Name | Strods, Strods/strazds, Strods/varnėnas, Strods/thrush, Стродс/дрозд |
Author | Ingars Gusāns |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Starp vairākām Latvijā sastopamajām strodu sugām parasti izceļ mājas strodu (Sturnus vulgaris) un meža strodu (Turdus merula). Mājas strazds ir neliels (apmēram 20 cm) gājputns, visēdājs. Savukārt meža strazds ir ligzdotājputns (līdz 25 cm).
Putna izplatība ir veicinājusi vārda popularitāti daudzos personvārdos, kā arī tas atspoguļojas vietu, objektu, māju nosaukumos. Strods: 1. Dziedāšanas, kvantitātes un citu kvalitāšu apzīmētājs un izteicējs. 2. Pīters Strods. 3. Konstantīns Strods-Plencinīks.
Ļoti bieži sastopams Latvijas dziedātājputns, tipisks folkloras tēls, kas tiek atklāts gan tautasdziesmās, gan pasakās. Kvantitātes un visuresamības dēļ ir iemantojis dažādu slavu, no vienas puses atzīstams un pamanāms putns. Precību dziesmās strods apzīmē svuotus, preciniekus. Pasakās strods apvieno gan dumjību, gan gudrību.
Literatūrā stroda tēls sastopams reti, galvenokārt dzejā, kur pauž dažādas idejas: 1) Franča Trasuna fabulā alegoriski izsaka iedomību; 2) ir sākuma (jaunas dzīves) simbols kā sabiedriskajā dzīvē, tā arī privātajā.
Pīters Strods (1982–1960) – ievērojams garīdznieks, filozofs, valodnieks. Viens no pazīstamākajiem Strodiem Varakļuonūs. Mācījies Rēzeknē, Pēterburgā (Picers). P. Strods publicēja sadzīviskas lugas, kā arī rakstīja zinātniskus darbus, kas vainagojās ar Dr. phil. grāda iegūšanu (1926).
Sevišķi nozīmīgi ir viņa pētījumi un darbi saistībā ar latgaliešu valodu un tās normēšanu – „Latvīšu volūdas gram. latgalīšim” (1922). 1928. g. viņš ir bijis Latgaliešu valodas pareizrakstības komisijas priekšsēdētājs. Otrais nozīmīgākais darbs valodniecības jomā ir „Pareizraksteibas vōrdneica” (1933).
Konstantīns Strods-Plencinīks (1908–1999) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Dzimis Varakļānu pag., turpat mācījies, vēlāk strādājis par ierēdni Reigā, Kopā ar dzīvesbiedri dzejnieci Mariju Andžāni (Škaune) 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. g. – uz ASV. Rakstījis dažādos žanros un abās rakstu tradīcijās.
Putna izplatība ir veicinājusi vārda popularitāti daudzos personvārdos, kā arī tas atspoguļojas vietu, objektu, māju nosaukumos. Strods: 1. Dziedāšanas, kvantitātes un citu kvalitāšu apzīmētājs un izteicējs. 2. Pīters Strods. 3. Konstantīns Strods-Plencinīks.
Ļoti bieži sastopams Latvijas dziedātājputns, tipisks folkloras tēls, kas tiek atklāts gan tautasdziesmās, gan pasakās. Kvantitātes un visuresamības dēļ ir iemantojis dažādu slavu, no vienas puses atzīstams un pamanāms putns. Precību dziesmās strods apzīmē svuotus, preciniekus. Pasakās strods apvieno gan dumjību, gan gudrību.
Literatūrā stroda tēls sastopams reti, galvenokārt dzejā, kur pauž dažādas idejas: 1) Franča Trasuna fabulā alegoriski izsaka iedomību; 2) ir sākuma (jaunas dzīves) simbols kā sabiedriskajā dzīvē, tā arī privātajā.
Pīters Strods (1982–1960) – ievērojams garīdznieks, filozofs, valodnieks. Viens no pazīstamākajiem Strodiem Varakļuonūs. Mācījies Rēzeknē, Pēterburgā (Picers). P. Strods publicēja sadzīviskas lugas, kā arī rakstīja zinātniskus darbus, kas vainagojās ar Dr. phil. grāda iegūšanu (1926).
Sevišķi nozīmīgi ir viņa pētījumi un darbi saistībā ar latgaliešu valodu un tās normēšanu – „Latvīšu volūdas gram. latgalīšim” (1922). 1928. g. viņš ir bijis Latgaliešu valodas pareizrakstības komisijas priekšsēdētājs. Otrais nozīmīgākais darbs valodniecības jomā ir „Pareizraksteibas vōrdneica” (1933).
Konstantīns Strods-Plencinīks (1908–1999) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Dzimis Varakļānu pag., turpat mācījies, vēlāk strādājis par ierēdni Reigā, Kopā ar dzīvesbiedri dzejnieci Mariju Andžāni (Škaune) 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. g. – uz ASV. Rakstījis dažādos žanros un abās rakstu tradīcijās.
Intresting info
Alegorisks attiecību precību risinājums parasti saistīts ar lakstīgalas (laksteigola) tēlu, kur lomas var mainīties, uzsverot jaunu meitu un puišu saspēli (http://www.dainuskapis.lv; I. Rasma (sast.) „Zīdi, zīdi, rudzu vōrpa”, 2001, 101): Strodi dzíd vèrsyuņê,/ Laksteigolys pazarês; Strodi dzīd(i) pazarēs,/ Laksteigolys viersyunēs./ Stradeņš lyudza laksteigolu,/ Kas tī brauce – zeme reib.