Name | Adamova, Adamova, Adamova, Adamova, Aдамава |
Author | Valentīns Lukaševičs |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Adamova (kartēs ir sastopami arī citi nosaukumi: Adamovku, Adamki, Odumovu) Latgales kultūrainavā: 1. Tipisks Latgales vēsturiskās situācijas atainojuma piemērs. 2. Ezers un apdzīvota vieta netālu no Rēzeknes. 3. Vieta netālu no Krāslavas.
Latgales toponīmu kartē ir gana daudz vietvārdu, kuri ir veidoti no dažādu valodu personvārdiem – Kazimirova, Janopole, Izabelina, Borisovka, Felicianova, Rozalina, Makarovka, Antoniški, Ludvikova, Kondrašova, Geraņimova u. c. Šie vietvārdi spilgti ilustrē tās varas un tautas, ar kurām ir saistīta Latgales pagātne, arī tagadne.
Vislielākā varbūtība, ka tas ir poliskas izcelsmes vietvārds, kas cēlies no personvārda Ādams. Iespējams, ka šis Latgalē 8 vietās sastopamais vietvārds pastarpināti saistīts ar poļu dzejnieku Ādamu Mickeviču (1798–1855), jo šis cilvēks jau 19. gs. 30. g. kļuva par poļu nacionālās atbrīvošanās simbolu, viņa vārdā ļoti bieži sauca jaundzimušos bērnus, šī dzejnieka vārdu izmantoja jaunu toponīmu izveidē (muižu, foļvarku nos. u. c.), tādējādi Krievijas impērijā dzīvojošie poļi legāli demonstrēja sapni atjaunot Polijas valsti. Ā. Mickevičs studēja Viļņā, strādāja Kauņā, braucienos uz Sanktpēterburgu (Picers) devās gar Inflantiju (Latgola) un cauri tai.
Rēzeknes tuvumā esošā Adamova atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Ezera platība – 1,86 km,2 vidējais dziļums – 3,8 m, kopš 1977. g. tas ir aizsargājama dabas teritorija, 1999. g. iekļauta dabas parkā „Adamovas ezers”. Adamovys muižas ēkas, no kurām 2 ir saglabājušās līdz mūsdienām, uzbūvētas 1847.–1859. g. Muižas pēdējie īpašnieki – Karaulovu ģimene – apglabāti kapličā pie Sv. Dieva Dzemdētājas pareizticīgo baznīcas Rēzeknē.
Kruoslovys rietumu pievārtē atrodas Adamovys pilskalns, skatu laukums un dabas taka. Vēsturnieki uzskata, ka te ir Krāslavas pirmsākumi un, iespējams, Adamovys pilskalnā 10. gs. atradusies Polockas valdnieka meitas Rognedas pils. Viņa vēlāk kļuva par sv. Vladimira, kristietības ieviesēja Krievzemē, sievu.
Latgales toponīmu kartē ir gana daudz vietvārdu, kuri ir veidoti no dažādu valodu personvārdiem – Kazimirova, Janopole, Izabelina, Borisovka, Felicianova, Rozalina, Makarovka, Antoniški, Ludvikova, Kondrašova, Geraņimova u. c. Šie vietvārdi spilgti ilustrē tās varas un tautas, ar kurām ir saistīta Latgales pagātne, arī tagadne.
Vislielākā varbūtība, ka tas ir poliskas izcelsmes vietvārds, kas cēlies no personvārda Ādams. Iespējams, ka šis Latgalē 8 vietās sastopamais vietvārds pastarpināti saistīts ar poļu dzejnieku Ādamu Mickeviču (1798–1855), jo šis cilvēks jau 19. gs. 30. g. kļuva par poļu nacionālās atbrīvošanās simbolu, viņa vārdā ļoti bieži sauca jaundzimušos bērnus, šī dzejnieka vārdu izmantoja jaunu toponīmu izveidē (muižu, foļvarku nos. u. c.), tādējādi Krievijas impērijā dzīvojošie poļi legāli demonstrēja sapni atjaunot Polijas valsti. Ā. Mickevičs studēja Viļņā, strādāja Kauņā, braucienos uz Sanktpēterburgu (Picers) devās gar Inflantiju (Latgola) un cauri tai.
Rēzeknes tuvumā esošā Adamova atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Ezera platība – 1,86 km,2 vidējais dziļums – 3,8 m, kopš 1977. g. tas ir aizsargājama dabas teritorija, 1999. g. iekļauta dabas parkā „Adamovas ezers”. Adamovys muižas ēkas, no kurām 2 ir saglabājušās līdz mūsdienām, uzbūvētas 1847.–1859. g. Muižas pēdējie īpašnieki – Karaulovu ģimene – apglabāti kapličā pie Sv. Dieva Dzemdētājas pareizticīgo baznīcas Rēzeknē.
Kruoslovys rietumu pievārtē atrodas Adamovys pilskalns, skatu laukums un dabas taka. Vēsturnieki uzskata, ka te ir Krāslavas pirmsākumi un, iespējams, Adamovys pilskalnā 10. gs. atradusies Polockas valdnieka meitas Rognedas pils. Viņa vēlāk kļuva par sv. Vladimira, kristietības ieviesēja Krievzemē, sievu.
Intresting info
20. gs. sāk. Adamovā bijis kurorts ar pasaulslavenu sv. Helenas avota (olūts) ūdeni. Avots uziets 1905. gadā un nosaukts muižas īpašnieces ģeneraļa Karaulova sievas vārdā. Pēc Berlīnes prof. Voislava uz vietas izdarītām analizēm avota ūdenī konstatēts bagātīgs mineralvielu sastāvs, kālab tas pieskaitīts pie alkālisku sāļu mineralūdeņu grupas. Bez tam minētie profesori noskaidrojuši, ka šis ūdens satur arī specifisku radioaktivitati. No tā laika avota ūdeni sākts izmantot ārstniecības nolūkos un dzeršanai. Pirmā pasaules kara izskaņā avots tika izpostīts un vēlāk iepriekšējā apjomā un veidā to vairs neizmantoja.