| Name | Bolvi, Balvi, Balvai, Bolvi, Бaлвi |
| Author | Lienīte Litavniece |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Bolvi ir viena no jaunākajām un latviskākajām (>70 % latviešu) Latgolys pilsētām. Sakoptā pilsētvide rosinājusi tai dot neoficiālu nosaukumu Mazā Ventspils, bet atrašanās vieta to ļauj dēvēt par Ziemeļlatgales galvaspilsētu. Bolvu pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g., rakstos pirmo reizi minēti 1549. g. Bolvus raksturo: 1. Vēstures fakti un nostāsti par cīnītājiem. 2. Avīze „Vaduguns”. 3. Vietēja un starptautiska mēroga festivāli.
Bolvi ir saistīti ar Latgales partizānu pulku (dibināts 1919. g. 5. jūlijā), kam bijusi svarīga loma Latvijas neatkarības cīņās (kars). Dibināšanas brīdī Latgales partizānu pulka sastāvā bija ~100 vīru, bet jau 1920. g. sāk. – ~3300. 1938. g. atklāts tēlnieka Kārļa Jansona veidotais piemineklis kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem, (1919–1920; karaveirs), dēvēts par Staņislavu. Atmiņās tiek stāstīts, ka pirmā kritušā Latgales partizānu pulka karavīra vārds ir bijis Staņislavs. Padomju okupācijas laikā 1940. g. piemineklis tika nogāzts. 1993. g. novembrī pēc saglabātajām K. Jansona skicēm uzstāda tēlnieka Andreja Jansona un Induļa Folkmaņa atjaunoto pieminekli partizāniem.
Sabiedriskais darbinieks, garīdznieks F. Trasuns lugā „Nūgrymušō pile” izmanto tēlu Bolva (tautas varonības iemiesojums, kristīgi nacionālo vērtību simbols), kura pretmets ir Viļaks. Simbolisks spēks tiek atainots arī kādreizējā muižas augļu dārza vietā ierīkotajā atpūtas parkā „Lāča dārzs”, kurā 1991. g. ir izveidotas 23 kompozīcijas no 49 milzīgiem laukakmeņiem.
Reģionālais laikraksts „Vaduguns” pašreiz tiek uzskatīts par Ziemeļlatgales vizītkarti, jo atspoguļo 4 Ziemeļlatgales nov. – Bolvu, Baltinavas (Baļtinova), Rugāju, Viļakas(Viļaka) – dzīvi.
1950 g. 5. martā tika izdots pirmais numurs ar nosaukumu „Balvu Taisnība”. Pēc kāda lasītāja ieteikuma radās ideja par „Vaduguni”. Kopš 1962. g. 17. maija laikraksts iznāk ar nosaukumu „Vaduguns”.
Bolvu pilsētā ir izveidojušās pastāvīgas kultūras tradīcijas: bijušās muižas ēkas koncertzālē starptautiskais kamermūzikas festivāls (kopš 2000 katru vasaru), starptautiskais klasiskās dramaturģijas teātra festivāls „Ķiršu dārzs” (kopš 2007 ik pēc 2 gadiem), pasākums „Motociklu vasara” (kopš 2005), festivāls „Osvalds” un „Osvaldiņš”.
Bolvi ir saistīti ar Latgales partizānu pulku (dibināts 1919. g. 5. jūlijā), kam bijusi svarīga loma Latvijas neatkarības cīņās (kars). Dibināšanas brīdī Latgales partizānu pulka sastāvā bija ~100 vīru, bet jau 1920. g. sāk. – ~3300. 1938. g. atklāts tēlnieka Kārļa Jansona veidotais piemineklis kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem, (1919–1920; karaveirs), dēvēts par Staņislavu. Atmiņās tiek stāstīts, ka pirmā kritušā Latgales partizānu pulka karavīra vārds ir bijis Staņislavs. Padomju okupācijas laikā 1940. g. piemineklis tika nogāzts. 1993. g. novembrī pēc saglabātajām K. Jansona skicēm uzstāda tēlnieka Andreja Jansona un Induļa Folkmaņa atjaunoto pieminekli partizāniem.
Sabiedriskais darbinieks, garīdznieks F. Trasuns lugā „Nūgrymušō pile” izmanto tēlu Bolva (tautas varonības iemiesojums, kristīgi nacionālo vērtību simbols), kura pretmets ir Viļaks. Simbolisks spēks tiek atainots arī kādreizējā muižas augļu dārza vietā ierīkotajā atpūtas parkā „Lāča dārzs”, kurā 1991. g. ir izveidotas 23 kompozīcijas no 49 milzīgiem laukakmeņiem.
Reģionālais laikraksts „Vaduguns” pašreiz tiek uzskatīts par Ziemeļlatgales vizītkarti, jo atspoguļo 4 Ziemeļlatgales nov. – Bolvu, Baltinavas (Baļtinova), Rugāju, Viļakas(Viļaka) – dzīvi.
1950 g. 5. martā tika izdots pirmais numurs ar nosaukumu „Balvu Taisnība”. Pēc kāda lasītāja ieteikuma radās ideja par „Vaduguni”. Kopš 1962. g. 17. maija laikraksts iznāk ar nosaukumu „Vaduguns”.
Bolvu pilsētā ir izveidojušās pastāvīgas kultūras tradīcijas: bijušās muižas ēkas koncertzālē starptautiskais kamermūzikas festivāls (kopš 2000 katru vasaru), starptautiskais klasiskās dramaturģijas teātra festivāls „Ķiršu dārzs” (kopš 2007 ik pēc 2 gadiem), pasākums „Motociklu vasara” (kopš 2005), festivāls „Osvalds” un „Osvaldiņš”.
Intresting info
Ir palikuši daudzi nostāsti un literārie darbi, kas raisa asociācijas par Bolvim kā stiprinieku pilsētu. Viens no senākajiem un spilgtākajiem piemēriem ir J. Pilmanis, par kura fizisko spēku klīst brīnumaini nostāsti (I. Šaicāne „Balvi – pilsēta ezeru krastos – vēstures lappusēs (1549–2009)”, 2009, 199): Reiz Balvu pilsētā iebraucis stiprinieks Luriks (..) Solījis ķēdes raut, ļaut sev akmeņus uz krūtīm skaldīt. (..) Arī Pilmanis aizgājis. Skatījies, (..) kā šis tur cīnās. Licies beidzot arī pats uz skatuves augšā un sarāvis gabalu gabalos visas Lurika ķēdes. (..) Pagalmā iecēlis saimnieka ratos desmit pudus smagu akmeni un aizgājis. Saimniekam bija jārīko talka (tolka), kamēr dabūja akmeni no ratiem laukā.