| Name | Keiseļs, ķīselis, kisielius, oat flour jelly porridge, кісель |
| Author | Inga Belasova |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Keiseļs (arī čeiseļs, vyrvuļs, vurvuļs) – ēdiens, kura nosaukums aizgūts no krievu valodas: киселъ ‘skābs, raudzēts’; tā agrākajā nozīmē ‘skāba miltu putra’. Latgales kultūrvidē vārdam keiseļs ir šādas nozīmes: 1. Auzu miltu tume. 2. Ar cieti iebiezināts ogu vai augļu virums. 3. Pārn. ‘neuzņēmīgs, vāja rakstura cilvēks’, ‘mīkstčaulis’.
Vietvārdi, kuru nosaukumā saglabājusies saistība ar keiseli, īpaši izplatīti tieši Latgolys teritorijā. Kiselis (Keisels) ir viens no populārākajiem uzvārdiem Rēzeknes raj. Kaunatys pag.
Latgaliešu (latgalīši) kulinārajā tradīcijā keiseļs primāri ir saprotams kā ieskābs, pusraudzēts recekļveida auzu miltu ēdiens, ko pagatavoja, uzbriedinot auzu miltos esošo cieti. To viegli raudzēja (parasti – pievienojot buļbys vai rupjmaizi), turot masu mērenā siltumā, pēc tam uzvārīja. Nogatavojoties tā pārvērtās staignā masā. Atsevišķas saimnieces īpatnējai auzu tumei pievienoja garšvielas, kas mazināja ēdienam piemītošo rūgtumu.
Keiseļs satur daudz neaizstājamu aminoskābju un vitamīnu, apveltot to ar ārstnieciskām īpašībām. Tas mazina holesterīna daudzumu organismā, veicina vielmaiņu un aizkuņģa dziedzera darbību. Neskatoties uz savām dziednieciskajām spējām, ļaužu vidū tas ir izpelnījies bada ēdiena reputāciju, jo auzu keiseļs tika uzskatīts par gavieņa maltīti.
Saldais keiseļs, kas pagatavots no svaigām, saldētām vai žāvētām ogām vai augļiem, ir Rietumeiropas jaunievedums. Latgales ter. tas parādās 19. gs. otrajā pusē, kad Latgales vecticībnieku (staraveri) ikdienas ēdienkartē sāk parādīties augļu keiseli, kompoti un uzputeņi. Šāda veida keiseli gatavo no sulām vai ogu novārījumiem, pievienojot cukuru un kartupeļu vai kukurūzas cieti. Tā konsistence var būt dažāda: no šķidra līdz pat biezam. Savukārt dietologi iesaka lietot keiseli uzturā, jo tas lieliski attīra organismu, palīdz atbrīvoties no liekā svara, kā arī uzlabo ādas izskatu.
Vāja rakstura cilvēku vai gļēvu personu mēdz salīdzināt ar keiseli, lai izceltu personas neuzņēmību, mazdūšību un stabilu principu trūkumu.
Vietvārdi, kuru nosaukumā saglabājusies saistība ar keiseli, īpaši izplatīti tieši Latgolys teritorijā. Kiselis (Keisels) ir viens no populārākajiem uzvārdiem Rēzeknes raj. Kaunatys pag.
Latgaliešu (latgalīši) kulinārajā tradīcijā keiseļs primāri ir saprotams kā ieskābs, pusraudzēts recekļveida auzu miltu ēdiens, ko pagatavoja, uzbriedinot auzu miltos esošo cieti. To viegli raudzēja (parasti – pievienojot buļbys vai rupjmaizi), turot masu mērenā siltumā, pēc tam uzvārīja. Nogatavojoties tā pārvērtās staignā masā. Atsevišķas saimnieces īpatnējai auzu tumei pievienoja garšvielas, kas mazināja ēdienam piemītošo rūgtumu.
Keiseļs satur daudz neaizstājamu aminoskābju un vitamīnu, apveltot to ar ārstnieciskām īpašībām. Tas mazina holesterīna daudzumu organismā, veicina vielmaiņu un aizkuņģa dziedzera darbību. Neskatoties uz savām dziednieciskajām spējām, ļaužu vidū tas ir izpelnījies bada ēdiena reputāciju, jo auzu keiseļs tika uzskatīts par gavieņa maltīti.
Saldais keiseļs, kas pagatavots no svaigām, saldētām vai žāvētām ogām vai augļiem, ir Rietumeiropas jaunievedums. Latgales ter. tas parādās 19. gs. otrajā pusē, kad Latgales vecticībnieku (staraveri) ikdienas ēdienkartē sāk parādīties augļu keiseli, kompoti un uzputeņi. Šāda veida keiseli gatavo no sulām vai ogu novārījumiem, pievienojot cukuru un kartupeļu vai kukurūzas cieti. Tā konsistence var būt dažāda: no šķidra līdz pat biezam. Savukārt dietologi iesaka lietot keiseli uzturā, jo tas lieliski attīra organismu, palīdz atbrīvoties no liekā svara, kā arī uzlabo ādas izskatu.
Vāja rakstura cilvēku vai gļēvu personu mēdz salīdzināt ar keiseli, lai izceltu personas neuzņēmību, mazdūšību un stabilu principu trūkumu.
Intresting info
Lai bagātinātu keiseļa uzturvērtību, saimnieces mēdza pievienot taukus. To darīja šādi („Tāvu zemes kalendars 1977”, 1976, 125): keiseļa bļūdas vydā izjēme pōrs lizeikas izveidojūt īdūbumu, īlēja tur taukus un lizeikā pajemtū keiseli apmērcēja taukūs un tod ēde.