Name | Cymuss, cimuss, cimusas, tzimmes, цымус |
Author | Olga Senkāne |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgalē cymuss (arī cimuss, cimess) apzīmē: 1. Vietējo ebreju nacionālo ēdienu. 2. Gardumu. 3. Izsaucienu, emocionālu augstas kvalitātes vai svarīguma novērtējumu.
Cymuss semantika etimoloģiski saistās ar ģermāņu valodām un ietver ēšanu/ēdienu. Latgaliešu valodā šis vārds ienāk no jidiša lietotājiem, vietējiem ebrejiem (žydi). Zināms, ka liela daļa aškenazi ieceļo Latgalē (Latgola) tieši no Polijas un Lietuvas. Kā izsauciens vai garduma apzīmējums biežāk tiek lietots Rēzeknes, Riebiņu, Ludzas un Kārsavas nov.
Cymusu parasti gatavoja svētku mielastam ebreju jaunajā gadā, ko svin septembrī vai oktobrī, Jauna Mēness fāzē. Mūsdienās tas kļuvis par Latgales ebreju ikdienas ēdienu. Latgalē ir zināmas vismaz trīs tradicionālās aškenazi cymusa receptes. Viena no galvenajām sastāvdaļām tajās ir burkāni; ja cymusu veido kā saldo ēdienu, tad tajā gaļas vietā liek žāvētus augļus. Otrā ēdiena versijā cymusam noteikti izmanto treknu liellopa vai vistas gaļu un vienmēr cep krāsnī, čuguna podā. Ebreju virtuvē cymuss vienmēr tika uzskatīts par īpašu delikatesi, par vienu no svarīgākajiem tradicionālo, ģimenē (saime) svinamo svētku noskaņas uzturētājiem.
Latgaliešu ēdienkartē cymuss ir tradicionāls lauku sātā gatavots dārzeņu sautējums, visbiežāk pagatavots no apceptas cūkgaļas, kartupeļiem, burkāniem un sīpoliem. Latgales sabiedriskās ēdināšanas un lauka tūrisma pakalpojumu sniedzēju ēdienkartēs, piemēram, Ondrupinis lauku sētā, tiek piedāvāts pancaks ar cymusu – grūbu putra ar gardām piedevām., piem., speķi, zirņiem u. c. Latgales novadu un pilsētu kultūras pasākumos vārds cymuss bieži iekļauts programmā, nosaucot apmeklētājiem paredzēto ēdināšanas zonu. Rēzeknes pilsētas svētkos (2011) iedibināta lauka virtuves tradīcija „Boņuka cymuss”.
Izsauksmes vārda funkcijā cymuss pauž sajūsmu, mūsdienu slengā tas varētu nozīmēt super (pats labākais, pats īstākais), to lieto, emocionāli reaģējot uz augstu sasniegumu vai kvalitāti kādā jomā, visbiežāk attiecībā uz nobaudāmām lietām. Biežāk cymuss tiek lietots savienojumā ar vietniekvārdu pats un akcentē kaut kā īpašu iederību, lietderību, svarīgumu vispārākajā pakāpē, aktualizējot pārnesto nozīmi krējums. Latgalē darbojas firmas ar šādu nosaukumu. Šāda nosaukuma izvēle var norādīt ne tikai uz pakalpojuma sfēru (ēdināšana), bet arī uz augstas kvalitātes produkta vai pakalpojuma piedāvājumu bez papildu reklāmas.
Cymuss semantika etimoloģiski saistās ar ģermāņu valodām un ietver ēšanu/ēdienu. Latgaliešu valodā šis vārds ienāk no jidiša lietotājiem, vietējiem ebrejiem (žydi). Zināms, ka liela daļa aškenazi ieceļo Latgalē (Latgola) tieši no Polijas un Lietuvas. Kā izsauciens vai garduma apzīmējums biežāk tiek lietots Rēzeknes, Riebiņu, Ludzas un Kārsavas nov.
Cymusu parasti gatavoja svētku mielastam ebreju jaunajā gadā, ko svin septembrī vai oktobrī, Jauna Mēness fāzē. Mūsdienās tas kļuvis par Latgales ebreju ikdienas ēdienu. Latgalē ir zināmas vismaz trīs tradicionālās aškenazi cymusa receptes. Viena no galvenajām sastāvdaļām tajās ir burkāni; ja cymusu veido kā saldo ēdienu, tad tajā gaļas vietā liek žāvētus augļus. Otrā ēdiena versijā cymusam noteikti izmanto treknu liellopa vai vistas gaļu un vienmēr cep krāsnī, čuguna podā. Ebreju virtuvē cymuss vienmēr tika uzskatīts par īpašu delikatesi, par vienu no svarīgākajiem tradicionālo, ģimenē (saime) svinamo svētku noskaņas uzturētājiem.
Latgaliešu ēdienkartē cymuss ir tradicionāls lauku sātā gatavots dārzeņu sautējums, visbiežāk pagatavots no apceptas cūkgaļas, kartupeļiem, burkāniem un sīpoliem. Latgales sabiedriskās ēdināšanas un lauka tūrisma pakalpojumu sniedzēju ēdienkartēs, piemēram, Ondrupinis lauku sētā, tiek piedāvāts pancaks ar cymusu – grūbu putra ar gardām piedevām., piem., speķi, zirņiem u. c. Latgales novadu un pilsētu kultūras pasākumos vārds cymuss bieži iekļauts programmā, nosaucot apmeklētājiem paredzēto ēdināšanas zonu. Rēzeknes pilsētas svētkos (2011) iedibināta lauka virtuves tradīcija „Boņuka cymuss”.
Izsauksmes vārda funkcijā cymuss pauž sajūsmu, mūsdienu slengā tas varētu nozīmēt super (pats labākais, pats īstākais), to lieto, emocionāli reaģējot uz augstu sasniegumu vai kvalitāti kādā jomā, visbiežāk attiecībā uz nobaudāmām lietām. Biežāk cymuss tiek lietots savienojumā ar vietniekvārdu pats un akcentē kaut kā īpašu iederību, lietderību, svarīgumu vispārākajā pakāpē, aktualizējot pārnesto nozīmi krējums. Latgalē darbojas firmas ar šādu nosaukumu. Šāda nosaukuma izvēle var norādīt ne tikai uz pakalpojuma sfēru (ēdināšana), bet arī uz augstas kvalitātes produkta vai pakalpojuma piedāvājumu bez papildu reklāmas.
Intresting info
Rēzeknē cymusu gatavo šādi (O. Senkānes intervija ar R. Kukļu. Rēzekne, 2011, 20. septembrī): Sagriež ripiņām kartupeļus, tiem pa virsu liek sasmalcinātus burkānus, tos pārliek ar gaļu un atkal liek smalki sagrieztu burkānu kārtu vai vēl arī kartupeļu ripiņas. Pa augšu – daudz ceptu sīpolu. Uzlej ūdeni tā, lai tikai augšējā burkānu kārta ir sausa, uzliek vāku un sautē 3 stundas. Ja šķidruma par daudz – uzkaisa miltus.