Name | Latgolys Televizejis sabīdreiba (LTS), Latgales Televīzijas sabiedrība, Latgalos Televizijos bendrovė, Latgalian Television, Латгальскае тэлевiзiйнае грамадства |
Author | Sandra Ežmale |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
LTS ir: 1. Pirmā reģionālā TV Latvijā. 2. Latgaliskās identitātes un valstiskās neatkarības medijs. 3. Pirmā latgaliešu mūzikas festivāla rīkotāja Latvijā.
LTS bija pirmā reģionālā TV Latvijā. 12 pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī daudzas juridiskas organizācijas piedalījās LTS dibināšanā. Tā tika izveidota uz Rēzeknis TV strukturālās bāzes, un pirmo reizi 1991. g. 1. jūlijā ar vārdiem „Ēterā Latgolys televizeja” tika uzrunāti Latvijas TV skatītāji. Pirmie LTS ziņu raidījumi tapa jau 1991. g. augustā un divas reizes nedēļā 20–30 min. latviešu un krievu valodā tika ziņots par aktualitātēm Latgolā.
Jau 1993. g. tika pieņemts lēmums uz LTS bāzes dibināt bezpeļņas organizāciju SIA „LTS”. 1996. g. 52,6 % raidlaika bija programma „LTS ziņas”, kas bija LTS zīmols (ilggadējā ziņu producente Silvija Jokste, ziņu diktori: Skaidrīte Baltace, Juris Saukāns, video režisori: Andris Baltacis, Aleksandrs Lebeds, Māris Justs u. c.). 15,8 % raidlaika bija informatīvi izglītojošās tiešraides programma „Šajā pusē”, kā arī citi raidījumi: „Tāva sāta”, „Ružovī okuleri” un „Vazums”. Savukārt 31,8 % raidlaika bija kultūras programma „Olūti” (, vadītājs Voldemārs Ivdris, olūts). 90. g. vidū LTS ir TV, ko raida 10 Latvijas raj. un skatās ˃100 000 skatītāju. Programma „Olūti” bija raidījums Latgales kultūras mantojuma apzināšanai un saglabāšanai, latgaliešu valodas problēmu izgaismošanai.
Nozīmīga bija arī LTS loma Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. 1991. g. augusta puča laikā pāris dienu vienīgā raidošā TV valstī bija tieši LTS.
Jau nedēļu pēc LTS nodibināšanas Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā norisinājās pirmais mūzikas festivāls, kuru translēja visā Latvijā. Latgales mūzikas festivāls ir vērtējams kā viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, ko LTS devusi Latgales novadam un visai Latvijai. LTS pastāvēšanas laikā tika noorganizēti 6 mūzikas festivāli. Katra festivāla centrālais notikums – TV tiešraides koncerti, ko raidīja Latvijas TV I un II kanālā.
Pirmā festivāla dalībnieki 1991. g. bija tikai Latgales mūziķi. Festivāla popularitāte auga – uz 1995. g. festivālu pieteicās jau ˃80 kolektīvu un solistu, 1997. g. festivālā koncertu skaits divkāršojās un agrāko 4 koncertu vietā bija 8. 1999. g. festivāls pēdējo reizi notika Rēzeknē un guva līdz šim vēl neredzētu publikas atsaucību – apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo bija divkāršojies. 2000. g. festivāls tika organizēts Daugavpilī. Togad LTS un arī Latgales mūzikas festivāls beidza pastāvēt.
LTS bija pirmā reģionālā TV Latvijā. 12 pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī daudzas juridiskas organizācijas piedalījās LTS dibināšanā. Tā tika izveidota uz Rēzeknis TV strukturālās bāzes, un pirmo reizi 1991. g. 1. jūlijā ar vārdiem „Ēterā Latgolys televizeja” tika uzrunāti Latvijas TV skatītāji. Pirmie LTS ziņu raidījumi tapa jau 1991. g. augustā un divas reizes nedēļā 20–30 min. latviešu un krievu valodā tika ziņots par aktualitātēm Latgolā.
Jau 1993. g. tika pieņemts lēmums uz LTS bāzes dibināt bezpeļņas organizāciju SIA „LTS”. 1996. g. 52,6 % raidlaika bija programma „LTS ziņas”, kas bija LTS zīmols (ilggadējā ziņu producente Silvija Jokste, ziņu diktori: Skaidrīte Baltace, Juris Saukāns, video režisori: Andris Baltacis, Aleksandrs Lebeds, Māris Justs u. c.). 15,8 % raidlaika bija informatīvi izglītojošās tiešraides programma „Šajā pusē”, kā arī citi raidījumi: „Tāva sāta”, „Ružovī okuleri” un „Vazums”. Savukārt 31,8 % raidlaika bija kultūras programma „Olūti” (, vadītājs Voldemārs Ivdris, olūts). 90. g. vidū LTS ir TV, ko raida 10 Latvijas raj. un skatās ˃100 000 skatītāju. Programma „Olūti” bija raidījums Latgales kultūras mantojuma apzināšanai un saglabāšanai, latgaliešu valodas problēmu izgaismošanai.
Nozīmīga bija arī LTS loma Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. 1991. g. augusta puča laikā pāris dienu vienīgā raidošā TV valstī bija tieši LTS.
Jau nedēļu pēc LTS nodibināšanas Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā norisinājās pirmais mūzikas festivāls, kuru translēja visā Latvijā. Latgales mūzikas festivāls ir vērtējams kā viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, ko LTS devusi Latgales novadam un visai Latvijai. LTS pastāvēšanas laikā tika noorganizēti 6 mūzikas festivāli. Katra festivāla centrālais notikums – TV tiešraides koncerti, ko raidīja Latvijas TV I un II kanālā.
Pirmā festivāla dalībnieki 1991. g. bija tikai Latgales mūziķi. Festivāla popularitāte auga – uz 1995. g. festivālu pieteicās jau ˃80 kolektīvu un solistu, 1997. g. festivālā koncertu skaits divkāršojās un agrāko 4 koncertu vietā bija 8. 1999. g. festivāls pēdējo reizi notika Rēzeknē un guva līdz šim vēl neredzētu publikas atsaucību – apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo bija divkāršojies. 2000. g. festivāls tika organizēts Daugavpilī. Togad LTS un arī Latgales mūzikas festivāls beidza pastāvēt.
Intresting info
Programma „Olūti” ļāva Latgali iepazīt tradīcijās, valodas un mūsdienu aktualitātē, kā arī atklāja daudzas aizmirstas un nepamanītas personības (O. Slišāns „Šērve jeb Kur tavi ideāli?”, 1995, 61): Latgolas TV drūši īsabōž navīn vysim īcīneitā kanālā, bet ari dzeives aktualitatēs, kuras daudzim gribīs nūklusēt. Un runoj na vīnmār, bet pōrsvorā gon tikai latgaliski. Man dažreiz teiri rūkas nīz skrīt pi televizora ekrāna i paspīst rūku šim drūšajim Latgolas TV puišim un meitom (kungim un dāmom), kod „daspīž” pīminēt sovu mōtes volūdu un runōt tymā vīnam ūtram, kas dzeivē nu vysa latgaliskō ir bēdzis kai valns nu krysta (krysts).