Search Results

[...]ajai Ludzys poddaru (pūdnīks) veidošanas tradīcijai rastas jaunas, savdabīgas intonācijas – apvienots vāraunieka un ļaka izpildījums. J. Seiksts darina galvenokārt dekoratīvas ievirzes darbus: vāzes, svečturus, šķīvjus. Latvijas mērogā Mežavydu vārds nereti izskan saistībā ar zemnieku saimniecības „Lūsēni” saimnieka Andra Ļubkas mototrasi un viņa rīkotajām Latvijas čempionāta sacensībām. Pēdējos g[...]

P. Gailums dzimis Ludzas raj. (tag. Rēzeknes nov.) Rogovkā. Mācījies Nautrēnu vidusskolā, tad Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. Darbojas Tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, kā arī Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla”. P. Gailums savā daiļradē izceļas ar atšķirīgā meklējumiem formās un rakstos.Šis pods izceļas ar cilnī veidoto dekoru. Pods – p[...]

Svečtura autora Jāzepa Kalves biogrāfiskie dati šobrīd nav zināmi. LKM keramikas kolekcijā priekšmets nonācis kā dāvinājums no Valentīnas Undas 1975. g.Svečturis 3 svecēm, „austras koka” tipa ar 2 velniņu figūrām, sēdošām abās pusēs centrālajam zaram. Glazūra uz baltmāla lāsumaini brūni zaļgandzeltenīga. Vidū plastiski veidota liesma aplī, abpus.

Muols raksturojams kā: 1. Mitoloģisks pirmelements. 2. Dabas veidojums un resurss. 3. Vispusīgi izmantojams materiāls. 4. Poētisks simbols – Latgales būtības izteicējs.Latgolys dzejnieku atziņas ļauj labāk izprast muolu kā vienu no pasaules pirmelementiem, no kura atbilstoši antropogoniskajiem mītiem esot radīts cilvēks. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka pirmo cilvēku pāri auglības un podniecības (pū[...]

Pujati (arī Pujāti, Pujoti): 1. Toponīms un hidronīms. 2. Nozīmīgu personību uzvārds un dzimšanas vieta: 2.1. Mākslas vēsturnieks Jānis Pujāts: 2.1.1. Latgales keramikas vēstures pētnieks. 2.1.2. Cīnītājs par Latgales keramikas tradīciju atdzimšanu un atzīšanu. 2.1.3. Jaunās Latgales keramiķu paaudzes (20. gs. 80. gadi) audzinātājs. 2.2. Kardināls Jānis Pujats: 2.2.1. Augsta Latvijas katoļu Baznīc[...]

[...]Rēzeknes novadpētniecības muzejā (tag. Latgales Kultūrvēstures muzejs). Keramiķis ir ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Keramikas pazinēji L. Vinceviču raksturo kā labu dekoratīvo šķīvju un svečturu autoru. Krūze – ar platu vidusdaļu, platu augšmalu ar snīpi priekšpusē, kakla daļā iežmauga. Glazūra tumši brūna augšdaļā ar notecējumiem, iekšpusē – zeltaina. Rotāta ar virpas rievām kakla i[...]

[...]imniecības Daugavpils apkārtnē) pievienošana valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” elektriskajam tīklam. Svečturu attīstība Latgalē attiecināma uz 20. gs. sākumā. Pirmie un tā laika redzamākie Latgales svečturu meistari ir Andrejs Paulāns (izveidojis daudzu svečturu pamattipus), Polikarps Vilcāns, brāļi Riuči, Polikarps Čerņavskis u. c. 21. gs. redzamākie svečturu meistari ir Antons Ušpelis, Pēteris[...]

[...]rpusa iedobtas vairākas, visbiežāk 7 vai 8, saulītes. Jau pirms Otrā pasaules kara Latgales keramiķi (Latgolys keramika) līdzīgu formu plaši izmantoja gan sīkplastikas figūru veidošanā, gan par vāzu, svečturu, krūku u. c. dekoriem. Eiropeiskajā tradīcijā pret zyrgu izturas ar milzīgu pietāti. Līdz pat kolektivizācijas un mehanizācijas laikiem zyrgs bija neaizvietojams mājdzīvnieks ne tikai laukos,[...]

[...]um. Izstādēs piedalījies kopš 1948. g. Tautas daiļamata meistara nosaukumu ieguvis 1960. g. Līdz Otrajam pasaules karam izgatavojis galvenokārt saimniecības traukus. Vēlāk sācis pievērsties arī vāžu, svečturu, puķu podu darināšanai. Savdabīgo rokrakstu meistaram, paturot arhaiski vienkāršās, smagnējas formas ar bagātīgu virpas rotājumu, palīdzēja atrast mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Viņa darbi [...]