daugovpiļs Valsts vidusskolas telpās tika atvērta četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola, ko kopš 1923. g. sauc par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu. Ilgu laiku (1923–1940) to vada Valērija Seile (Makašāni). 1940. g. 16. jūlijā institūtu slēdz, tā inventārs un arhīvs tiek nodots RVSI. 1944. g. oktobrī institūts atsāk savu darbību.
20. gs. 50. g. vidū valsts skolotāju institūti tika pārveidoti par pedagoģiskajiem institūtiem. 1993. g. 22. februārī iestādei tika piešķirts universitātes statuss. Kopš 2001. g. 5. marta iestāde iegūst tās pašreizējo nosaukumu.
Ar DU savu akadēmisko darbību ir saistījuši: Dr. habil. paed. profesors Leonīds Keirāns, Dr. hist. profesors Josifs Šteimans, viens no pirmajiem vēstures doktoriem un profesoriem Baltijas valstu augstskolās; Tuvo Austrumu vēstures pētnieks profesors Joels Veinbergs; Dr. paed. Bruno Jansons; Dr. habil. philol. profesors Fjodors Fjodorovs, Dr. habil. paed. profesors Dainis Zariņš, Dr. habil. philol. profesors Antons Breidaks u. c. izcili akadēmiskās vides pārstāvji.
DU zinātnisko potenciālu veido akadēmiskais personāls (59 % docētāju ar doktora grādu, 2010). Pētniecisko potenciālu un rezultātus raksturo šādi sasniegumi (2010): 828 zinātniskās publikācijas, t. sk. 125 SCI, aizstāvēti 13 promocijas darbu, tiek realizēti ~40 ES fondu u. c. institūciju līdzfinansēto projektu. DU darbojas 10 zinātniskie institūti un centri, 155 doktoranti studē 9 doktora studiju programmās. Latvijas zinātnes telpā DU bieži saista ar pašreizējo rektoru akadēmiķi Arvīdu Barševski un pētījumiem bioloģijā (voguls).
Ar DU saistāmi populāri zinātniski pasākumi: Daugavpils Zinātnes festivāls (kopš 2006. g.), Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotās studentu inovāciju dienas, DU pētniecisko darbu konkurss „Ceļā uz zinātni” vidusskolēniem, interešu izglītības skola „Humanitārā akadēmija jauniešiem” (profesore Maija Burima).
DU tiek izdoti 20 zinātniskie periodisko izdevumi, t. sk. „Baltic Journal of Coleopterology”, „Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis”, „Journal of Teacher Education and Training” u. c. DU Akadēmiskais apgāds „Saule” kopš 2001. g. ir izdevis >700 monogrāfiju, mācību literatūru, konferenču un zinātnisko lasījumu rakstu un tēžu krājumu.
Intresting info
DU studentu deju ansambļa „Laima” (laime) dalībnieki lepojas ar savu ansambli (http://sdalaima.wordpress.com): 1965. g. deju pulciņš nopelnīja nosaukumu tautas deju ansamblis „Laima”, uzsverot vārdu ansamblis, jo tai laikā šo titulu deju kolektīviem bija tiešām jānopelna. Par laitopiešiem sevi sauc DU Akadēmiskā apgāda „Saule” izdotā studentu žurnāla „Lai Top!” autori (http://du.lv/lv/par_mums/struktura/lai_top/articles/2047).